Dalībniece:Xamka/My ERP

ERP sistēmu vēsture

1.attēls. ERP attīstība
Laika posms	Sistēma
1960-tie	Krājumu vadība un kontrole
Krājumu vadība un kontrole ir informācijas tehnoloģiju un attiecīgo krājumu līmeņa kontroles biznesa procesu kombinācija. Krājumu vadības darbības ietver sevī krājumu vajadzību identificēšanu, mērķu noteikšanu, papildināšanas tehniku un uzstatījumu nodrošināšanu, vienību izmantošanas monitoringu un krājumu statusa atskaites.
1970-tie	Materiālo vajadzību plānošana (MRP)
MRP izmanto programmnodrošinājumu produkcijas procesu plānošanai. MRP ģenerē operāciju secību un izejvielu iepirkšanu, izejot no gatavās produkcijas vajadzībām, produkcijas sistēmas struktūras, esošos krājumu līmeņus un šķirošanas procedūras katrai operācijai.
1980-tie	Ražošanas resursu plānošana (MRP II)
MRP II izmanto programmnodrošinājumu ražošanas procesu koordinēšanai no produktu plānošanas, sastāvdaļu iepirkšanas, krājumu vadības līdz produktu izplatīšanai.
1990-tie	Uzņēmuma resursu plānošana (ERP)
ERP izmanto daudzmoduļu programmnodrošinājumu ārējo biznesa procesu darbspējas pilnveidošanai. ERP sistēmas bieži vien apvieno biznesa aktivitātes pār funkcionālām struktūrvienībām no produktu plānošanas, sastāvdaļu iepirkšanas, krājumu vadības, produktu izplatīšanas un papildināšanas līdz pasūtījuma izsekošanai.
2000-tie	Paplašinātās ERP sistēmas (ERP II)
Uz komponentēm orientēta sistēma. ERP II aizstāj un apvieno sevī ERP un EAS (no angļu val. Enterprise Application Suite (Uzņēmuma lietojumprogrammatūras komplekts)). ERP II fokusējas uz procesu integrēšanu un ārējo, uz WEB balstīto sadarbību, tādējādi saistot ERP II stratēģijas ar informāciju, ar kuru apmainās viens vai vairāki biznesi ar Interneta palīdzību.

Saskaņā ar APICS vārdnīcu, terminam "Uzņēmuma resursu plānošana sistēmas" (no angļu val. Enterprise resource planning) vai saīsinājumā "ERP sistēma" ir divas nozīmes. Pirmkārt, tā ir — visus uzņēmuma resursus aptveroša informācijas sistēma, kura ir nepieciešama pārdošanas, ražošanas, iepirkšanas un uzskaites procesa īstenošanai, identificēšanai un plānošanai. Otrkārt, tā ir — efektīvas un visaptveroša uzņēmuma darbības plānošanas un resursu pārvaldes pieeja.

Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ERP sistēmu ieviešanu Latvijā, mēdz definēt tās arī kā uzņēmumu vadības sistēmas vai biznesa vadības jeb biznesa pārvaldības risinājumi.

ERP sistēmas aizstāj mantotās datorsistēmas, kas ir savstarpēji nesaderīgas un paredzētas atsevišķu funkciju veikšanai finanšu, personāla pārvaldes, ražošanas kontroles un citās uzņēmuma jomās. ERP sistēmas sastāv no programmu moduļiem, kuri nodrošina iepriekš izmantoto, mantoto sistēmu funkcionalitāti, bet ERP sistēmu gadījumā atsevišķi modeļi ir savstarpēji integrēti un izmanto vienotu centralizētu datu bāzi. ERP sistēmu uzņēmumā var ieviest pa daļām jeb atsevišķiem moduļiem, pakāpeniski paplašinot ERP sistēmas izmantošanas jomas. Piemēram, daudzi uzņēmumi sākotnēji ievieš tikai finanšu moduļus, atstājot uz vēlāku nākotni citu funkciju automatizāciju.

ERP sistēmu attīstība

Vēsturiski ERP sistēmas ir attīstījušas uz daudz vienkāršāku MRP (no angļu val. Material Requirements Planning – materiālu vajadzību plānošana) un MRP II (no angļu val. Manufacturing resource planning – ražošanas resursu plānošana) sistēmu bāzes. Pēc būtības ERP sistēmas ietver visu MRP II sistēmu loģiku un funkcionalitāti, pievienojot jaunas iespējas un funkcijas,lai aptvertu visas uzņēmuma darbības sfēras, ne tikai ražošanu vien. Citas ERP sistēmām raksturīgākās iezīmes, kas ir attīstījušās laika gaitā ir:

• Ciešāka uzņēmuma darbības un finanšu un grāmatvedības operāciju integrācija; rientācija uz “virtuālā uzņēmuma” pārvaldīšanu, kas ietver ciešākas mijiedarbības iespējas starp uzņēmumu, piegādātājiem, partneriem un patērētājiem; iespēja pārvaldīt ģeogrāfiski sadalītus biznesa procesus; Ddažādu tipu resursu plānošanas atbalsts;
• ERP sistēma ir kļuvušas par uzņēmuma integrācijas stūrakmeni, uz kura pamata tiek realizēta integrācija ar citām lietotnēm un sistēmām;
• Plašākas tehniskās iespējas: grafiskā lietotāja saskarne, relāciju datu bāze, ceturtās paaudzes programmēšanas valodu izmantošana, ERP sistēmu modificēšanas rīku komplekts, daudzlīmeņu klientu server arhitektūra.
  

Viena no galvenajām iezīmēm, kas atšķir ERP sistēmas no vienkāršām uzskaites sistēmām, ir tā, ka ERP sistēmas nodrošina arī resursu plānošanu. ERP sistēma apraksta ne tikai “kā bija” un “kā ir” situācijas, bet arī “kā būs” un “kā ir jābūt” situācijas. Tās ne tikai glabā datus par uzņēmumā notiekošo, bet arī ietver plānošanas un visu veidu resursu optimizācijas moduļus ( finanšu, materiālo, cilvēkresursu, laika, utt.).

Pašlaik ERP sistēmas attīstās saliktu lietojumprogrammu virzienā. Saliktās lietojumprogrammās biznesa procesus veido no atsevišķiem funkcionālajiem blokiem jeb servisiem. Servisu savstarpējo integrāciju nodrošina servisorientētās arhitektūras tehnoloģijas un iespējas.

ERP sistēmu funkcijas

ERP sistēmas ir būvētas pēc moduļu principa: pasūtītājam ir iespēja ieviest tos moduļus, kuri viņam ir nepieciešami. Katrs modulis nodrošina nepieciešamo funkcionalitāti noteiktās uzņēmuma darbības jomās. Tipiskie ERP sistēmu moduļi ir:

1. Ražošanas jaudas plānošana – dod iespēju kontrolēt nepieciešamās ražošanas jaudas pieejamību. Tā ietver jaudas plānošanu (stratēģisko plānošanu) un detalizēto plānošanu atsevišķiem darba centriem.
2. Materiālu prasību plānošana – ļauj noteikt atšķirīga tipa materiālo resursu (izejvielas, materiāli, sastāvdaļas) apjomus, kas ir nepieciešamas ražošanas plāna izpildei, kā arī piegāžu termiņus, partiju izmērus un tā tālāk.
3. Iepirkšanas darbības un krājumu pārvaldība – ļauj organizēt iepirkuma līgumu slēgšanu, realizēt centralizēto iepirkumu shēmu, nodrošināt uzskaiti un noliktavu krājumu optimizāciju un tā tālāk.
4. Vadības un finanšu grāmatvedības funkcijas –finanšu uzskaites, pārvalžu uzskaites, kā arī finanšu operatīvas pārvaldes funkcijas.
5. Cilvēkresursi (personāla vadība) – nodrošina funkcijas, kas saistītas ar darbinieku meklēšanu, pieņemšanu darbā, apmācību, darba samaksas un prēmēšanas kārtību un darbinieku pabalstiem.
6. Tehnoloģisku specificēšanu vadīšana – specificēšanas noteic galīga izstrādājuma sastāvu, kā arī materiālu resursus un operācijas, kas ir nepieciešamas šī izstrādājuma izgatavošanai (ieskaitot transportēšanu).
7. Projektu pārvaldes funkcijas – nodrošina projekta uzdevumu un resursu uzdevumu plānošanu, kas ir nepieciešamas to realizācijai.
8. Pieprasījumu pārvalde un pārdošanas un ražošanas plānu formējums – dod iespēju prognozēt pieprasījumuun plānot produkcijas izlaidumu.
   

2.attēlā ir redzami visi ERP sistēmu moduļi.

2.attēls. ERP sistēmu moduļi

ERP sistēmu trūkumi un priekšrocības

Priekšrocības un ieguvumi

Kompānijas ievieš ERP-sistēmas dažādu materiālu, nemateriālu un stratēģisku cēloņu dēļ. Galvenās ERP sistēmu priekšrocības ir:

• samazinātas investīcijas materiālajos krājumos;
  
• paaugstināts darba ražīgums ( produktivitāte);
  
• samazināts laika patēriņš vienas biznesa transakcijas apstrādei;
  
• samazināts laiks, kas ir nepieciešams finanšu bilances sagatavošanai un tās slēgšanai;
  
• samazinātas iepirkumu izmaksas;
  
• instalētas sistēmas ar pavadību no programmatūras piegādātāja malas;
  
• uzlabota biznesa sistēmas mērogošana, uzņēmuma attīstības apstākļu nodrošināšanai;
  
• uzlabota sistēma globālās transakcijas uzskaites atbalstam (piemēram, prasību apmierinājumam pēc vispārpieņemtas valūtas ievada — eiro);
  
• precīzu un detalizētu atskaišu saņemšana (un cita informācija) par uzņēmuma bizness darbību;
  
• vecas sistēmas aizstāšana ar jauno sistēmu, uzstādīti jaunie vai uzlaboti vecie bizness procesi;
  
• uzlabots finanšu kontrole;
  
• uzlabots sistēmas ražīgums, drošums, noturība pret kļūdām;
  
• samazinātas informācijas sistēmu ieviešanas izmaksas;
  
• uzlabota pasūtījumu pārvalde, klientu apkalpošana un preču piegāde laikā.
  

Trūkumi

Līdzās priekšrocībām ERP sistēmām ir raksturīgi arī vairāki trūkumi:

• lai strādātu ar jaunām tehnoloģijām un bizness procesiem, katram uzņēmuma darbiniekam (no datu bāzes administratora līdz direktora) ir nepieciešams iegūt jaunas iemaņas;
  
• daudzām kompānijām nākas pieņemt darbā ārējus konsultantus, lai atvieglotu sistēmas ieviešanas procesu;
  
• daudzi lielie un dārgie ieviešanas projekti ienesa nelielu peļņu uz investējamo kapitālu. Bet dažas kompānijas pat fiksēja uzņēmuma ražīguma samazināšanu pirmo 6 - 12 mēnešu laikā pēc sistēmas ieviešanas;
  
• daudzas kompānijas ar izbrīnu atklāja, ka ERP sistēmas ieviešanas projekts pārstāv nevis vienkārši programmatūras aizstāšanas procesu, bet gan nepārtraukto izmaiņu procesa un attīstības sākumu;
  
• ERP sistēmu ieviešana var būt dārga, bieži no 30,000 $ līdz pat 50,000,000 $;
  
• grūti pielāgot ERP sistēmu kādam konkrētam uzņēmumam;
  
• sadalot informāciju pa atšķirīgam nodaļām, var krietni samazināt sistēmas efektivitāti;
  
• datu glabāšana vienotā bāzē pazemina informācijas sistēmas dzīvīgumu, tā kā nekārtības atspoguļojas uzreiz uz visām apakšvienībām. Par to pašu cēloni ir arī diženi riski, kuri ir saistīti ar informācijas sistēmas drošības pārkāpšanu;
  
• ERP sistēmas ne vienmēr ļauj izmantot dažādu ražotāju komponentes, liekot kompāniju atkarībā no vienīgā piegādātāja. Tas ne tikai nenodrošina pārvaldes sistēmas nepieciešamo lokanību, bet arī ieness papildus riskus, kas ir saistīti ar piegādātāja produktu attīstību un viņa stāvokli tirgū. Tā, pēc IBM Business Consulting Services datiem apmēram 40% uzņēmumu no Fortune 500 saraksta par pēdējiem diviem gadiem izmainīja savējos bizness moduļus ininformācijas tehnoloģiju nepietiekamas lokanības dēļ.

ERP sistēmas izvēles un novērtēšanas kritēriji

Ieviešanas procesā ERP sistēmas novērtēšanas un izvēles fāzei ir liela nozīme. Īpašu uzmanību prasa ERP sistēmu funkcionalitātes un tehnoloģiju novērtējums, jo šīs sistēmas ir paredzētas lieliem uzņēmumiem. Jo lielāks ir automatizējamais uzņēmums vai iestāde, jo augstāka ir sistēmas izvēles kļūdas cena.

ERP sistēmu izvēlus kritēriju pamatgrupas ir:

• atbilstība prasībām (funkcionalitāte);
  
• tehniskais atbalsts;
  
• lietojamība;
  
• integrācijas iespējas;
  
• iegādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas;
  
• atsauksmes;
  
• veiktspēja un drošums;
  
• attīstības iespējas.
  

Katrā grupā var būt atšķirīgs kritēriju skaits – no dažiem līdz dažiem desmitiem. Par katru kritēriju, neatkarīgi no tā, kādā grupā tas ietilpst, ir jāsagatavo jautājums, uz kuru ir nepieciešams saņemt atbildes no potenciāliem sistēmas piegādātājiem.

3.attēls. Kritēriji, kas ietekmē ERP sistēmu izvēli pēc Aberdeen Group 2008.gada datiem.

Kompānijai ir jāizvēlas ERP sistēmu, pievēršot uzmanību sistēmu novērtējuma kritērijiem, kuri ir iepriekš noteikti, definēti un saskaņoti. Izvēles procesam jānotiek saskaņā ar organizatoriskiem principiem un kompānijas politiku.

ERP sistēmas izvēles procesam jāietver šādi etapi:

• ERP sistēmas izvēles speciālas komandas izveidošana;
• funkcionālo prasību formulēšana;
• sākotnējā sistēmu meklēšana un pirmā atlase;
• to sistēmu atlase, kuras visvairāk atbilst uzstādītiem noteikumiem;
• ERP sistēmas atlase darba demonstrācijai, tikšanās ar piegādātājiem;
• sistēmas testēšana.
  

Komandai, kura izvēlēsies vajadzīgo sistēmu, jāietver funkcionālā apakškomanda, tehnoloģiskā apakškomanda un finanšu apakškomanda. Katrai no šiem apakškomandām ir savas īpašības, piemērām, funkcionāla komanda sastāv no darbiniekiem, kuri pārzina lietišķas uzņēmuma operācijas, ražošanas tehnoloģijas, stipras un vājas uzņēmuma ražošanas puses. Tehnoloģiskās komandas grupas locekļiem ir jābūt pieredzei lietotņu izstrādāšanā un ieviešanā, kā arī tiem jābūt labām iemaņām standarta izstrādāšanas vidē un tradicionālā metodoloģijā. Tā pat viņiem vajag zināt par jauniem sasniegumiem datorzinātnes jomā, jāpārzina arhivēšanas sistēmas, rezerves kopēšanas un zaudētas informācijas atjaunošanas sistēmas. Finanšu komandas locekļiem ir jābūt iemaņām vadīt sarunu ar piegādātājiem, līgumu noformēšana un noslēgšana, u.t.t.

ERP sistēmu ieviešana

Katram uzņēmumam ir savi raksturīgie ERP sistēmas ieviešanas iemesli, kas tālāk nosaka ERP sistēmas ieviešanas gaitu. 2.tabulā ir apkopoti dati no Zviedrijas uzņēmumos veiktās aptaujas attiecībā uz iemesliem, kas ir motivējuši ERP sistēmu ieviešanas procesa uzsākšanu.

2.tabula. ERP sistēmu ieviešanas faktori.

Iemesls	Vidējais vērtējums
Mantoto sistēmu aizstāšana	4,11
Sistēmu vienkāršošana un standartizēšana	3,67
Stratēģisko priekšrocību iegūšana	3,18
Labāka sadarbība starp partneriem un klientiem	3,16
Sistēmu atjaunošanas vienkāršošana	2,96
Globalizācija	2,85
Uzņēmuma restrukturizācija	2,7
Konkurētspējas palielināšana	2,48

Katra iemesla svarīgumu uzņēmumi ir novērtējuši skalā no 1 līdz 5, kur vērtējums 1 nozīmē „nav svarīgs”, vērtējums 5 „ļoti svarīgs”. Tā pat tabula parāda, ka būtiskākie iemesli ir nepieciešamība uzlabot esošo IT risinājumu sniegto atbalstu uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Jāņem vērā, ka šajā aptaujā uzsvērti tehnoloģiskie ERP sistēmu ieviešanas iemesli, bet to pamatā ir uzņēmuma biznesa vajadzību nodrošināšana.

Pats ERP sistēmas ieviešanas process sastāv no šādām fāzēm:

• Automatizācijas stratēģijas izstrādāšana;
  
• Uzņēmuma darbības analīze;
  
• Darbības reorganizācija;
  
• Sistēmas izvēle;
  
• Sistēmas ieviešana;
  
• Sistēmas lietošana (ekspluatācija) un uzturēšana.
  

ERP sistēmu pielāgošana

Ņemot vērā, ka ERP sistēmas piedāvā universālu risinājumu visiem uzņēmumiem, bet katram uzņēmuma ir arī savas raksturīgās iezīmes, viens no galvenajiem ERP sistēmu izmantošanas jautājumiem ir to pielāgošana uzņēmuma vajadzībām. ERP sistēmu pielāgošana ir viens no galvenajiem IT speciālistu uzdevumiem ERP sistēmu ieviešanas un izmantošanas dzīves cikla laikā.

ERP sistēmu pielāgošanas problēmas pamatā ir atšķirības starp biznesa procesiem, kas ir realizēti gatavajās ERP sistēmās, un faktiskajiem biznesa procesiem uzņēmumā. ERP sistēmās ir realizēti tā sauktie biznesa procesu etalonmodeļi, kas apraksta „pareizo” veidu, kādā vajadzētu realizēt konkrētu biznesa procesu. Parasti faktiskie biznesa procesi atšķiras no etalonmodeļiem, tāpēc uzņēmumam ir jāizšķiras starp pielāgošanos ERP sistēmai vai ERP sistēmas pielāgošanu un pielāgošanas pakāpi abos gadījumos.

Pastāv četri ieviešanas procesa un pielāgošanas varianti:

1. Pirmais variants ir ērts, ja izmantojamā biznesa prakse ir līdzīga tai, kura ir jau ielikta sistēmā. Šajā gadījumā ieviešana notiek salīdzinoši īsos termiņos, samazinot uzņēmuma reorganizācijas un programmatūras pielāgošanas izmaksas.
2. Otrajā variantā uzņēmums pielāgojas ERP sistēmā paredzētajiem biznesa procesiem, pieņemot, ka tie atbilst uzņēmuma darbības organizācijas labajai praksei.
3. ERP sistēmas pielāgošana automatizējamā uzņēmuma vajadzībām ir nepieciešama tajos gadījumos, ja izmaiņas uzņēmumā ir sarežģītas izmēru, decentralizācijas un/vai pārvaldes procesu unikāluma dēļ. Parasti šādā veidā notiek pārvaldes un ar ražošanu saistīto moduļu ieviešana un citu procesu automatizācija, kuri ir specifiski uzņēmumam.
4. Pēdējais ieviešanas variants ir gan uzņēmuma biznesa procesu reinženierija, gan ERP sistēmas pielāgošana. Šī pieeja ir visdārgākā un riskantākā, jo tiek veiktas plašas izmaiņas. Šajā gadījumā uzņēmums, kas ievieš sistēmu, kļūst par “pionieri”, kuram veiksmes gadījumā sekos pārējie. Tas var dod kompānijai būtiskas konkurences priekšrocības.

ERP sistēmas ieviešanas izmaksas

ERP sistēmu ieviešanas izmaksas (sauktas arī par kopīgajām īpašuma izmaksām) ietver maksājumus par programmatūru, aparatūru, konsultācijas pakalpojumiem (sistēmas ieviešanai, uzturēšanai un optimizācijai). 2002. gadā Meta Group īstenoja pētījumu par ERP sistēmu izmaksām un secināja, ka lielo ERP sistēmu ieviešanas izmaksas bija no $15 miljoniem līdz $300 miljoniem.

Tirgus izpētes firmas AMR Research un Gartner prognozē, ka kompānijas turpinās investēt naudu ERP sistēmu attīstībā. 2005.-2006. gada aptauja liecina, ka gada laikā ERP sistēmu tirgus izauga no $25,4 milijardiem līdz apmērām $29 miljardiem.

ERP sistēmas ieviešanas izmaksas veido programmatūras licenču izmaksas, aparatūras izmaksas, ieviešanas pakalpojumu izmaksas, uzņēmuma darba grupas izmaksas un apmācības izmaksas. Pastāv arī ERP sistēmu apslēptās izmaksas, kuras rodas, izvēloties gatavo programmatūru.

1.tabulā ir dotas programmatūras iegādes un konsultācijas pakalpojumu izmaksas dažādiem ERP sistēmu piegādātājiem atbilstoši 2006. gada augustā Aberdeen Group veiktās aptaujas rezultātiem.

1.tabula. Vidējā programmatūras un servisa cena atkarībā no kompānijas

Piegādātājs	Vidējais lietotāju skaits	Vidējas programmatūras cena($)	Programmatūras cena uz vienu lietotāju($)	Vidējā servisa cena($)	Vidējā servisa un programmatūras cena($)
Infor	104	237,170	2,290	169,035	406,205
Oracle	440	1,159,091	2,633	960,455	2,119,545
SAP	385	830,033	2,249	1,382,500	2,212,533

ERP sistēmu ieviešanas neveiksmes cēloņi

Analizējot ERP sistēmu ieviešanas neveiksmes cēloņus, var pieminēt 4 dimensijas:

• ERP programmatūra;
  
• bizness procesi, kurus atbalsta ERP;
  
• ERP sistēmas lietotāji;
  
• aparatūra un operētājsistēmas, kuras izmanto ERP lietotnes.
  

Vienas vai vairāku šo komponenšu neveiksmes var izsaukt arī ERP projekta neveiksmi. Neveiksmes ar aparatūru ir visvieglāk atrodamas un izlabojamas, tālāk tiks aplūkotas programmatūras ieviešanas un bizness procesu neveiksmes.

ERP programmatūras ieviešanas neveiksmes

ERP programmatūras pakotnes moduļos ir iebūvēta funkcionalitāte, kas paredzēta darbam abstraktā standarta uzņēmumā. Tomēr katrai organizācijai ir unikāli biznesa procesi un prasības. Tikai ar pielāgošanas palīdzību var pārveidot ERP programmatūru, lai tā atbilstu organizācijas individuālajiem bizness procesiem un operācijām. Pielāgošana ir dārga un laikietilpīga. Pielāgošana padara grūtāku programmatūras uzturēšanu.

Bizness procesu evolūcijas neveiksmes

Neveiksmju cēloņus, kas saistīti ar bizness procesiem,var iedalīt trīs līmeņos – stratēģiska plānošana, pārvaldes kontrole un operatīva kontrole. Organizācijas pastāvīgi pārveido visu līmeņu bizness procesus, atbilstoši izmaiņām uzņēmuma darbībā un apkārtējā vidē. Daudzas ERP sistēmas nav pietiekami elastīgas, lai piemērotos bizness procesu evolūcijai.

ERP sistēmu piegādātāji

ERP sistēmu piegādātāju vidē dominē pāris lielie piegādātāji: (SAP, Oracle, Sage, Microsoft un Infor), kas kopā aizņem aptuveni pusi no visa ERP sistēmu tirgus. Sage un Infor Latvijā ir salīdzinoši maz pazīstami. Katrā valstī vai ģeogrāfiskajā apgabalā darbojas arī vairāki vietējie izstrādātāji (piemēram, Apvārsnis (tagad "HORIZON")).

4.attēls. Galveno ERP sistēmu piegādātāju tirgus daļas, atbilstoši ieņēmumiem pēc Gartner 2005.gada pētījumiem

5.attēls. Galveno ERP sistēmu tirgus daļas

Lūk dažas plašāk lietojamas ERP sistēmas:

• Microsoft Dynamics AX;
• Microsoft Dynamics NAV;
• Oracle E-Business Suite (Oracle EBS);
  • W:Oracle Fusion Applications;
• BAAN;
• mySAP Business Suite;
  • SAP Business One;
  • SAP R/3;
  • SAP NetWeaver;
• 1C:Enterprise;
• Latvijas ražotāju sistēmas:
  • OZOLS;
  • HansaWorld;
  • HORIZON;
• u.c.
  

Skat. arī pilnu ERP sistēmu un ERP sistēmu piegādātāju sarakstus.

Citas uzņēmumu sistēmas

Tā kā ERP sistēmas ir tikai daļa no lielās uzņēmumu lietojumprogrammatūras saimes, pastāv arī cita veida lietojumprogrammatūras veidi, piemēram, dažāda veida grāmatvedības sistēmas, piegādes ķēdes vadības sistēmas (no angļu val. Supply chain management (SCM)) un klientu attiecību vadības sistēmas (no angļu val. Customer relationship management (CRM)).

Neskatoties uz to, ka lielie ražotāji cenšas pakļaut sev citu uzņēmuma sistēmu izveidi (Piemēram, SAP patstāvīgi izstrādā savus CRM un SCM, bet PeopleSoft ir nopirkusi Vantive (CRM))), joprojām ir liels pieprasījums pēc atsevišķām vadības vai grāmatvedības sistēmām uzņēmumos, kur nav nepieciešama pilnīga biznesa procesu un resursu pārvalde.

Skat. arī citas uzņēmumu sistēmas:

• SSTD — vienota korporatīvo uzdevumu risināšanas sistēma
• EAM — uzņēmumu pamatfonda vadības sistēmas
• MES — operatīvās ražošanas daļas vadības sistēmas
• WMS — noliktavu vadības sistēmas
• CRM — klientu attiecību vadības sistēmas
• SCM — piegādes ķēžu vadības sistēmas
• CMMS — datorizētas tehniskās apkalpošanas vadības sistēmas
• HRM — personāla (kadru) vadības sistēmas
• CTMS — konteineru galiekārtu vadības sistēmas

Ārējās saites

Microsoft Dynamics - Mycrosoft Dynamics oficiālā mājaslapa
SAP – SAP oficiālā mājaslapa
Infor - Infor oficiālā mājaslapa
Oracle Applications – Oracle Applications oficiālā mājaslapa
Sage – Sage oficiālā mājaslapa
OZOLS - viena no populārākajām uzņēmuma vadības sistēmām Latvijā
HORIZON – Latvijā plaši lietots resursu pārvaldes risinājums (agrāk "Apvārsnis")