Raunas Staburags

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raunas Staburags
Raunas Staburags
Raunas Staburags 2010. gadā
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Raunas pagasts, Raunas novads, Latvija
Upe Rauna
Vispārējā informācija
Tips kaļķakmens
Izmēri
Augstums 3,5 m
Garums 17 m
Raunas Staburags Vikikrātuvē

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Raunas novadāavotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums.[1] Šī objekta vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem.[2] Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, aptuveni 800 m augšpus autoceļa P28 tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no Raunas centra. Šis šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš, tas veidojies, sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Šis ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas. Vieglās pieejamības un apmeklētāju nevērības dēļ Raunas Staburags ir viens no apdraudētākajiem Latvijas dabas objektiem.[2] Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Kraujā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 m.[1]

Raunas Staburags ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, ģeoloģisks dabas piemineklis, tas iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.[3]

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raunas Staburagā bija iespējams ieraudzīt Alpu kreimuli (Pinguicula alpina L.)[4], kas ir nevienmērīgi izplatīta arktisko un kalnu apvidu suga Eiropā un Āzijā, tomēr pēdējo 15 gadu laikā minētā suga nav konstatēta šajā apkārtnē, par iemeslu varētu būt apmeklētāju veidotais intensīvais nomīdījums uz atseguma un tā tuvumā. Baltijas reģionā augs atrodams ļoti reti, galvenokārt Baltijas jūras salās un Skandināvijas pussalas ziemeļdaļas kalnu rajonos. Vienīgā dabiskā atradne Daugavas ielejā uz Staburaga iznīcināta 1965. gadā, izveidojot HES ūdenskrātuvi. Tiek uzskatīts, ka kreimule no Staburaga atradnes pārstādīta līdzīgās augsnēs uz saldūdens kaļķa avotu izplūdes vietās pie Priekuļiem un Raunas. Raunas atradne saglabājās līdz 20. gs. beigām, tomēr eksemplāru skaits bija mazs. To apdraudēja latvāņa izplatīšanās atradnes tiešā tuvumā un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju. 21. gs. vairs nav atrasta, un tiek uzskatīta par izzudušu.

Raunas Staburaga apkārtnē sastopamas retas sūnu sugas, piemēram, mainīgā avotspalve, paparžu dzīslenīte (Cratoneuron licinum) un vairzaru pellija (Pellia endiviifolia). Zīdītāji, kā piemēram bebrs un ūdrs, kā arī zivisalata, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, un strauta nēģis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]