Garākalna smilšu krupja atradne
| Garākalna smilšu krupja atradne | |
|---|---|
  Garākalna smilšu krupja atradne | |
| Tips | dabas liegums |
| Atrašanās vieta | Dobeles novads, Bēnes pagasts |
| Koordinātas | 56°26′56″N 23°07′34″E / 56.448886°N 23.126170°EKoordinātas: 56°26′56″N 23°07′34″E / 56.448886°N 23.126170°E |
| Platība | 30 ha |
| Dibināts | 1987 |
Garākalna smilšu krupja atradne ir 1987. gadā dibināts dabas liegums Dobeles novada Bēnes pagastā.
Atrodas aptuveni 5,2 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Bēnes. Liegums dibināts, lai pasargātu smilšu krupja (Bufo calamita) dzīves vidi, kas izveidojusies izmantotā smilts-grants karjerā. Karjers aizņem 92% no lieguma teritorijas, pārējos 8% veido 2 ha meža zemes, kur atrodas viens Eiropas un Latvijas nozīmes aizsargājams biotops — mitras starpkāpu ieplakas.[1]
Flora un fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lieguma teritorijā sastopamas deviņas aizsargājamas un retas augu sugas: purva dzeguzene (Epipactis palustris), platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine), plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata), Baltijas donis (Juncus balticus), jūrmalas āžloks (Triglochin maritimum), bezdelīgactiņa (Primula farinosa), zilganais grīslis (Carex flacca), Skandināvijas grīslis (Carex scandinavica) un Lēzeļa lipare (Liparis loeselii).
Konstatētas divas aizsargājamas zīdītāju sugas — bebrs (Castor fiber) un ūdrs (Lutra lutra), kā arī viena aizsargājama bezmugurkaulnieku suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā — tauriņš apšu zaigraibenis (Apatura ilia). Vēl bez smilšu krupja liegumā dzīvo arī citas abinieku sugas: parastā varde (Rana temporaria), parastais krupis (Bufo bufo), dīķa varde (Rana lessonae), zaļā varde (Rana esculenta) un mazais tritons (Triturus vulgaris).[1]
Aizsargājamo teritoriju ietekmējošie faktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karjera vietā izveidojusies ūdenstilpe ir Bēnes pagasta iedzīvotāju atpūtas vieta, kas tiek izmantota peldēšanai un makšķerēšanai. Tas neapdraud lieguma dabas vērtības, turklāt teritorijas sakopšanu un atpūtas vietu uzturēšanu regulāri veic Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
Dabas liegums var zaudēt savu nozīmi smilšu krupja aizsardzībā piemērotu nārsta vietu aizaugšanas dēļ, jo sauszemes platības kopš derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas strauji aizaug ar kokiem un krūmiem, bet ūdenstilpe — ar niedrēm. Aizaugums rada noēnojumu, kā rezultātā ūdenstilpe lēnāk sasilst, un mazinās tās piemērotība abinieku nārstam. Ir novērots, ka piemērotu nārsta vietu trūkuma dēļ smilšu krupji migrē uz citiem lieguma tuvumā esošiem karjeriem un citām ūdenstilpēm.[1] Lieguma aizaugšana ar krūmiem negatīvi ietekmē arī augu daudzveidību.
Aizsardzības pasākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plānotie aizsardzības pasākumi ir krūmu ciršana aptuveni reizi piecos gados, abinieku nārstam piemērotu ūdenstilpju tīrīšana un jaunu nārsta vietu ierīkošana. Nocirstos krūmus vēlams atstāt kaudzēs ūdenstilpes krastā, izveidojot smilšu krupjiem un citiem dzīvniekiem piemērotas slēptuves. Veidojot jaunas ūdenstilpes, tām jābūt pilnīgi norobežotām no esošajām, lai abinieku nārsta vietās neiekļūtu zivis, kas apdraud abinieku ikrus un kurkuļus.[1]