Dienvidķīnas jūra

Dienvidķīnas jūra
	Dienvidķīnas jūra
Koordinātas	12°N 113°E / 12°N 113°EKoordinātas: 12°N 113°E / 12°N 113°E
Okeāns	Klusais okeāns
Platība	3 537 000 km2
Vid. dziļums	1024 m
Maks. dziļums	5016 m
Tilpums	3 622 000 km3
Sāļums	31,5—34,5‰
Ūdens temperatūra	20—31 °C
Valstis un teritorijas	Bruneja; Filipīnas; Indonēzija; Ķīna; Malaizija; Taivāna; Vjetnama
Lielākās pilsētas	Bandarseribegavana; Bangkoka; Fudžou; Gaosjuna; Haifona; Honkonga; Hošimina; Manila; Singapūra; Taibei
	Dienvidķīnas jūra Vikikrātuvē

Dienvidķīnas jūra (ķīniešu: 南海, Nán Hǎi; vjetnamiešu: Biển Đông; khmeru: សមុទ្រចិនខាងត្បូង; taju: ทะเลจีนใต้; malajiešu un indonēziešu: Laut Cina Selatan; angļu: South China Sea; tagalu: Dagat Luzon) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē. Pēc platības lielākā jūra pasaulē, nākamā lielākā planētas ūdenstilpe pēc pieciem okeāniem.

Jūras vidējais dziļums ir 1024 m, sāļums — 31,5‰ dienvidu daļā un 34,5‰ ziemeļu daļā, virsējā ūdens slāņa temperatūra ziemā 20—27 °C, 26—31 °C vasarā. Maksimālās plūdmaiņas Kalimantānas piekrastē — 5,5 m un Tonkinas līcī — 5,9 m.

Jūras krastos atrodas nozīmīgas un lielas pilsētas, tai skaitā Honkonga, Singapūra, Bangkoka, Manila. Lielākā jūrā ietekošā upe ir Mekonga. Dienvidķīnas jūras centrālā daļa ar simtiem neapdzīvotu salu ir vairāku valstu strīdus objekts.

Jūras nosaukums

Nosaukums "Dienvidķīnas jūra" tiek lietots pārsvarā zemēs, kas atrodas tālu no reģiona. Pašā reģionā dažādās valstīs jūru dēvē dažādi, šādi atainojot arī katras valsts pretenzijas uz šo jūru.

Ķīnā jūru tradicionāli dēvē par Dienvidu jūru (南海; Nánhǎi), kaut gan mūsdienu publikācijās aizvien biežāk dēvē arī par Dienvidķīnas jūru (南中國海, Nán Zhōnggúo Hǎi). Vjetnamā to sauc par Austrumu jūru (Biển Đông). Filipīnās to sauc par Lusonas jūru (Luzon Sea, Dagat Luzon) Filipīnu salas Lusonas vārdā. Vēsturiski Dienvidaustrumu Āzijā to dēvēja par Čampas jūru vai Čamu jūru agrākās malajiešu—polinēziešu jūras valsts vārdā, kura dominēja reģionā pirms 16. gadsimta.

Ģeoloģija

Dienvidķīnas jūra aizņem nogrimušu kontinentālās Zemes garozas daļu, tāpēc tā ir salīdzinoši sekla. Ledus laikmetā jūras līmenis bija ievērojami zemāks un tagadējās Dienvidķīnas jūras vietā daudzviet bija sauszeme, kas savienoja Kalimantānas salu ar Āziju.

Izveidojās pirms aptuveni 45 miljoniem gadu. Par Dienvidķīnas jūras veidošanās ģeoloģisko mehānismi turpinās ģeologu diskusijas. Jūras gultni klāj biezs upju sanesu slānis, vairāku lielo upju deltas ir bagātas ar naftas un dabasgāzes iegulām.

Ziemeļaustrumos no Spratlija salām atrodas Rīda pacēlums — ap 100 km plats jūras kalns, kuru no Palavanas salas atdala Palavanas dzelme. Tas pašlaik atrodas pa 20 metrus zem jūras līmeņa — pirms 7 000 gadiem šī bija sala, kas nogrima, ceļoties jūras līmenim.

Robežas

Ziemeļos atrodas Taivāna, Taivānas šaurums (jūras robeža tiek vilkta pa šauruma ziemeļu daļu), kas savieno ar Austrumķīnas jūru, un Ķīna. Austrumos atrodas Baši šaurums starp Taivānu un Batanas salām, Batanas salas un Babujanas salas, Babujanas šaurums starp Babjuanas salām un Lusonas salu, Filipīnas. Dienvidos atrodas Kalimantāna, ko no Palavanas salas atdala Balabakas šaurums, Karimatas šaurums starp Kalimantānu un Sumatru. Rietumos atrodas Malakas pussala, Taizeme, Kambodža un Vjetnama.

Bioloģija

Saskaņā ar Filipīnu Vides un dabas resursu aģentūras aplēsēm Dienvidķīnas jūrā sastopama trešā daļa no visā Pasaules okeānā sastopamajām organismu sugām

Dabas resursi

Ģeopolitiskā ziņā Dienvidķīnas jūrai ir ļoti liela nozīme. Šeit ir otra intensīvākā jūras satiksme pasaulē. Ik dienas pa Malakas šaurumu tiek pārvadātas vairāk kā 1,6 miljoni m³ naftas.

Reģionā apzināti naftas krājumi ar apjomu 1,2 km³ (7,7 miljardi barelu). Dabasgāzes resursi apzināti 7 500 km³ apjomā.

Teritoriālās pretenzijas

Dienvidķīnas jūrā saduras vairāku valstu intereses un šeit nav nospraustas visu pušu atzītas jūras robežas. Ķīna uzskata, ka tai pieder praktiski visa Dienvidķīnas jūra un pašlaik veido lidmāšīnu bāzes kuģu kaujas grupu lai nodrošinātu savu interešu aizstāvību šajā jūrā. Dienvidķīnas jūrā ir šādas starp valstīm neatrisinātas problēmas:

Indonēzija un Ķīna nav vienojušās par ūdeņiem ziemeļaustrumos no Natunas salām;
Filipīnas un Ķīna nav vienojušās par Malampajas un Kamago gāzes ieguves laukiem;
Vjetnama, Ķīna, Taivāna, Bruneja, Malaizija, Filipīnas nav vienojušās par Spratlija salām;
Ķīna, Taivāna un Vjetnama nav vienojušās par Paracela salām;
Malaizija, Kambodža, Taizeme un Vjetnama nav nospraudušas jūras robežas Taizemes līcī;
Singapūra un Malaizija nav pilnībā nospraudušas savas jūras robežas.

Sevišķi agresīvi savas prasības uztur un aizstāv Vjetnama un Ķīna. 1974. gadā Ķīna ieņēma Paracela salas, gāja bojā 18 karavīri. Spratlija salu apvidū notikušas sadursmes, kurās tikai 1988. gadā vien gāja bojā vairāk kā 70 Vjetnamas karavīru, sadursmes turpinās arī tagad.

ASEAN un jo īpaši Malaizija cenšas noregulēt konfliktus Dienvidķīnas jūrā mierīgā ceļā, dibinot īpašas starpvalstu institūcijas. Šajā ziņā sekmīgāka ir bijusi sadarbība Taizemes līča teritorijā.

Salas

Dienvidķīnas jūra pieder pie salām bagātākajām jūrām pasaulē. Tās centrālajā daļā atrodas Dienvidķīnas jūras salu arhipelāgs, kas sastāv no simtiem mazu, lielākoties neapdzīvotu saliņu. Arī jūras malās atrodas simtiem, pat tūkstošiem lielāku un mazāku salu. Nepilnīgs salu saraksts seko zemāk:

Filipīnas

Indonēzija

Kampučija

Ķīna

Malaizija

Bangeja sala

Singapūra

Taizeme

Vjetnama

Salas, kuru īpašnieks nav noteikts

Amboinaki
Spratlija salas — izkliedēta salu grupa 810 x 900 kilometru platībā, 175 atsevišķas salas
- Taipinga — lielākā Spratlija sala, 1,3 km gara, līdz 3,8 m augsta
- Vestjorka
Paraselu salas

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidķīnas jūra.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)