Baltezera purvs
| Baltezera purvs | |
|---|---|
  Baltezera purvs | |
| Tips | dabas liegums |
| Atrašanās vieta | Saldus novads |
| Koordinātas | 56°40′52″N 22°37′39″E / 56.68111°N 22.62750°EKoordinātas: 56°40′52″N 22°37′39″E / 56.68111°N 22.62750°E |
| Platība | 228 ha |
| Dibināts | 2004 |
Baltezera purvs ir dabas liegums Saldus novadā. Izvietojies Cieceres pagasta austrumos, aizņem Baltezeru (35 ha), Baltezera purvu (133 ha) rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus. Izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanā. Baltezers ir viena no Kurzemē nedaudzajām gludsporu ezerenes atradnēm un mieturaļģu hāru audzes, kā arī reta biotopa — oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrību minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās vieta, arī vienīgā trejziedu madaras atradne Kurzemē un viena no retajām mušu ofrīdas atradnēm.[1] Kopā dabas liegumā atzīmētas 18 aizsargājamo augu un 9 aizsargājamo putnu sugas. Liegums ir iekļauts Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.[2]
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Liegums atrodas Austrumkursas augstienes vidusdaļā, Saldus pauguraines posmā starp ziemeļu-dienvidu virzienā izvietotajām Lutriņu un Zantes paugurgrēdām, tuvāk pēdējās dienvidu galam. Purvs izveidojies starppauguru ieplakā. 4-5 km uz rietumiem no tā atrodas Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne.[1]
Notekas no purva ir Brocēnu ezerā ietekošais Kazenieku strauts purva ziemeļdaļai un Baltezeram, un Cieceres ezerā ietekošā Dūņupe rietumdaļā.
Purvā ir izstrādājami kūdras krājumi 170 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir nedaudz, salīdzinot ar citu tuvumā esošo atradņu potenciālajiem kūdras resursiem. Kūdras slāņa vidējais dziļums ir 2 m.[1]
No mežu tipiem lielāko platību aizņem kūdreņi (g.k. šaurlapu kūdrenis) - 33,45%, purvaiņi (purvājs un niedrājs) - 31,87% un āreņi (g.k. šaurlapju ārenis) - 18,04%. Dominējošās ģintis ir priedes (38%), bērzi (29%) un egles (20%).[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Otrā pasaules kara purvā notikusi kūdras ieguve, par kuru saglabājies ļoti maz ziņu. Tad arī rakti nosusināšanas novadgrāvji.[1]
Liegums izveidots 2004. gadā, līdz tam aizsardzības pasākumi teritorijā nav veikti. 2005. gadā tika piešķirts Natura 2000 statuss, tika izstrādāts darbības plāns, kurš vadījās no maksimālas neiejaukšanās teritorijā notiekošajā. Daudzi plānā paredzētie pasākumi netika realizēti. 2019. gadā tika izstrādāts jauns plāns uz laika posmu līdz 2031. gadam, kurš paredzēja iejaukšanos kādreiz divreiz lielākās purva ekosistēmas paplašināšanai.[1]
Lieguma ziemeļu malā pēc 2005. gada vējgāzes tika veiktas lielas sanitārās cirtes, daļa no kurām vēlāk pārpurvojusies.[1]
Vides problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Liegumu negatīvi ietekmējošie faktori ir purva malās joprojām aktīvais nosusināšanas grāvju tīkls, kas veicina purva aizaugšanu ar mežu, mežu apsaimniekošana, bebru darbība, kas periodiski paaugstina Baltezera līmeni, līdz 2009. gada modernizēšanai radušies tuvējās cementa rūpnīcas kaļķainie nosēdumi.[1] Purvā nākotnē veicamo pasākumu 2019. gada plāns paredzēja astoņu novadgrāvju aizsprostošanu, jauno koku izciršanu purvā, ierobežot bebru aktivitāti uz ezera izteces grāvja, niedru regulāru izpļaušanu ezerā. Visa lieguma teritorija atrodas valsts īpašumā, apmeklētāju slodze tajā ir nenozīmīga. Gaidāms, ka līdz ar kaļķaino izmešu ietekmes izbeigšanos purva augšņu skābums palielināsies (1996. gadā tas vidēji bija ap 3 pH) un tajā izzudīs vairākas augu sugas, kam vajadzīgs lielāks augsnes sārmainums.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Dabas lieguma “Baltezera purvs” dabas aizsardzības plāns
- ↑ «Dabas aizsardzības pārvalde. Baltezera purvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 29. oktobrī. Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.