Dia
Atklāšana | |
---|---|
Atklājējs/i |
zinātnieku grupa Skota Šeparda vadībā |
Atklāšanas datums | 2000. gada 5. decembris |
Orbitālie parametri | |
Lielā pusass (rādiuss) | 12,118000 milj. km [1] |
Ekscentricitāte | 0,211[1] |
Apriņķojuma periods | 287,0 d[1] |
Slīpums | 28.23 °[1] |
Riņķo ap | Jupiters |
Fiziskie parametri | |
Dimensijas | ~4 km[1] |
Masa | ~9 x 1013kg |
Vidējais blīvums | 2.6 g/cm3 |
Albedo | 0.04 |
Redzamais spožums | 22,4[1] |
Dia, arī Jupiters LIII ir neliels Jupitera pavadonis. To 2000. gada 5. decembrī atklāja Havaju Universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard).[2] Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2000 J 11.
Pavadoni izdevās novērot visai īsu laiku (apmēram mēnesi), līdz tas astronomiem pazuda. Tika izvirzīta versija, ka pavadonis ir ietriecies Himalijā[3] un izšķīdis gabalos, radot gredzenu ap Jupiteru. 2012. gadā pavadoni atklāja no jauna astronomi S. Šepards, M.Brozoviča un R.Jakobsons, pārskatot 2010. un 2011. gadā Laskampanas observatorijā, Čīlē uzņemtos attēlus.
2015. gada martā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra vārdu Dia (grieķu: Δία).[4] Dia ir tēls grieķu mitoloģijā, Īksiona sieva.
Dia ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 4 km. Tas pieder Himalijas grupai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|