Burkards Valdiss

Vikipēdijas lapa
Burkards Valdiss
Burcard Waldis
Personīgā informācija
Dzimis aptuveni 1490
Alendorfa (tagad Hesene Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1556. gadā
Abterode, (tagad Hesene Karogs: Vācija Vācija)
Dzīves vieta Rīga, Livonijas Konfederācija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Vācietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, dramaturgs
Valoda vācu valoda
Augstskola Vitenbergas universitāte

Burkards Valdiss (vācu: Burcard Waldis, ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis aptuveni 1490. gadā Alendorfā (Allendorf) tagadējā Hesenes zemē. Jaunībā iestājās Franciskāņu ordenī un pirms 1522. gada ieradās Livonijas galvaspilsētā Rīgā, kur darbojās kā Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes sūtnis pie Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa V. Pēc atgriešanās Rīgā 1524. gadā Svētbilžu grautiņu laikā viņu apcietināja sakarā ar apvainojumiem pretdarbībā reformācijai. Cietumā viņš atteicās no katoļticības un pārgāja luterticībā. Pēc atbrīvošanas Valdiss izstājās no franciskāņu ordeņa, apprecējās un pelnīja iztiku kā Rīgas alvaslējējs, dodamies ceļojumos uz Antverpeni un Lisabonu. 1527. gadā Rīgā uzveda Valdisa muzikālo meteņu spēli "Parabola par Pazudušo dēlu".

Viņu apcietināja par apvainojumiem ķecerībā un laikā no 1536. līdz 1540. gadam turēja cietumā Livonijas ordeņa Cēsu, Bauskas un Vīlandes pilīs. Ieslodzījumā viņš atdzejoja vācu valodā visus 150 psalmus un arī komponēja tiem melodijas, kas vēl arvien atrodamas mūsdienu somu un zviedru luterāņu dziesmu grāmatās.[1] Pēc atbrīvošanas 1541. gadā Valdiss devās uz dzimteni, kur Vitenbergas universitātē studēja teoloģiju un no 1544. gada līdz pat nāvei strādāja par luterāņu mācītāju Abterodē (Abterode) tagadējā Hesenes zemē.

Miris 1556. gadā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • De parabell vam vorlorn Szohn, 1527
  • Streitgedicht gegen den Herzog Heinrich von Braunschweig..., 1542
  • Herzog Heinrich von Braunschweigs Klagelied, 1542
  • Wie der Lykaon von Wolfenbüttel jeztt neulich in einen Mönch verwandelt ist, 1542
  • Wahrhaftige Historie von zweien Mäusen, 1543
  • Ursprung und Herkommen der zwölf ersten alten Könige und Fürsten Deutscher Nation, 1543
  • der ganz neuw gemachte und in reimen gefaßte Esopus, 1548
  • Der Psalter in neue Gesangsweise gebracht, 1553
  • Taten des streutbaren Theuerdank, 1553
  • Regnum papisticum, 1555
  • Summarien über die gantz Bibel, 1556
  • Martin Bucers Gesangbuch, 1566 ar 12 oriģināldziesmām

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • L. Arbusow. Einführung der Reformation in Liv-, Est- und Kurland. Leipzig 1921 (atkārtots izdevums 1962)
  • O. Pohrt. Reformationsgeschichte Livlands. Leipzig 1928
  • O. Hütteroth. Althessische Pfarrer der Reformationszeit. Marburg 2 1966, S. 385

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]