Pāriet uz saturu

Dulbju acs purvs

Vikipēdijas lapa
Dulbju acs purvs
Purvs lieguma dienvidu daļā
Dulbju acs purvs (Latvija)
Dulbju acs purvs
Dulbju acs purvs
Tips dabas liegums
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Remtes pagasts, Latvija
Koordinātas 56°47′21″N 22°42′32″E / 56.78917°N 22.70889°E / 56.78917; 22.70889Koordinātas: 56°47′21″N 22°42′32″E / 56.78917°N 22.70889°E / 56.78917; 22.70889
Platība 6 ha
Dibināts 1977
Pārvaldes institūcija Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija

Dulbju acs purvs ir botānisks dabas liegums Saldus novada Remtes pagasta ziemeļu daļā, ap puskilometru uz rietumiem no pie KandavasSaldus autoceļa P109 izvietotajām Dulbju un Silaines mājām, apmēram vidū starp Zanti un Remti. Aizņem 6 ha plašu pārmitru teritoriju, kuras dienviddaļā atrodas paša Acs purva ieplaka, bet pārējo daļu aizņem pārmitrs mežs. Fizioģeogrāfiski liegums atrodas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē. Liegums iekļauts aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000 ar kodu LV0513700.

Bioloģiskā nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas liegums pašlaik paredzēts ES aizsargājamo biotopu: 7140 Pārejas purvi un slīkšņas un 91D0* Purvaini meži aizsardzībai. Liegumā sastopamas vairākas īpaši aizsargājamo augu sugas, no kurām svarīgākā ir Rusova jeb Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii jeb Dactylorhiza traunsteineri).

Citas retās sugas, kas atzīmētas lieguma Natura 2000 sarakstā un iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā:

Dulbju acs purva dabas lieguma ziemeļdaļas mežs

Iedalot teritoriju vides klasēs pēc EUNIS klasifikācijas,[2] 94% lieguma teritorijas aizņem skujkoku mežs (N17) dažādās pārpurvotības pakāpēs. 5% aizņem purvs (N07) un 1% - jauktu koku mežs (N19). Pēc šīs pašas organizācijas vides tipu iedalījuma,[3] skābais sfagnu purvs aizņem 13% (tips 7110 — skābie purvi, nabadzīgi ar barības vielām, barojas galvenokārt no lietus ūdens, veģetācijā būtiskas sfagnu sūnas), pārejas vai pūšanas purvs — 8% (tips 7140 — veģetācija aug uz ūdens) un pārmitrs mežs nabadzīgās augsnēs — 79% (tips 91D0).[1]

Apmēram puskilometru uz ziemeļiem no lieguma ap Ciskaiņiem atrodas ganību pļavas, kuru daļa iekļauta botānisko bioloģiski vērtīgo zālāju sarakstā.[4] Dienvidos apmēram 100 m no lieguma dienvidu robežas pēc mitra meža joslas atrodas reljefa pacēlums, uz kura aug sauss skujkoku mežs un ir grantēts pievedceļš no autoceļa P109. No ziemeļiem, rietumiem un austrumiem 2019. gadā lieguma robežas aptuveni iezīmēja izcirtuma josla, kura tomēr atstāja nelielus buferzonas iecirkņus.[5]

Dulbju acs purvs ir mazs un tādēļ pats par sevi ne sevišķi piemērots aizsardzības prasībām. Netālu no tā uz dienvidrietumiem atrodas daudz lielākais (388 ha) un sugām bagātais, bet valsts neaizsargātais Saulīšu purvs.[1]

Dabas liegums tika izveidots 1977. gadā pirmām kārtām dzērvenāju aizsardzībai, kuri sastopami apmēram vienā piektdaļā lieguma platības.[6]

Praktiskā aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Objekta uzturēšanas, saglabāšanas un attīstības plāni neeksistē.[1][7]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]