Karpu dzimta
| Karpu dzimta Cyprinidae (Rafinesque, 1810) | |
|---|---|
_in_aquarium.JPG) Karpa (Cyprinus carpio) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Virskārta | Karpveidīgo virskārta (Cypriniphysae) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Apakškārta | Karpu apakškārta (Cyprinoidei) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
 Karpu dzimta Vikikrātuvē | |
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.[1] Tā ir lielākā zivju dzimta, kas apvieno vairāk kā 2000 sugas un kas iedalītas apmēram 200 ģintīs. Dzimta šobrīd tiek iedalīta 6 apakšdzimtās.[2] Sistemātika tiek bieži mainīta. Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku, kas balstīta uz ģenētiskajiem atklājumiem, vairākas kādreizējās apakšdzimtas izdalītas kā dzimtas.[1] Par daudzām ģintīm joprojām nav skaidrības, kādām apakšdzimtām tās pieder, tādēļ tās tiek izdalītas Incertae sedis grupā.[3]
Karpu dzimtas zivis sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā.[4] Lielākā daļa sugu dzīvo saldūdenī. Tikai pāris sugas ir pastāvīgas jūras iemītnieces, kā arī dažas sugas laiku pa laikam uzturas estuāros upju grīvu apvidū ar pazeminātu ūdens sāļumu.[4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā sastopamas 8 karpu dzimtas sugas (no tām vairākas ievestas un tiek audzētas dīķsaimniecībās): baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella), melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus), barbe (Barbus barbus), karpa (Cyprinus carpio), karūsa (Carassius carassius), sudrabkarūsa (Carassius gibelio), pavīķe (Alburnoides bipunctatus) un vīķe (Alburnus alburnus).[1][4]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karpu dzimtas sugas var būt gan liela auguma, gan maza auguma zivis. Visbiežāk tās ir druknas, sāniski saplacinātas vai ieapaļas zivis ar galvenokārt pilnīgu sānu līniju, retāk sānu līnija nepilnīga un skaidri nodalāma tikai tuvu pie galvas. Galva bez zvīņām, bet ķermeni vairumam sugu klāj blīvi pieguļošas zvīņas. Lūpas biezas. Lielākā dzimtā ir Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis), kuras ķermeņa garums var sasniegt 3 metrus un svars 300 kg.[5] Latvijā karpu dzimtas zivis visbiežāk ir 20—70 cm garas.[4]
Karpu dzimtas zivīm nav kuņģa un žokļos zobu, bet barības vads savienots ar peldpūsli.[4] Barība, kā visām karpveidīgām zivīm, tiek sakošļāta ar rīkles zobiem, kas atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē. Rīkles zobi spēj sakost cietos gliemežu un gliemeņu vākus. Tā kā karpu dzimtas zivīm ir Vēbera aparāts, tām ir ļoti laba dzirde. Nelieli skriemeļi savieno peldpūsli ar iekšējo ausi, tādējādi nododot vissīkāko peldpūšļa gaisa vibrāciju. Vēbera aparāts tiek izmantots arī, lai noteiktu ūdens dziļumu un temperatūru. Karpu dzimtas zivis spēj papildināt peldpūsli ar gaisu, to ierijot, vai pretēji — izlaist gaisu zarnās.
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa karpu dzimtas zivis barojas ar bezmugurkaulniekiem, mazām zivtiņām, kurkuļiem un augiem, bet dažas sugas, piemēram, salate (Leuciscus aspius) ir izteikti plēsīgas un barojas ar zivīm. Dažas sugas barojas tikai ar augiem, piemēram, baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella), dažas tikai ar gliemežiem, piemēram, melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus), vai barojas ar nelieliem vēžveidīgajiem un zivtiņām, piemēram, barbe (Barbus barbus).
Visas karpu dzimtas zivis nērš ikrus. Dažas sugas būvē ikriem ligzdas un tās apsargā, kamēr izšķiļas mazās zivtiņas.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Incertae sedis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 FishBase: Family Cyprinidae - Minnows or carps
- ↑ 3,0 3,1 WoRMS: Cyprinidae Rafinesque, 1815
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Latvijas daba: Karpu dzimta
- ↑ Giant barb - Catlocarpio siamensis
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|