Pāriet uz saturu

Degunradži

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Degunradzis)
Degunradži
(Gray, 1820)
Baltais degunradzis Ceratotherium simum
Baltais degunradzis Ceratotherium simum
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaNepārnadži (Perissodactyla)
DzimtaDegunradži (Rhinocerotidae)
Degunradži Vikikrātuvē

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas Ceratomorpha.

Līdz mūsdienām ir saglabājušās piecas degunradžu sugas. Divas no tām dzīvo Āfrikā, un trīs Āzijas dienvidos. Trīs sugu: Javas, Sumatras un melnā degunradža izdzīvošana mūsdienās ir ļoti kritiska[1]. Arī Indijas degunradzis ir apdraudēts, tam savvaļā ir saglabājušies līdz 2700 indivīdiem. Vislielākā populācija ir baltajam degunradzim - 17500 dzīvnieku[2].

Izskats un ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Degunradža āda

Visi degunradžu dzimtas dzīvnieki ir liela auguma, tie ir vieni no lielākajiem zīdītājiem mūsdienās. Visu piecu sugu degunradži var sasniegt svarā 1 tonnu vai vairāk. Tiem ir bieza āda, kas tos sargā no plēsējiem. Ādas biezums sasniedz 1,5 - 5 cm, kas vietām veidojas no vairākiem ādas slāņiem, kas ir sakārtoti it kā bruņu veidā. Degunradžiem ir relatīvi mazas smadzenes (400-600 g).

Visiem degunradžiem uz deguna ir rags, kas ir veidots no keratīna tāpat kā mati un nagi[3]. Abiem Āfrikas degunradžiem un Sumatras degunradzim ir divi ragi, bet Javas un Indijas degunradzim ir viens rags. Degunradzim ir slikta redze, bet ļoti laba dzirde un oža.

Degunradži ir zālēdāji. Pamatā tie ēd krūmu lapas, lai gan degunradžu gremošanas sistēma ir piemērota, lai sagremotu arī blīvākas augu šķiedras. Atšķirībā no Āzijas degunradžiem Āfrikas degunradžiem nav priekšzobu. Toties viņiem ir spēcīgi priekšdzerokļi un dzerokļi.

Degunradži dzīvo 60 gadus vai ilgāk.

Evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spalvainais degunradzis (Coelodonta)
Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis)

Degunradžu dzimta izdalījās no pārējiem aizvēsturiskajiem dzīvniekiem eocēna sākumā. Senākie Hyrachyus eocēna fosilie kauli atrasti Ziemeļamerikā. Šim dzīvniekam nav raga, un tas ir līdzīgāks tapiram vai nelielam zirgam nekā degunradzim. Visi degunradži aizvēsturē piederēja vienai dzimtai — Rhinocerotoidea, kas eocēna beigās sadalījās trīs dzimtās: Hirakodontīdi (Hyracodontidae), Aminodontīdi (Amynodontidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotidae).

Hirakodontīdu dzimta (Hyracodontidae) pazīstama arī ar vārdu — skrienošie degunradži. Spriežot pēc skeleta uzbūves, tas varēja diezgan ātri skriet, un tas izskatījās līdzīgāks zirgam nekā mūsdienu deguradzim. Mazākie hirakodontīdi bija suņa izmērā, bet bezraga indrikoteriums (Indricotherium) bija vislielākais sauszemes zīdītājs, kāds jebkad ir dzīvojis. Tas bija gandrīz 7 metrus augsts, 10 metrus garš, un tas svēra apmēram 15 tonnas. Degunradzis līdzīgi žirafei barojās ar koku lapām. Tas apdzīvoja visu Eirāzijas teritoriju, sākot ar eocēna vidu un beidzot ar miocēna sākumu.

Aminodontīdu dzimta (Amynodontidae) ir pazīstama ar nosaukumu — purva degunradži. Tas apdzīvoja Ziemeļameriku un Eirāziju no eocēna beigām līdz oligocēna sākumam. Tie izskatījās līdzīgi nīlzirgiem, un arī to dzīves veids bija līdzīgs nīlzirgiem — nepārtraukti uzturoties upēs un ezeros.

Mūsdienu degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) pirmo reizi parādījās eocēna beigās Eirāzijā. Pirmie degunradži bija maza auguma, un tiem bija liela dažādība, vismaz 26 ģintis, kas apdzīvoja Eirāziju un Ziemeļameriku, līdz oligocēnā gandrīz visas mazās sugas izmira. Pēdējie degunradži Ziemeļamerikas kontinentā izmira pliocēnā.

Zinātnieki uzskata, ka mūsdienu degunradži ir cēlušies Āzijā miocēna sākumā. Pirms 10 000 gadiem Eiropā dzīvoja divas degunradžu sugas. Viena no tām bija spalvainais degunradzis (Coelodonta), kas dzīvoja Ķīnā jau pirms miljons gadiem, bet Eiropā tas parādījās pirms 600 000 gadiem. Spalvainie degunradži Eiropā ienāca vēl otro reizi — pirms 200 000 gadiem, un tie apdzīvoja Eiropu kopā ar mamutiem. Spalvainos degunradžus, tāpat kā mamutus, intensīvi medīja pirmatnējie cilvēki. Ledus laikmetā dzīvoja arī milzu degunradži (Elasmotherium), kas bija 5 m gari, augstums skaustā divi m un svars apmēram 5 tonnas. Tiem bija viens, bet milzīgs rags un garas kājas, piemērotas skriešanai.

Vislīdzīgākais aizvēsturiskajiem degunradžiem ir Sumatras degunradzis, kas attīstījies pirms 15 miljoniem gadu. Sumatras degunradzis ir tuvs radinieks spalvainajam degunradzim, bet ļoti tāls radinieks pārējiem mūsdienās dzīvojošajiem degunradžiem. Indijas degunradzis un Javas degunradzis savstarpēji ir tuvi radinieki, un abi pārstāv Āzijas degunradžu līniju, kas parādījās pirms 2—4 miljoniem gadu.[4]

Divas Āfrikas degunradžu sugas — melnais degunradzis un baltais degunradzis ir ļoti tuvi radinieki, to senči atdalījās no pārējiem degunradžiem pirms 5—11 miljoniem gadu Miocēnā. Abas sugas ir tik tuvas, ka, ja dabā savā starpā sakrustojas, tām ir pēcnācēji.[5]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(†) - izmirusi organismu grupa

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «RRC: Rhino Species». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 9. februārī.
  2. ↑ Owen-Smith, Norman (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 490–495. ISBN 0-87196-871-1.
  3. ↑ Rookmaaker, Kees (2003). "Why the name of the white rhinoceros is not appropriate". Pachyderm 34: 88–93
  4. ↑ Lacombat, Frédéric (2005). "The evolution of the rhinoceros". in Fulconis, R.. Save the rhinos: EAZA Rhino Campaign 2005/6. London
  5. ↑ Robinson, Terry J.; V. Trifonov, I. Espie, E.H. Harley (01 2005).
  6. ↑ Mikko Haraamo. «Mikko's Phylogeny Archive entry on "Rhinoceratidae"», 2005-11-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-07. Skatīts: 2008-01-07.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Degunradži
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Degunradži&oldid=3974507"