Bandarseribegavana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bandarseribegavana

Bandar Seri Begawan
galvaspilsēta
No kreisā augšējā stūra: Sultāna Omāra Ali Sajfuddina Mošeja, Sera Muda Omāra Ali Sajfuddina Parks, Lapau Diraja, Merku Dirgahaju un Bandarseribegavanas centrs.
No kreisā augšējā stūra: Sultāna Omāra Ali Sajfuddina Mošeja, Sera Muda Omāra Ali Sajfuddina Parks, Lapau Diraja, Merku Dirgahaju un Bandarseribegavanas centrs.
Karogs: Bandarseribegavana
Karogs
Valsts Karogs: Bruneja Bruneja
Rajons Brunejas-Muaras
Pašvaldības un pilsētas statuss piešķirts 1920
Administrācija
 • Body Bandarseribegavanas pašvaldība
Platība
 • galvaspilsēta 100,36 km2
Iedzīvotāji
 • aprēķins (2007) 100 700
 • blīvums 1 395/km²
 • adm. rob. 279 924
 • Demonīms Seribegavanesieši
Laika josla BNT (UTC+8)
Tālruņu kods +673 02
Mājaslapa www.municipal-bsb.gov.bn
Bandarseribegavana Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "coordinates"Nezināma vērtība "nicknames"

Bandarseribegavana (malajiešu: Bandar Seri Begawan / بندر سري بگاوان) ir Brunejas Sultanāta galvaspilsēta. Tā atrodas Brunejas upes krastos. Bandarseribegavanas iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni 100 700 cilvēku[1] un iekļaujot Brunejas-Muara apgabalu, tajā ir 279,924 cilvēki.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās cilvēku apmetnes Brunejas upes krastos veidotas jau 7. gadsimtā.

Bandarseribegavanas sākotnējais nosaukums (līdz 1970. gada 5. oktobrim — Bandar Brunei) mainīts par godu Sultāna tēvam — vārds Begawan tiek piešķirts Brunejas monarhiem, kas atteikušies no troņa. "Bandar" malajiešu valodā nozīmē pilsēta.

Brunejas impērijas laikā no 15.—17. gadsimtam, Sultanāts kontrolēja lielu daļu no Kalimantānas, ieskaitot Filipīnu dienvidu daļu un tās galvaspilsētu Manilu.[3][4] Kad sultanāta vara samazinājās 18. gadsimta laikā rietumu, kā spāņu, nīderlandiešu un britu, spēku dēļ, apmetnes populācija samazinājās.[5] No 1888. gada līdz tās neatkarībai 1984. gadā, Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts.[6] 1899. gadā Ajer Bekunči tika izurbts pirmais naftas urbums, netālu no Bandarseribegavanas. Kaut arī urbums bija 259 metrus dziļš, nafta netika atrasta. Naftas meklējumi tika vēlāk pārcelti uz Serijas un Belaitu apgabaliem 1924. gadā.[7][8][9] Mošejas un valdības ēkas tika uzceltas rietumu krastā 1920. gadā.[5] Tajā pašā gadā, jaunā apmetne tika pasludināta kā Brunejas jaunā galvaspilsēta un kļuva par pašvaldību.[6] Taču pilsētas uzplaukums gandrīz tika apstādināts, kad 1941. gadā to iekaroja japāņi, pirms to iekaroja sabiedroto spēki. Kara laikā, gandrīz visa infrastruktūra tika iznīcināta japāņu un sabiedroto spēku bombardēšanas rezultātā.[10]. Briti sāka pārbūvēt to piederīgās zemes Kalimantānā 1945. gada beigās, atjaunojot likumdošanu un atverot skolas.[10]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Banderseribegavana atrodas 4°53'25"N, 114°56'32"E, uz Brunejas upes ziemeļu krasta. Bruneja atrodas ekvatoriālajā joslā, novēro tropu klimatu.[11] Pilsētā novēro spēcīgus nokrišņus visu gadu, kurus atnes musoni no Decembra līdz Martam un no Jūnija līdz Oktobrim.[12]

Bandarseribegavanas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 34.1
(93.4)
35.3
(95.5)
38.3
(100.9)
37.6
(99.7)
36.4
(97.5)
36.2
(97.2)
36.2
(97.2)
37.6
(99.7)
36.0
(96.8)
35.3
(95.5)
34.9
(94.8)
36.2
(97.2)
38.3
(100.9)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 30.4
(86.7)
30.7
(87.3)
31.9
(89.4)
32.5
(90.5)
32.6
(90.7)
32.5
(90.5)
32.3
(90.1)
32.4
(90.3)
32.0
(89.6)
31.6
(88.9)
31.4
(88.5)
31.0
(87.8)
31.8
(89.2)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 23.3
(73.9)
23.3
(73.9)
23.5
(74.3)
23.7
(74.7)
23.7
(74.7)
23.4
(74.1)
23.0
(73.4)
23.1
(73.6)
23.1
(73.6)
23.2
(73.8)
23.2
(73.8)
23.2
(73.8)
23.3
(73.9)
Zemākā temperatūra °C (°F) 18.4
(65.1)
18.9
(66)
19.4
(66.9)
20.5
(68.9)
20.3
(68.5)
19.2
(66.6)
19.1
(66.4)
19.4
(66.9)
19.6
(67.3)
20.5
(68.9)
18.8
(65.8)
19.5
(67.1)
18.4
(65.1)
Lietusgāze mm (collas) 292.6
(11.52)
158.9
(6.256)
118.7
(4.673)
189.4
(7.457)
234.9
(9.248)
210.1
(8.272)
225.9
(8.894)
226.6
(8.921)
264.4
(10.409)
312.3
(12.295)
339.9
(13.382)
339.6
(13.37)
2 913,3
(114,697)
Vidējais lietaino dienu skaits 16 12 11 16 18 16 16 16 19 21 23 21 205
% gaisa mitrums 86 85 84 84 85 84 84 83 84 85 86 86 85
Vidējais saulaino stundu skaits 196 191 225 239 236 210 222 218 199 206 205 211 2 558
Avots nr. 1: World Meteorological Organisation,[13] Deutscher Wetterdienst (extremes, 1971–2012 and humidity, 1972–1990)[14]
Avots nr. 2: NOAA (sun, 1961−1990)[15]

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskā piederība un reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa no Brunejiešiem ir malajieši, ķīnieši kā vislielākā minoritāte.[2] Arī tādas iezemiešu grupas kā bisaji, belaiti, dusuni, kedajani, muruti un tutongi pastāv. Tie ir klasificēti kā daļa no malajiešu etniskās grupas un tiem ir dotas visas malajiešu privilēģijas.[16] Brunejā arī ir liels daudzums viesstrādnieku, lielākoties no Malaizijas, Taizemes, Filipīnām, Indonēzijas un Indijas.[17][18]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvaspilsēta ir savienota ar valsts rietumu daļu ar Bandarseribegavanas autobusu parku. Lai tiktu uz Brunejas austrumu daļu, ir nepieciešams ceļot caur Saravaku, kas atrodas Malaizijā. Galvenā autoosta pilsētā atrodas zem daudzstāvu autostāvvietas. Ir seši autobusu maršruti, kas apkalpo Bandarseribegavanas apkārtni; centrālais, apļa, austrumu, dienvidu, rietumu un ziemeļu. Autobusi strādā no 6:30 līdz 18:00, izņemot Nr.1 un Nr.20 autobusus, kuru darbalaiks ir paildzināts līdz naktij. Visi autobusi sāk un beidz savu reisu autoostā.

Gaisa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brunejas Starptautiskā lidosta apkalpo visu valsti. Tā atrodas 11 km no galvaspilsētas centra un uz to var nokļūt 10 minūšu laikā izmantojot Sultāna Hassanala Bolkija šoseju. Karaliskās Brunejas Aviosabiedrības, nacionālās lidsabiedrības, galvenais ofiss atrodas pilsētā, RBA plazā.

Ūdens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdens taksometri tiek izmantoti, lai pārvietotos no Bandarseribegavanas centra uz Kampong Ajeru. Ūdens taksometri ir visbiežākais pārvietošanās līdzeklis pa ūdens ceļiem Kampung Ajerā. Tos var sasniegt vairākās piestātnes vietās, kas atrodas uz Brunejas upes krasta. Cenas ir apspriežamas.

Ekonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ražo mēbeles,[19] tekstilizstrādājumus un kokmateriālus.[20][21]

Iepirkšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brunejā ir vairāki iepirkšanās rajoni, ieskaitot:

  • Gadong centrāle, kur ir daudzi iepirkšanās kompleksi, veikali un restorāni. Ir arī nakts tirgus, Pasar Malam Gadong.
  • Serusop komplekss, daži iepirkšanās centri un iepirkšanās kompleksi, kurus var atrast netālu no Brunejas starptautiskās lidostas.
  • Rimba, vidēja izmēra iepirkšanās centrs ar lielu pārtikas veikalu.
  • Beribi komplekss
  • Tungku-link komerciālais komplekss, dažādi iepirkšanās centri, vietējie un korejiešu restorāni, tekstilpreču veikali, paklāji.

Tradicionālie tirgi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tamu Kianggeh[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvērtais tirgus saved kopā vairākus mazos uzņēmumus, kuri pārdod vietēji audzētos dārzeņus, dzīvas vistas uz zivis, augus podos, dažādus ēdienus un dzērienus.

Pasar Malam Gadong (nakts tirgus)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažus metrus no Gadong iepirkšanās centra, tirgus, gluži tāpat kā Tamu Kianggeh, saved kopā vairākus mazus uzņēmumus. Taču tas vairāk koncentrējas pārdot tādus ēdienus kā sate, soto, nacionālos ēdienus kā nasi katok un ambujatu, augļus un dzērienus, un koka suvenīrus. Dienas laikā tā ir vieta, kur vietējie botāniķi pārdod savus augus.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bandarseribegavanā ir pieejamas visas izglītības pakāpes, sākot no bērnudārza līdz augstskolai.

Sākumskolas un pamatskolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairākas gan privātas, gan valdības vadītas sākumskolas un pamatskolas. Neskatoties uz to, mācību programmas visās skolās, neskaitot Seri Mulija Sarjana Starptautisko skolu, ir standartizētas un noteiktas izglītības ministrijā, kā skolās visur citur valstī.

Reliģiozas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir arī vairākas reliģiozas skolas, kuras nodrošina Islāma izglītību priekš musulmaņu skolēniem.

Universitātes un koledžas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aroda un profesionālās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aroda un profesionālā izglītība ir pieejama divās studentu pilsētās Brunejas Arodizglītības Institūtā, kā arī galvenajā studentu pilsētā Brunejas Politehnikumā. Profesionālā izglītību ir iespējams iegūt arī dažās privātās iestādēs.

Augstākā izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divas no četrām valsts universitātēm ir atrodamas galvaspilsētā. Sultāna Šarifa Ali Islāma Universitāte, Gadongas apkārtnē, piedāvā grādu Islāma studijās, [22], kur Seribegavanas Reliģiozā Skolotāju Universitātes Koledža ir skolotāju programmas koledža, kurā māca skolotājus Islāma izglītībai, galvenokārt priekš valsts reliģiozajām skolām. Divas pārējās universitātes, Brunejas Darussalama Universitāte un Brunejas Tehnoloģiju Universitāte, atrodas Tungku, kas nav daļa no Bandarseribegavanas, taču ir tās piepilsēta.

Starptautiskās attiecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas valstis ir iekārtojušas savas vēstniecības vai konsulātus Bandarseribegavanā, tai skaitā Austrālija,[23] Bangladeša,[24] Beļģija, Benina, Burkinafaso, Birma,[25], Kambodža, Kanāda,[26] Čīle, Ķīna,[27] Somija,[28] Francija,[29] Vācija,[30] Indija,[31] Indonēzija,[32] Japāna,[33] Laosa, Malaizija,[34], Nīderlande, Jaunzēlande, Ziemeļkoreja, Omāna, Pakistāna, Filipīnas, Polija, Krievija, Saūda Arābija,[35] Singapūra,[36] Dienvidkoreja, Zviedrija, Šveice, Taivāna, Taizeme,[37] Apvienotā Karaliste,[38] Amerikas Savienotās Valstis,[39] un Vjetnama.[40][41]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jabatan Bandaran Bandar Seri Begawan, Kementerian Hal Ehwal Dalam Negeri - Maklumat Bandaran».
  2. 2,0 2,1 https://web.archive.org/web/20150504120908/http://www.depd.gov.bn/projects/BPP/Report%20on%20BPP%202011%20-%20Demographic%20Characteristics.pdf
  3. «Pusat Sejarah Brunei». web.archive.org. 2015. gada 15. apr.
  4. https://books.google.com/books?id=tQQawCgdq40C&pg=PA34
  5. 5,0 5,1 «World and Its Peoples: Eastern and Southern Asia». Marshall Cavendish. 2007. gada 17. okt. – caur Google Books.
  6. 6,0 6,1 Jatswan S. Sidhu. «Historical Dictionary of Brunei Darussalam». Scarecrow Press, 2009. gada 22. dec.. – caur Google Books.
  7. «History of Oil & Gas». web.archive.org. 2015. gada 2. jūn.
  8. «BRUNEIresources.com - Discovery of Oil». web.archive.org. 2014. gada 19. okt.
  9. https://web.archive.org/web/20150602130116/https://www.bsp.com.bn/panagaclub/pnhs_old/geology/web/web34.htm
  10. 10,0 10,1 Marie-Sybille de Vienne. «Brunei: From the Age of Commerce to the 21st Century». NUS Press, 2015. gada 9. marts. – caur Google Books.
  11. Encyclopaedia Britannica Inc. «Britannica Student Encyclopedia». Encyclopedia Britannica, Inc., 2014. gada 1. maijs. – caur Google Books.
  12. Food and Agriculture Organization of the United Nations. «Irrigation in Asia in Figures». Food & Agriculture Org., 1999. gada 17. okt.. – caur Google Books.
  13. «World Weather Information Service - Bandar Seri Begawan». World Meteorological Organisation. Skatīts: 2010. gada 14. maijs.
  14. «Klimatafel von Bandar Seri Begawan (Int. Flugh.) / Brunei». Baseline climate means (1961-1990) from stations all over the world (German). Deutscher Wetterdienst. Skatīts: 2016. gada 22. novembris.
  15. «Brunei Darussalam Climate Normals 1961−1990». National Oceanic and Atmospheric Administration. Skatīts: 2013. gada 29. novembris.
  16. https://web.archive.org/web/20150504121133/http://www.depd.gov.bn/SI/BDSYB2011/BDSYB_2011.pdf
  17. «BRUNEIresources.com - Foreign Workers to Brunei». www.bruneiresources.com.
  18. «The Brunei Economic Development Board». web.archive.org. 2015. gada 11. maijs.
  19. «Bandar Seri Begawan, BN - Furniture Manufacturers». web.archive.org. 2012. gada 2. nov.
  20. «Bandar Seri Begawan, BN - Timber-Retail». web.archive.org. 2012. gada 1. nov.
  21. https://web.archive.org/web/20140319012516/http://eng.caexpo.org/gonggao/huigu/4theng/
  22. «About Us – Sultan Sharif Ali Islamic University (UNISSA)».
  23. corporateName= Department of Foreign Affairs and Trade. «Australian High Commission in». bruneidarussalam.highcommission.gov.au.
  24. «Bangladesh High Commission in Brunei Darussalam». www.hcbangladesh.org.bn.
  25. «Embassy of the Republic of the Union of Myanmar, Bandar Seri Begawan». www.mebandarseribegawan.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 17. oktobrī.
  26. Global Affairs Canada-Affaires mondiales Canada. «High Commission of Canada to Brunei Darussalam». GAC, 2013. gada 9. sept..
  27. «Embassy of the People's Republic of China in Negara Brunel Darussalam». bn.chineseembassy.org.
  28. «404 - Page not found - Ulkoministeriö». um.fi.
  29. «France Diplomatie - MEAE». France in Brunei Darussalam.
  30. Auswärtiges Amt. «German Embassy Bandar Seri Begawan». bandar-seri-begawan.diplo.de.
  31. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 17. decembrī.
  32. «KBRI Bandar Seri Begawan». web.archive.org. 2014. gada 19. maijs.
  33. «Embassy of Japan in Brunei Darussalam». www.bn.emb-japan.go.jp.
  34. http://www.kln.gov.my/web/brn_begawan/home
  35. «Sultanate of Brunei (Brunei Darussalam) | kingdom of Saudi Arabia - Ministry of Foreign Affairs». www.mofa.gov.sa.
  36. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 17. decembrī.
  37. http://www.thaiembassy.org/bsb/en/
  38. «British High Commission Bandar Seri Begawan - GOV.UK». www.gov.uk.
  39. «Home | Embassy of the United States Bandar Seri Begawan.Brunei Darussalam». web.archive.org. 2015. gada 15. apr.
  40. «Vietnam Embassy in Brunei - main_page». web.archive.org. 2015. gada 28. apr.
  41. http://embassy.goabroad.com/embassies-in/brunei

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]