Austrumu ūbele
| Austrumu ūbele Streptopelia orientalis (Latham, 1790) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Baložveidīgie (Columbiformes) |
| Dzimta | Baložu dzimta (Columbidae) |
| Apakšdzimta | Tipiskie baloži (Columbinae) |
| Ģints | Ūbeles (Streptopelia) |
| Suga | Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) |
 Austrumu ūbele Vikikrātuvē | |
Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā. Mēdz ieklejot Eiropā, Ziemeļāfrikas austrumos un Ziemeļamerikā.[1][2] Tai ir piecas pasugas.[3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Austrumu ūbele ligzdo Sibīrijas dienvidu daļā, no Urāliem līdz Tālajiem Austrumiem, ietverot arī Sahalīnu, Kuriļu salas un Japānu. Daļēji sastopama arī Kazahstānas ziemeļos un austrumos, kur areāla mala pagriežas uz dienvidiem, skarot Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Pakistānu.[4]
Tālāk austrumos un dienvidos tā sastopama visā Ķīnā, Korejas pussalā, gadrīz visā Indijā un Dienvidaustrumāzijā līdz Taivānai, Vjetnamai un Taizemei.[4]
Migrējošas ir areāla ziemeļu daļas populācijas. Putni no Sibīrijas, Kazahstānas, Mongolijas, Ķīnas ziemeļaustrumiem un Japānas ziemeļiem ziemo areāla ietvaros Indijā, Ķīnā un citur Dienvidaustrumāzijā.[4]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz šim austrumu ūbelei Latvijā ir bijis viens novērojums — 2005. gada rudenī Papes ciemā (suga noteikta pēc izmēru mērījumiem attēlos, pasugas piederība nav nosakāma).[4]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Austrumu ūbele ir vidēja auguma dūja, kas tuvumā ir visvieglāk atpazīstama — tās kakla sānos ir melns laukums pelēkām šķērssvītrām.[5][6] Toties no attāluma to ir ļoti grūti atšķirt no parastās ūbeles, lai gan ir par to nedaudz lielāka.[6] Ķermeņa garums 33—35 cm, spārnu plētums 55—60 cm, svars 165—300 g.[5][6][7]
Apspalvojums austrumu ūbelei mugurpusē ir sarkanbrūns, spārnu spalvas raibumotas ar melnu. Ķermeņa apakšpuse ir sārta, aste tumša, tās lidspalvu gali gaiši pelēki. Kājas sarkanas, knābis pelēks. Abi dzimumi ir ļoti līdzīgi un grūti atšķirami. Mātītei ir pavisam nedaudz gaišākas krūtis. Jaunajiem putniem parasti uz kakla iztrūkst melnbaltais laukums, kā arī kopumā apspalvojums ir gaišāks.[5][6]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
,_Kyoto,_Japan.jpg)
Austrumu ūbelēm ziemeļu populācijas ir gājputni un ziemot dodas uz dienvidiem. Rudens periodā tā veido barus (vairāki desmiti īpatņu), kas kopīgi veic migrāciju. Dienvidāzijas populācijas toties ir nometnieki.[5] Austrumu ūbele uzturas ļoti dažādos biotopos (gan skujkoku, gan jauktu koku, gan lapu koku mežos). Tā sastopama arī augstkalnos, piemēram, Nepālā līdz 4000 m virs jūras līmeņa. Ligzdošanas laikā labprātāk uzturas mežā, bet ārpus tā austrumu ūbeli bieži var novērot lauksaimniecības tīrumos un citās atklātās vietās, kurās ir daudz barības un ir vismaz daži koki atpūtai.[5][6]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Austrumu ūbele barojas uz zemes ar dažādām sēklām (piemēram, priežu sēklām), augu asniem un kukaiņiem. Līdzīgi kā citi baloži, austrumu ūbele daudz dzer ūdeni, katru dienu apmēram 15% no svara.[5]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Austrumu ūbeles ligzdošanas sezona atkarīga no izplatības areāla. Ziemeļu reģionos tā ir no maija līdz augustam, bet Indijas dienvidos no novembra līdz februārim. Austrumu ūbeles veido monogāmus pārus. Pēc sapārošanās pāris no smalkiem žagariņiem būvē ligzdu. Tā atrodas biezā krūmā (vilkābele, sausserdis, mežrozīte) vai kokā (egle, baltegle, priede, bērzs, apse, ieva, ābele, aprikoze) apmēram 1—4 metru augstumā, bet ne augstāk no zemes kā 10 metri.[5][6]
Dējumā ir 2 olas. Iespējams, sezonā ir divi dējumi. Inkubācijas periods ilgst 15—20 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 15—17 dienu vecumā.[5][6]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Austrumu ūbelei ir 5 pasugas:[3]
- Streptopelia orientalis orientalis — nominālpasuga, sastopama no Sibīrijas centrālās daļas līdz Japānai, arī Ķīnā, Himalaju austrumos un Taivānā;
- Streptopelia orientalis agricola — sastopama Indijas ziemeļaustrumos, Mjanmā, Taizemes ziemeļos un Ķīnas centrālajā un dienvidu daļā;
- Streptopelia orientalis erythrocephala — sastopama Indijas centrālajā un dienvidu daļā;
- Streptopelia orientalis meena — sastopama no Sibīrijas dienvidrietumiem līdz Irānai un Himalaju centrālajā daļā;
- Streptopelia orientalis stimpsoni — sastopama Rjūkjū salā.
Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ IUCN: Streptopelia orientalis
- ↑ Wilson, Michael G. and Vadim A. Korovin (2003) Oriental Turtle Dove breeding in the Western Palearctic British Birds 96(5): 234-241
- ↑ 3,0 3,1 World Bird List: Pigeons, 2020
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Ornitofaunistika: Austrumu ūbele Streptopelia orientalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 «ARKive: Oriental turtle-dove (Streptopelia orientalis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 1. februārī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 «Oriental Turtle Dove | Үлкен түркептер». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. februārī. Skatīts: 2018. gada 1. februārī.
- ↑ Oriental Turtle-dove (Streptopelia orientalis)