Burkards Valdiss (vācu: Burcard Waldis, ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācufranciskāņumūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.
Dzimis aptuveni 1490. gadā Alendorfā (Allendorf) tagadējā Hesenes zemē. Jaunībā iestājās Franciskāņu ordenī un pirms 1522. gada ieradās Livonijas galvaspilsētā Rīgā, kur darbojās kā Rīgas arhibīskapaJaspera Lindes sūtnis pie Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa V. Pēc atgriešanās Rīgā 1524. gadā Svētbilžu grautiņu laikā viņu apcietināja sakarā ar apvainojumiem pretdarbībā reformācijai. Cietumā viņš atteicās no katoļticības un pārgāja luterticībā. Pēc atbrīvošanas Valdiss izstājās no franciskāņu ordeņa, apprecējās un pelnīja iztiku kā Rīgas alvaslējējs, dodamies ceļojumos uz Antverpeni un Lisabonu. 1527. gadā Rīgā uzveda Valdisa muzikālo meteņu spēli "Parabola par Pazudušo dēlu".
Viņu apcietināja par apvainojumiem ķecerībā un laikā no 1536. līdz 1540. gadam turēja cietumā Livonijas ordeņaCēsu, Bauskas un Vīlandes pilīs. Ieslodzījumā viņš atdzejoja vācu valodā visus 150 psalmus un arī komponēja tiem melodijas, kas vēl arvien atrodamas mūsdienu somu un zviedru luterāņu dziesmu grāmatās.[1]
Pēc atbrīvošanas 1541. gadā Valdiss devās uz dzimteni, kur Vitenbergas universitātē studēja teoloģiju un no 1544. gada līdz pat nāvei strādāja par luterāņu mācītāju Abterodē (Abterode) tagadējā Hesenes zemē.
