Avene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints. Nosaukums attiecas arī uz pašiem šiem augiem. Avenes ir daudzgadīgas, ar koksnainiem kātiem. Pasaules aveņu kopprodukcija 2020. gadā bija 895 771 tonna, un Krievija ar 20% no kopējās produkcijas bija lielākā audzētāja, kurai sekoja Serbija un Polija.[1]

Botāniskā klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avenes ir rožu dzimtas (Rosaceae) aveņu ģints (Rubus L.) augs. Rubus ģintī ir 15 apakšģintis.[2] Pašlaik pasaulē zināmas vairāk kā 3000 aveņu šķirnes.[2] Avene ir puskrūms, kura virszemes daļa sastāv no viengadīgiem un divgadīgiem dzinumiem un daudzgadīgā apakšzemes daļa — no sakneņa un piesaknēm.[3] Latvijā audzētās sugas ir vasarzaļi augi. Aveņu dzinumi ir divgadīgs attīstības cikls — pirmajā gadā dzinumi izaug, bet otrajā noražo un nokalst.[2] Tās audzē mērenā klimata joslā. Avenes iedalās — rudens jeb remontantās avenes un vasaras avenes.[4]

Lai gan parasti mazo izmēru dēļ avenes augli sauc par ogu, botāniski tas ir auglis - daudzkaulenis.

Avenes
Avenes (Rubus)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Tips Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Dzimta Rožu dzimta (Rosaceae)
Ģints Avenes (Rubus)

Aveņu sugu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aveņu šķirnes cēlušās galvenokārt no meža avenes, bet nozīme šķirņu veidošanā ir arī purpuraugļu avenei un kazeņveida avenei[5][3][4]:

  • Meža avene (Rubus idaeus L.) — ir daudzgadīgs puskrūms. Dzinumu miza brūna, gluda vai ar taisniem dzeloņiem. Lapas staraini vai plūksnaini saliktas un iegarenas olveida, virspusē gludas, apakšpusē bāli tūbainas. Ziedi dzeltenbalti, zied un ražo divgadīgie stumbri. Augļi sarkani, retāk — dzelteni, viegli atdalās no koniskās ziedgultnes. Suga plaši izplatīta savvaļā. No tās radušās daudzas aveņu šķirnes. Meža avenei ir trīs pasugas: Eiropas avene, Amerikas dzeloņainā avene un Sibīrijas dzeloņainā avene. Izšķir arī meža avenes formu — ilgziedu aveni.
  • Purpuraugļu avene (Rubus neglectus Pack.) — ir hibrīda suga, kas radusies no Amerikas dzeloņainās un melnās avenes krustojuma. Šķirnes, kas izveidojušās no purpuraugļu avenes, ir ļoti ražīgas, tās viegli samierinās ar sausāku augsni, taču to ogas nav tik garšīgas kā Amerikas dzeloņainajai avenei. Purpuraugļu avene savvaļā aug Ņujorkas apkārtnē.
  • Kazeņveida avene (Rubus occidentalis L.) — ir spēcīgs, daudzgadīgs puskrūms, dzinumi — sazaroti. Tie lokveidā noliecas un galotnes daļa viegli iesakņojas. Sakņu dzinumus avene nedod. Lapu apmale — ar smalkiem, dziļiem zobiņiem. Augļi tumši, purpursarkani, gandrīz melni (tāpēc to sauc arī par melno aveni), viegli atdalās no ziedgultnes. Izplatīta Dienvidkanādas mežos un žogmalās, dažreiz tiek uzskatīta par nezāli.

Aveņu deviņas attīstības stadijas[6][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Attīstības fāze 0 — lapu pumpuru attīstība
  • Attīstības fāze 1 — lapu attīstība
  • Attīstības fāze 3 — dzinumu attīstība
  • Attīstības fāze 5 — ziedkopu (auga veģetatīvo daļu) attīstība
  • Attīstības fāze 6 — ziedēšana
  • Attīstības fāze 7 — augļu attīstība
  • Attīstības fāze 8 — augļu nogatavošanās
  • Attīstības fāze 9 — augu sagatavošanās miera periodam

Izplatītākās aveņu šķirnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķirne, izcelsme, ogu apraksts Raksturīgās īpašības Priekšrocības Trūkumi
Vasaras avenes
'Glen Ample'[7]Lielbritānija. Ogas tumši sarkanas, gludas, lielas ar lielisku garšu, sulīgas, stingras, apaļi koniskas. Vidēji vēla ogu ienākšana. Dzinumi taisni, bez dzeloņiem. Ražība augsta. Ogas lielas, stingras un labi transportējamas, viegli ievācamas. Laba slimībizturība. Vāja ziemcietība. Ieņēmīga pret aveņu ērci.
'Gusar' Krievija.[2]Ogas lielas, tumši sarkanas.[8] Vidēji agra ogu ienākšana. Laba ziemcietība. Augsta ražība. Paaugstināta pretestība pret sausumu. Stāvi, noturīgi dzinumi.
'Patrikcija' Krievija. Ogas piesātināti tumši sarkanas, koniskas, 4 cm garas.[9] Vidēji agra. Samērā laba ražība. Dzinumi bez dzeloņiem. Laba ogu kvalitāte. Noturīga pret laikapstākļiem. Vidēja ziemcietība.
'Ļubetovskaja' Krievija. Ogas lielas, vidēji stingras izteikta avenes garša, ražīgas ar nokarenām galotnēm. Vidēji agra ogu ienākšana. Laba ziemcietība un ražība. Laba izturība pret kaitēkļiem.[2] Mitrumprasīga.
Rudens avenes
'Gerakl' Krievija.[2] Ogas ļoti lielas, strupi koniskas, rubīnsarkanas. Ogas sāk nogatavoties augusta pirmajās dekādes beigās. Laba ziemcietība, ražība un ogu kvalitāte. Vidēja izturība pret pelēko puvi.
'Polka' Polija.[2] Ogas ir dziļi sarkanas ar garšīgi saldu garšu.[10] Ogas sāk nogatavoties augusta pirmajās dekādes beigās. Laba ražība — līdz pat 2,5 kg no viena auga. Laba izturība pret sēņu slimībām. Stādījumam novecojot, ražība un ogu kvalitāte pasliktinās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «FAOSTAT». www.fao.org. Skatīts: 2022-05-02.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Augļkopība. Latvija : LV augļkopības institūts APP. 2015. 196–202. lpp. ISBN 9789984939278.
  3. 3,0 3,1 Viesturs Dūks. Avenes. Rīga : "Aviots", 1981.
  4. 4,0 4,1 Jānis Kārkliņš. Augļkopība. Rīga : "Zvaigzne", 1992. ISBN 5-405-00612-2.
  5. Jānis Andža Sudrabs. Augļkopība. Rīga : Latvijas valsts izdevniecība, 1960.
  6. Jakobija, u.c. Augļaugi. Rīga : Valsts augu aizsardzības dienests, 2014. 59–73. lpp.
  7. «Avene ‘Glen Ample’ – Stādaudzētava "Liepas"» (latviešu). Skatīts: 2022-04-30.
  8. «Pilns apraksts par aveņu šķirni Gusar». hundred-worries.com. Skatīts: 2022-04-30.
  9. «Aveņu Patrīcija: šķirnes apraksts un īpašības, stādīšana, audzēšana un kopšana ar fotoattēlu». garden-lv.desigusxpro.com. Skatīts: 2022-04-30.
  10. «Polka Aveņu Stādi». Floreslv.com (lv-LV). Skatīts: 2022-05-01.