Brestas cietoksnis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brestas cietokšņa Holmas vārti
Cietokšņa karte (1830. gadi)
Brestas cietokšņa memoriāla galvenais tēls «Vīrišķība»

Brestas cietoksnis (baltkrievu: Брэсцкая крэпасць, krievu: Брестская крепость, poļu: Twierdza brzeska) ir daļēji saglabājušies nocietinājumi Brestas pilsētā Baltkrievijā pie Muhavecas ietekas Bugā un tās pretējā krastā Polijā.[1]

Būvniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākts būvēt 1833. gadā kā Brestļitovskas cietoksnis pēc vācu kara inženiera Kārļa Opermaņa projekta. Galvenie darbi tika pabeigti 1842. gadā. Cietoksni veidoja citadele un trīs to aizsargājoši nocietinājumi ar kopējo platību 4 km² un galvenās aizsardzības līnijas garumu 6,4 km. Citadele atrodas uz salas starp divām Muhavecas attekām.

1864.—1888. gadā cietoksnis pēc Eduarda Totlēbena projekta modernizēts, izveidojot fortu apli 32 km garumā. 1913. gadā sākta otrā nocietinājumu loka būve 45 km garumā, bet līdz Pirmā pasaules kara sākumam to nepabeidza. Sākoties karam, cietoksnis tika pamests un daļēji uzspridzināts. 1918. gada 3. martā Citadeles Baltajā pilī tika parakstīts Brestļitovskas miera līgums. Saskaņā ar Rīgas miera līgumu cietoksnis kopā ar Brestas pilsētu nonāca Polijas sastāvā un tika izmantots kā kazarmas, noliktava un cietums.

2. pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. pasaules kara Polijas kampaņas sākumā jau 1939. gada 2. septembrī Luftwaffe bombardēja cietoksni, nometot 10 bumbas. 13. septembrī no cietokšņa tika evakuētas poļu militārpersonu ģimenes, pieejas cietoksnim mīnētas, ieejas bloķētas ar tankiem. Uzbrūkošie vācu spēki pārspēja poļu spēkus kājnieku skaitā 2 reizes, tankos — 4 reizes, bet artilērijā — 6 reizes. 14. septembrī vācu spēki pirmoreiz mēģināja ieņemt cietoksni, bet tika atsisti. Pēc vairākām kaujām un bombardēšanas 17. septembrī poļu spēki atkāpās. 1939. gada 22. septembrī Vērmahts cietoksni nodeva Sarkanajai armijai.

1941. gada 22. jūnijā, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai, cietoksnī, neskaitot ģimenes locekļus, bija ap deviņiem tūkstošiem dažādu ieroču šķiru Sarkanās armijas karavīru. 22. jūnijā 4:15 sākās artilērijas apšaude, bet 4:45 — uzbrukums pašam cietoksnim. 7:00 daļa dislocētā karaspēka (divas strēlnieku divīzijas) cietoksni pameta. Nepārtrauktos uzbrukumos līdz 26. jūnijam lielākā daļa cietokšņa tika ieņemta un organizētā aizsardzība beidzās. Palika tikai izolētas sarkanarmiešu grupas un atsevišķi karavīri, kuri turpināja pretošanos līdz augusta sākumam. Sarkanā armija šajās kaujās zaudēja ap 2000 kritušo, bet ap 5000—6000 krita gūstā. Vērmahtam kaujās par Brestas cietoksni krita vai tika ievainoti 1121 karavīrs.

Brestas cietokšņa aizstāvēšana, par ko Padomju vara uzzināja tikai 1942. gada februārī no kaujā iegūtas vācu dokumentācijas, gadiem ritot kļuva par nozīmīgu padomju propagandas simbolu. 1965. gada 8. maijā cietoksnim tika piešķirts «varoņcietokšņa» tituls. 1971. gadā izveidots memoriāls.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 125. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 52°05′00″N 23°39′10″E / 52.08333°N 23.65278°E / 52.08333; 23.65278