Džons Bezzemis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Džons Plantagenets)
Džons Bezzemis
John Lackland
Anglijas karalis
1199. gada 6. aprīlis — 1216. gada 18. oktobris
Kronēšana 1199. gada 27. maijs
Priekštecis Ričards I Lauvassirds
Pēctecis Henrijs III Plantagenets
Dzimis 1166. gada 24. decembrī
Oksforda, Anglijas Karaliste
(Oksfordšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miris 1216. gada 18. oktobrī (49 gadu vecumā)
Ņuarka pie Trentas, Anglijas Karaliste
(Notingemšīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Vusteras katedrāle, Vustera, Vusteršīra, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedre
Bērni
Dinastija Plantagenetu dinastija
Tēvs Henrijs II
Māte Akvitānijas Eleonora
Reliģija katolisms
Džona, Anglijas karaļa ģerbonis

Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, dzimis 1166. gada 24. decembrī, miris 1216. gada 18. oktobrī), saukts Bezzemis bija Anglijas karalis no 1199. līdz 1216. gadam.

Džona tituli:

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tronī kāpa pēc vecākā brāļa Ričarda I nāves 1199. gadā. 1205. gadā sākās viņa konflikts ar pāvestu par kandidatūru uz Kenterberijas arhibīskapa vietu. Strīdā zaudējis, viņš 1213. gadā bija spiests atzīt sevi par pāvesta vasali un sākt maksāt tam nodevas. Pa to laiku Francijas karalis Filips II atņēma gandrīz visas Plantagenetu zemes Francijā (izņemot Bordo). Lai izrautu valsti no panīkuma, Džons I ieplānoja vērienīgas valsts centralizācijas un sabiedrības modernizācijas reformas, ieceru ziņā krietni apsteidzot savu laiku (absolūtisms Eiropā nostiprinājās tikai 16. gadsimtā).

Karaļa militāro un finansiālo vājumu izmantoja baroni un pilsētas, kas apvienojās, lai saglabātu veco feodālo kārtību un ierobežotu karaļa varu, nepieļaut valsts iejaukšanos aristokrātijas un pilsētu maģistrātu autonomijā. Šo varas ierobežošanas meklējumu sākotnējais mērķis aprobežojās ar vēlmi atņemt karalim tiesības uzlikt jaunus nodokļus un piespiest to kompensēt baznīcas finansiālos zaudējumus (kas radušies konflikta laikā). Kad situācija bija nonākusi līdz bruņotam konfliktam, karalis nobijās no tā un 1215. gada 15. jūnijā parakstīja "Lielo brīvības hartu" (Magna Carta Libertatum).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • W.L. Warren., King John. ISBN 0-520-03643-3
  • Frank Barlow., The Feudal Kingdom of England 1042—1216. ISBN 0-582-49504-0
  • C. Warren Hollister., Medieval Europe: A Short History (Seventh Edition). ISBN 0-07-029637-5
  • Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - Москва, 1937.
  • Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - Москва, 1938.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plantagenetu dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Ričards I
Anglijas karalis
1199.—1216.
Pēctecis:
Henrijs III