Braslavas apriņķis

Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē.

Braslavas apriņķis (poļu: powiat brasławski) bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919. gada 31. oktobrī poļu karaspēka ieņemtajās Kauņas guberņas un Kurzemes guberņas teritorijās. 1919. gadā pirmais apriņķa vecākais bija Latgales muižnieks Bogdans Šahno. 1920. gada jūlijā sešus bijušos Ilūkstes apriņķa pagastus (1,5 tūkstošus km²) atdalīja no Braslavas apriņķa un atkal iekļāva Latvijā.

1922. gadā Braslavas apriņķi iekļāva Viļņas apgabalā izveidotās un starptautiski neatzītās Viduslietuvas Republikas, tad Viļņas Zemes sastāvā. 1926. gada 1. janvārī Braslavas apriņķim pievienoja 8 gminas no Dzisnas apriņķa, 20. janvārī Braslavas apriņķi iekļāva jaunizveidotās Viļņas vojevodistes sastāvā. Pēc Polijas kampaņas 1939. gadā to pievienoja Baltkrievijas PSR un 1940. gadā pārdēvēja par Braslavas rajonu.

Gminas (pagasti )

Braslavas apriņķa gminas. Tumšāka krāsa nozīmē lielāku poļu minoritātes īpatsvaru (1929).

• Braslavas gmina (Brasław)
• Drūkšu gmina (Dryświaty, Drūkšiai, Дрысвяты)
• Opsas gmina (Opsa, Apsas, Опса)
• Pļusu gmina (Plusy, Pliusos, Плюсы)
• Rimšes gmina (Rymszany, Rimšė, Рымшаны)
• Slobodku gmina (Słobódka, Slabada, Слабодка)
• Smalvas gmina (Smołwy, Smalvos, Смолвы)
• Vidžu gmina (Widze, Vidžiai, Відзы)

No Dzisnas apriņķa pievienotās gminas (1926)

• Bainas gmina (Bohiń, Baina, Богіна)
• Jodu gmina (Jody, Jodai, Ёды)
• Jaunpagasta gmina (Nowy Pohost, Новы Пагост)
• Perebrodjes gmina (Przebrodzie, Пераброддзе)
• Drujas gmina (Drujsk, Друя)
• Mjoru gmina (Miory, Miorai, Мёры)
• Leonpoles gmina (Leonpol, Лявонпаль)
• Čeresu gmina (Czerez, Čeresai, Чарасы)