Avots (žurnāls)
1988. gada 1. numura vāks | |
Dibināts | 1986 |
---|---|
Valoda | latviešu |
Valsts | Latvija |
Pirmais izdevums | 1987. gada 1. janvāris |
Pēdējais izdevums | 1992. gada 5. jūnijs |
- Šis raksts ir par preses izdevumu. Par citām jēdziena avots nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Avots bija ilustrēts literāri sabiedrisks žurnāls jaunatnei Latvijas PSR, kas iznāca no 1987. līdz 1992. gadam reizi mēnesī. Līdz 1991. gadam tas bija LPSR Komjaunatnes Centrālās komitejas un Rakstnieku savienības izdevums, no 1991. gada to izdeva Rakstnieku savienība.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žurnāla galvenais redaktors bija rakstnieks un publicists Aivars Kļavis. Viņš sapulcēja tā nākamos darbiniekus, izveidoja redakciju un pašu žurnālu. Šāda galvenā redaktora patstāvība padomju laikā bija netipiska, taču no varas puses tika pieļauta. Tomēr redakcijas sastāvs bija jāsaskaņo ar LPSR Komjaunatnes Centrālo Komiteju. Gorbačova perestroika atbalstīja un veicināja pārmaiņas Padomju Savienībā, tās gaisotnē redakcija aizvien vairāk pati varēja noteikt žurnāla saturu, jo cenzūra mazinājās. Pirmais žurnāla numurs iznāca 1987. gada janvārī 100 000 eksemplāru tirāžā. 1989. gada beigās „Avota” kopējā mēneša tirāža sasniedza pat 147 000 eksemplārus.
Žurnālam bija arī krievu izdevums "Rodņik", kas 80. gadu beigās ieguva lielu popularitāti visā Padomju Savienībā. Žurnāls publicēja oriģināldarbus un tulkojumus — latviešu jauno autoru tekstus, materiālus par trimdas literatūru un literāro mantojumu, krievu un ārzemju daiļliteratūru (S. Beketa "Gaidot Godo", M. Bulgakova "Suņa sirds", F. Kafkas "Process", T. S. Eliota "Izpostītā zeme"), kā arī publicistiku, rakstus par mākslu, kino un teātri. Tā dēvētās atklātības jeb glasnostj atmosfērā "Rodņik" publikācijas vēsturiskās patiesības jautājumos bija līdzvērtīgas Maskavā iznākošo Vissavienības izdevumu saturam. Žurnālu "Rodņik" vadīja Vladis Spāre, redakcijā strādāja Andrejs Ļevkins, Jānis Rokpelnis, Tatjana Fasta, Oļegs Mihalevičs u.c.
Pēc politiskajām un ekonomiskajām izmaiņām Latvijā žurnāla iznākšanu kopš 1991. gada apgrūtināja finansiālas problēmas. Kad Latvijas preses izdevumi vienā dienā tika "palaisti vaļā" t.s. brīvajā tirgū, daudzi vairs finansiāli nespēja izdzīvot. Arī žurnāls "Avots" 1992. gadā beidza savu pastāvēšanu, pēdējam iznākot maija/jūnija numuram (nr. 55./56.).
Žurnāla "Avots" redakcijā strādāja nozīmīgi literāti, publicisti un mākslinieki — Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Normunds Naumanis, Eva Rubene, Amanda Aizpuriete, Rudīte Kalpiņa, Laima Žihare, Andra Neiburga, Sarmīte Māliņa u.c.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 439. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.