Brestas ūnija

Brestas ūnija (poļu: Unia brzeska, baltkrievu: Берасцейская унія, ukraiņu: Берестейська унія) bija Polijas-Lietuvas Konstantinopoles patriarhāta Kijivas mitropolijas bīskapu 1596. gadā lēmums atdalīties no Austrumu pareizticības un pakļauties Romas pāvestam, saglabājot austrumu pareizticības reliģiskos rituālus. Ūnijas rezultātā Polijas-Lietuvas valsts teritorijā tika nodibināta Krievu uniātu baznīca (latīņu: Ecclesia Ruthena unita, poļu: Ruski Kościół Unicki, ukraiņu: Руська Унійна Церква, baltkrievu: Руская Уніяцкая Царква), dēvēta arī par grieķu-katoļu baznīcu.

Aktu par jaunās baznīcas pievienošanu katoļu baznīcai parakstīja 1595. gada 23. decembrī Romā, bet 1596. gada 9(19). oktobrī Brestā tas tika apstiprināts. Daļa bīskapu atteicās parakstīt Brestas ūniju (to politiskais līderis bija Kijivas vojevoda Konstantīns Ostrožkis). 1700. gadā ūnijai pievienojās Ļvivas, bet 1702. gadā - Luckas bīskapija. Brestas ūnija radīja divas naidīgas reliģiskās nometnes Polijas-Lietuvas austrumu daļā.

Līdz ar Polijas dalīšanu 18. gadsimta beigās pamazām tika likvidēta arī Brestas ūnija, izņemot Ukrainas rietumu daļu, kas nokļuva Austroungārijas sastāvā. Pēc PSRS 1939. gada iebrukuma Polijā šo toreizējās Polijas daļu pievienoja Ukrainas PSR un 1946. gadā Brestas ūniju likvidēja arī šeit. Tomēr grieķu katoļu baznīca pagrīdē saglabāja savu ietekmi un 1990. gadā atjaunoja savu darbību.

Skat. arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brestas ūnija.

Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.