Dāvids Rudzītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Latvijas valsts pārvaldes darbinieku. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Rudzītis skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dāvids Rudzītis
Davids rudzitis.jpg
Valsts kancelejas direktors
Amatā
1918. gada 20. novembris — 1939. gada 14. augusts
Pēctecis Roberts Bulsons

Dzimšanas dati 1881. gada 30. novembrī
Cēsu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1939. gada 14. augustā (57 gadu vecumā)
Valsts karogs: Nīderlande Roterdama, Nīderlande

Dāvids Rudzītis (dzimis 1881. gada 30. novembrī, miris 1939. gada 14. augustā) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 30. novembrī Cēsu-Pils pagasta Poliešu mājās kalpa ģimenē. Mācījās Veismaņu pagasta skolā, tad Āraišu draudzes skolā un Priekuļu ministrijas skolā, bet vecāku mazturības dēļ mācības pārtrauca. Strādāja par Katlakalna pagasta rakstveža palīgu (1898-1901), pēc tam dažādos amatos pašvaldību iestādēs un Vidzemes guberņas valdē Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā pārzināja pārtikas apgādes darbvedību. Pēc Februāra revolūcijas viņu iecēla par Vidzemes guberņas komisāra kancelejas direktoru un Pārtikas valdes locekli.[1]

1918. gada 17.-19. janvāra Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) otrajā sesijā Pēterpilī viņu ievēlēja par LPNP sekretāru. 1918. gada novembrī D. Rudzītis kļuva par jaunizveidotās Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieku. D. Rudzītis protokolēja pirmo pagaidu valdības sēdi 1918. gada 26. novembrī.

Ar Latvijas pagaidu valdības 1919. gada 11. aprīlī lēmumu Pagaidu valdības kanceleju pārdēvēja par Valsts kanceleju un D. Rudzīti apstiprināja par Valsts kancelejas direktoru.

Saskaņā ar Valsts un Ministru prezidenta 1938. gada 15. novembrī paziņojumu D. Rudzīti uzaicināja kļūt par Ministru kabineta locekli, vienlaikus turpinot pildīt Valsts kancelejas direktora pienākumus. Ministru kabineta locekļa un Valsts kancelejas direktora pienākumus D. Rudzītis pildīja līdz savai nāvei 1939. gada 14. augustā Roterdamā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar II un III pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī saņēmis vairākus ārvalstu apbalvojumus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36 882-36 883. sleja.