Dantes "Komēdija" (Bokačo vēlāk to nosauca par "Dievišķo komēdiju" (itāļu: La divina commedia)) tiek uzskatīta vienlaikus par vienu no izcilākajiem darbiem gan viduslaiku, gan renesanses literatūrā. Dantes mūza ir bijusi Beatriče, kuru viņš iepazina 9 gadu vecumā, kad viņai bija 8 gadi. Visu mūžu Beatriče ir viņa dievinātā. Daudz darbu ir veltīti viņai, viņa darbojas arī "Dievišķajā komēdijā". Citi nozīmīgi Dantes darbi ir Convivio ("Dzīres"), La vita nuova ("Jaunā dzīve"). Dantes traktāts "Par tautas valodu" (latīņu valodā) tiek uzskatīts par pirmo zinātnisko darbu romāņuvalodniecībā.
Glezna Incipit Vita Nova ("Sākas jauna dzīve"), kurā attēloti Dante Aligjēri un Beatriče Portinari dārzā (1903. gads, Sezare Sakaggi)
Dzimis Florencē. Precīza Dantes dzimšanas diena nav zināma, lai gan tiek uzskatīts, ka piedzimis 1265. gadā. Šis datums tika iegūts no dažām autobiogrāfiskām atsaucēm Vita Nuova un un vairākās vietās "Dievišķajā komēdijā", it īpaši Inferno pirmajās rindās.
Iesaistījās politikā gvelfu partijas pusē. Vēlāk gvelfi sadalījās t.s. baltajos (arī Dante) un melnajos gvelfos. Kad melnie gvelfi 1301. gadā Florencē guva virsroku, Dante bija spiests palikt trimdā. Florences pilsētas lēmums par Dantes trimdu tika atcelts tikai 2008. gadā — pēc vairāk nekā 700 gadiem.[1]
Par Dantes dzīvi trimdā nav daudz informācijas. Zināms, ka vēlāk viņš dzīvoja Veronā, Sarcanā, Lukā. 1318. gadā pārcēlās uz Ravennu. 1321. gadā Danti nosūtīja diplomātiskā misijā uz Venēciju. Atpakaļceļā no Venēcijas Dante saslima ar malāriju un 56 gadu vecumā nomira. Apglabāts Ravennā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dante Aligjēri.
