Pāriet uz saturu

Deniss Prokopenko

Vikipēdijas lapa
Deniss Prokopenko
Денис Прокопенко
Azovas bataljona komandieris
Amata sākums
2017. gada septembris
Priekštecis Maksims Žorins
Dzimšanas dati 1991. gada 20. jūnijā (33 gadi)
Kijiva, Ukrainas PSR (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Dzīvesbiedrs(-e) Katerīna Prokopenko
Augstskola Kijivas Nacionālā lingvistikas universitāte

Deniss Prokopenko (ukraiņu: Дени́с Генна́дійович Прокопе́нко; dzimis 1991. gada 20. jūnijā Kijivā) ir Ukrainas militārais virsnieks, Ukrainas Nacionālās gvardes pulkvežleitnants un Azovas pulka komandieris.[1][2] Kopš 2014. gada viņš aktīvi darbojas Ukrainas bruņotajos spēkos, cīnoties Ukrainas aizsardzībā pret Krieviju un prokrieviskajiem separātistu spēkiem Donbasā notiekošajā Krievijas un Ukrainas karā.[3]

Reaģējot uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā, D. Prokopenko kļuva par līderi, kas aizstāvēja Mariupoli no Krievijas aplenkuma. Par līdera lomu konflikta frontē viņam 2022. gada martā tika piešķirts Ukrainas varoņa tituls.[4][5]

D. Prokopenko pazīstams arī kā Redis (ukraiņu: Ре́діс), sens futbola fana segvārds, kas kļuva par viņa militāro segvārdu. Tiek ziņots, ka viņa padotie viņu neoficiāli uzrunā "Brālis Redis" vai "Biedrs Redis" (ukraiņu: «Дру́же Ре́діс» «Drúže Rédis»).[3][6]

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

D. Prokopenko ir ukraiņu un karēliešu izcelsmes.[1] Viņa vectēvs bija vienīgais ģimenes loceklis, kurš izdzīvoja dienestā Somijas aizsardzības spēkos, kad Padomju Savienība iebruka Somijā Krievijas un Somijas ziemas karā 1939. un 1940. gadā.[3] Somi cīnījās pret Sarkano armiju, lai saglabātu valstisko neatkarību, bet pēc Maskavas miera līguma Somija bija spiesta atdot Krievijai lielu daļu vēsturiskās Somijas Karēlijas, atstājot iedzīvotājiem un viņu pēcnācējiem jautājumus par viņu zaudētās dzimtenes teritoriju.[7][8] Līdz ar to jaunais D. Prokopenko šodien savu cīņu par Ukrainas aizstāvēšanu pret Krievijas imperiālismu no Maskavas uzskata par personisku lietu, kas ir cieši saistīta ar viņa paša ģimenes vēsturi.[3]

Viņš absolvējis Kijivas Nacionālās valodniecības universitātes Ģermāņu filoloģijas nodaļu, kur ieguvis grādu angļu valodas mācīšanas specialitātē.[3] Viņš arī nodarbojās ar sportu un bija viens no futbola kluba Kijivas Dinamo futbola faniem (pazīstami kā "ultras").[9]

Militārā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2014. gada viņš ir piedalījies karā Donbasā, 2017. gada septembrī pārņemot Azovas bataljona vadu un rotu.[3] 2016. gada jūlija intervijā "Redis" aprakstīja militāro spēju uzlabošanos, ko viņš pārraudzīja savā karaspēkā: “Mūsu misija ir izveidot jauna veida armiju. Lai gan mēs zaudējām daudz pieredzējušu puišu no vecās komandas, esam auguši kvantitātē un kvalitātē. Ir uzlabojusies disciplīna un kaujas efektivitāte. (..) Mēs pakāpeniski attīstījām savu militārās zinātnes doktrīnu — sākot ar praksi, nevis teoriju. Mācību un cīņu gaitā puiši apguva taktiku un kājnieku ieroču prasmi. Mums pavērās daudzas jaunas iespējas: mēs varam neatkarīgi darboties frontes līnijās, bez citām apakšvienībām, kas mūs pastāvīgi pieviļ kaujas operācijās."[6][10]

2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gada Mariupoles aplenkuma laikā majors D. Prokopenko 7. martā ierakstīja video ziņojumu, mudinot starptautisko sabiedrību izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, brīdinot par gaidāmo humanitāro krīzi.

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā D. Prokopenko 2022. gada 7. martā ierakstīja video ziņojumu, kurā viņš aicināja slēgt debesis virs Ukrainas, lai palīdzētu novērst humanitāro sabrukumu Mariupolē, jo “ienaidnieks pārkāpj kara noteikumus, apšaudot civiliedzīvotājus, iznīcina pilsētas infrastruktūru; ienaidnieks pakļauj Mariupoli genocīdam."[11]

2022. gada 19. martā prezidents Volodimirs Zelenskis piešķīra Ukrainas varoņa titulu divu Mariupoles aizsardzību vadījušo vienību komandieriem: D. Prokopenko un 36. jūras kājnieku brigādes komandierim pulkvežleitnantam Volodimiram Baraņukam. Majors D. Prokopenko saņēma augstāko apbalvojumu "par drosmi, par efektīvu taktiku ienaidnieka uzbrukumu atvairīšanai un par varonīgās pilsētas Mariupoles aizsardzību".[9][5]

2022. gada 12. aprīlī D. Prokopenko parādījās videovēstījumā, ziņojot par apsūdzībām, ka Krievijas ķīmiskie ieroči nomesti Mariupolē drona uzbrukumā: “Vakar okupanti pret militārpersonām un civiliedzīvotājiem Mariupolē izmantoja nezināmas izcelsmes indīgu vielu. Uzbrukuma epicentrs nebija cilvēku tuvumā, tāpēc kontakts ar vielu bija minimāls, kas, iespējams, izglāba dzīvības, taču joprojām ir sekas. Šobrīd nav iespējams noskaidrot, ar kādu vielu saindēti cilvēki, jo esam pakļauti pilnīgai blokādei, un krievi slēpj pierādījumus par savu noziegumu." Neatkarīgi no pēkšņās starptautiskās uzmanības ķīmiskajam uzbrukumam, viņš turpināja apgalvot, ka tūkstošiem civiliedzīvotāju pilsētā ir nogalināti un tikuši turpināti slepkavot pastāvīgi notiekošos Krievijas gaisa triecienos, jūras spēku bombardēšanas, smago liesmu metēju sistēmu, artilērijas un fosfora munīcijas dēļ. 2022. gada 13. aprīlī Azovas pulka oficiālajā Twitter kontā tika apstiprināts, ka D. Prokopenko paaugstināts par pulkvežleitnantu.

2022. gada 21. septembrī Deniss Prokopenko tika atbrīvots no gūsta, veicot ieslodzīto apmaiņu ar Krieviju.[12]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ukrainas varoņa tituls piešķirts ar "Zelta Zvaigznes ordeņa" atzinību (2022. gada 19. martā) — par personīgo drosmi un varonību, kas parādīta, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, un uzticību savam militārajam zvērestam.
  • Bohdana Hmelnicka III šķiras ordenis (24.08.2019) — par lielu personīgo ieguldījumu ukraiņu tautas valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, karadarbības laikā izrādīto drosmi, priekšzīmīgu dienesta pienākumu izpildi un augstu profesionalitātes pakāpi.
  • Medaļa Par militāro dienestu Ukrainā (2015. gada 25. martā) — piešķirta jaunākajam leitnantam D. Prokopenko par individuālo drosmi un augstu profesionalitātes pakāpi, kas parādīta Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā[13]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Karelian Denis Prokopenko, current Azov commander awarded the title of Hero of Ukraine.». Visegrad TV News Channel. 2022-03-21.
  2. ↑ «До уваги представників ЗМІ: Підрозділ Нацгвардії «АЗОВ» участі у марші та мітингу під ВР не брав» (ukraiņu). 2016-05-20.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 ««Ми досить міцні, щоб кров’ю і потом відвойовувати нашу землю…» – Герой України Денис Прокопенко» (ukraiņu). 2022-03-23.
  4. ↑ «Змістовні переговори про мир і безпеку для України – єдиний шанс для Росії зменшити шкоду від власних помилок – звернення Президента Володимира Зеленського» (ukraiņu). 2022-03-19.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Указ Президента України №148/2022 — «Про присвоєння звання Герой України»» (ukraiņu). 2022-03-19.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Интервью Редиса» (krievu). 2016-07-20.
  7. ↑ Vesa Nenye, Peter Munter, Toni Wirtanen. Finland at War: The Winter War 1939–1945. Osprey Publishing, 2015. ISBN 978-1472806314. OCLC 899228795.
  8. ↑ Ilkka Ahtiainen. «The Never-Ending Karelia Question». Helsingin Sanomat, 2000. gada 16. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlis.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Ультрас Динамо отримав звання "Героя України" - Футбол 24» (ukraiņu). 2022-03-20.
  10. ↑ «Інтерв'ю Редіса» (ukraiņu). 2016-07-20.
  11. ↑ «Командир полку «Азов» закликає закрити небо над Україною» (ukraiņu). 2022-03-07.
  12. ↑ https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-tv-russia-has-released-some-fighters-taken-during-mariupol-battle-2022-09-21/
  13. ↑ «Указ Президента України № 176/2015 — «Про відзначення державними нагородами України військовослужбовців Національної гвардії України»» (ukraiņu). 2015-03-25.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deniss_Prokopenko&oldid=4107438"