Dens Dimiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dens Dimiņš
Dens Dimiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1974. gada 25. decembrī (44 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās tulkotājs
Valoda latviešu
Apbalvojumi Literatūras gada balva (2008, 2015)

Dens Dimiņš (dzimis 1974. gada 25. decembrī Rīgā) ir latviešu tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dimiņš dzimis Pārdaugavā, Āgenskalnā. Studējis klasisko filoloģiju un franču valodu Latvijas Universitātē, vēlāk apguvis islandiešu valodu Islandes Universitātē Reikjavīkā. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē un Kultūras akadēmijā, mācījis latīņu, franču un islandiešu valodu. Strādājis arī Eiropas Savienības tiesā par sinhrono tulku.[1]

Tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu un krievu valodas. Tulkojis romānus: Mena Kumandareja "Arfas brālība" (2002), Mišela Velbeka "Elementārdaļiņas" (2003), "Platforma" (2004), "Varbūt ir sala" (2008) un "Karte un teritorija" (2011), Halgrīma Helgasona "Reikjavīka 101" (2007), Georga Gospodinova "Dabiskais romāns" (2008), Roberto Saviano "Gomora" (2010), Vladislava Todorova "Dzifts" (2013), Džonatana Litela "Labvēlīgās" (2015), Selīna "Ceļojums līdz nakts galam" (2016) un citus.

Saņēmis Literatūras gada balvu par M. Velbeka "Varbūt ir sala" un G. Gospodinova "Dabiskā romāna" tulkojumu (2008), kā arī par Dž. Litela romāna "Labvēlīgās" tulkojumu (2015).[2]

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]