Bauskas pils
Bauskas pils | |
---|---|
Bauskas pils no putna lidojuma | |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Pilskalns, Bauska, Bauskas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°24′13″N 24°10′28″E / 56.403611°N 24.174444°EKoordinātas: 56°24′13″N 24°10′28″E / 56.403611°N 24.174444°E |
Pabeigta | 17. gadsimts/19. gadsimts/20. gadsimts |
Oficiālais nosaukums: Bauskas viduslaiku pils | |
Aizsardzības numurs | 311 |
Vērtības grupa | valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | arheoloģija |
Oficiālais nosaukums: Bauskas pilsdrupas ar parku | |
Aizsardzības numurs | 6166 |
Vērtības grupa | valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | arhitektūra |
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16. gadsimtā paplašināta Kurzemes un Zemgales hercoga galma vajadzībām. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[1] Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem manierisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Livonijas ordenis pēc miera līguma ar Lietuvas dižkunigaitiju 15. gadsimtā ieguva pilnīgu kontroli pār Bauskas apkaimi un sāka Mēmeles un Mūsas satecē veidot nocietinātu pārvaldes centru.
Pils celtniecība tika uzsākta laikaposmā no 1438. gada līdz 1450. gadam Livonijas ordeņa mestra Heindenreiha Finkes no Oferbergas valdīšanas laikā. Par celtniecības gadu tradicionāli uzskata 1443. gadu, kad mestra vēstulē pieminēts pils celtniecības fakts.[3] Pils celtniecībā piedalījās arī voti - somugru tauta - kas pēc pils celtniecības apmetās uz dzīvi Mēmeles krastos un tika dēvēti par krieviņiem. Līdz 16. gadsimta vidum pili pārvaldīja Livonijas ordeņa iecelti Bauskas fogti. No 1536. līdz 1540. gadam Bauskas pilī bija ieslodzīts dzejnieks Burkards Valdiss, kas atdzejoja vācu valodā 150 psalmus un arī komponēja tiem melodijas.[4] 1559. gadā Gothards Ketlers pili ieķīlāja Polijas karalim, 1562. gadā pils nokļuva jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes īpašumā. Pēc 1617. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes satversmes (Formula regiminis — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Bauskas pilskungs (Hauptmann).
Hercogistes laikā tika uzsākta apjomīga pils pārbūve un bijušās priekšpils vietā tika uzcelta hercoga rezidence, kurā atradās hercogistes kanceleja un uzturējās hercoga galms. Hercogs pilī apmetās jau 1587. gadā un pabeigta tā tika 1596. gadā. Līdz ar pārbūvi tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij. Poļu-zviedru karu laikā 1625. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628. gadā - poļu karaspēks, 1629. gadā to atguva Kurzemes hercogs. 17. gadsimta beigās pēc ilgstošiem kariem pils vairs bija tikai daļēji apdzīvota, pils viduslaiku daļā atradās noliktavas.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi - vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. Pēc Mūrmuižas kaujas un Jelgavas kapitulācijas Krievijas cars Pēteris I nosūtīja vairākus pulkus ieņemt Bauskas pili, kurā bija palikuši tikai 250 vīri pulkvežleitnanta M. G. Štēla fon Holšteina vadībā. Pēc salīdzinoši nelielas pils apšaudes un bombardēšanas 1705. gada 12. septembrī tika noslēgts padošanās akts, kuru no Krievijas puses parakstīja ģenerālmajors Dž. Čemberss (Chambers). Pēc trim dienām, kad pilnībā bija pabeigta pils un pilsētas pārņemšana, krievi Bauskā atstāja pulkvedi Nikolaju Balku (Balck) ar kājnieku bataljonu un dragūnu pulku.[5] Atkāpjoties 1706. gadā, krievu karaspēks daļēji uzspridzināja pili. 18. gadsimtā to vairs neapdzīvoja un ēkas pamazām pārvērtās drupās. 1874. gadā pils drupas un apkaime kļuva par firsta Līvena dzimtas īpašumu, ap pili izveidoja ainavu parku.
1930. gados pils viduslaiku tornī ierīkoja skatu laukumu. 1990. gados pils jaunākajā daļā uzsāka rekonstrukcijas darbus.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Bauskas pils plāns
-
Bauskas pils (Bauskenburg) apraksts 15. gs.
-
Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai
-
Bauskas pilsdrupas 19. gs.
-
Bauskas pilsdrupas (1915/1916)
-
Skats uz restaurēto pili
-
Bauskas pils 2015. gadā
-
Bauskas pils iekšpagalms
-
Bauskas pils iekšpagalms
-
Bauskas pils iekšpagalms- skats no augšas
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles satekas vietā, šaurā, klinšu norobežotā pussalā. Pāri visai pussalai pils priekšā tika izrakts dziļš grāvis, pār kuru veda paceļamais tilts. Pils celtniecībā izmantots vietējais dolomīts, laukakmeņi un ķieģeļi.
Kopējais abu pils daļu izmērs ir 124 x 43 metri. Viduslaiku pils mūru biezums sasniedz 3,5 metrus. Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Lielākajā tornī mūsdienās atrodas skatu laukums, tas ir 22 metrus augsts. Otra stāva līmenī šajā tornī atradās dzīvojamā telpa ar zvaigžņu velvi. Viduslaiku pils korpusi ietvēra iekšpagalmu.
Hercoga laiku pilī tika ietverti divi viduslaiku pils torņi, starp kuriem uzcēla trīs korpusus, kas veidoja jaunu iekšpagalmu. Jaunā pils daļa vairs tik lielā mērā nebija paredzēta aizsardzības nolūkiem, tai drīzāk bija reprezentācijas loma. Raksturīgs hercoga pils elements ir sgrafito stilā veidotais pils apmetums ar iluzoriem, uzzīmētiem kvadriem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://is.mantojums.lv/monument/311 Arhivēts 2020. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- ↑ Vēsturisko vērtību saglabāšana - Bauskas pils atjaunotās krāsnis un to dzīvesstāsti
- ↑ Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
- ↑ Inese Lūsiņa. Kā eņģeļi debesīs Diena 1999. gada 16. jūlijā
- ↑ Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara – 1705. gads) Arhivēts 2019. gada 18. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bauskas pils.
- Bauskas pils
- Dzintarzīmes — Bauskas viduslaiku pils un hercoga pils
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
|