Druja

Druja
Druja;
	agropilsētiņa
Друя
	Iela Drujā
; Karogs	; Ģerbonis
	Druja
	Koordinātas: 55°47′22″N 27°27′12″E / 55.78944°N 27.45333°EKoordinātas: 55°47′22″N 27°27′12″E / 55.78944°N 27.45333°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Vitebskas apgabals
Rajons	Braslavas rajons
Pirmo reizi minēta	1386. gadā
Magdeburgas tiesības	kopš 1620. gada
Pilsētciemats	kopš 1940. gada
Agropilsētiņa	kopš 2009. gada
Iedzīvotāji (2019. gadā)
• kopā	865
Pasta indekss	211960
Tālruņu kods	+375 2153
Mājaslapa	Braslavas rajons
	Druja Vikikrātuvē

Druja (baltkrievu: Друя, krievu: Друя) ir Latvijas-Baltkrievijas pierobežas agropilsētiņa Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabala Braslavas rajonā. Izvietojusies Daugavas kreisajā krastā pie Drujkas upītes ietekas iepretī Piedrujas ciemam Latvijā.

Vēsture

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1386. gadā Strijkovska rakstītajā "Poļu, lietuviešu, žemaišu un visas Krievzemes" hronikā, bet domājams, ka robežnocietinājums (par to liecina Borisa akmeņi) pie senā tirdzniecības ceļa no varjagiem uz grieķiem dibināts jau Polockas kņazistes laikā.^[1]

No 1490. gada Drujas cietoksnis piederēja kņazu Masaļsku dzimtai, Maskavijas—Lietuvas kara laikā 1515. gadā to nopostīja krievu karaspēks. Pēc 1565.—1566. gada Lietuvas teritoriālās reformas Druja ietilpa Braslavas apriņķī (Браслаўскі павет). 1611. gadā daļu pilsētas savā īpašumā ieguva Lietuvas kanclers Leons Sapeha. 1618. gadā līdzās Drujai nodibināts Sapežinas miests, kuram 1620. gadā piešķīra Magdeburgas tiesības, bet vēlākos laikos šīs tiesības attiecinājās arī uz Druju. Smoļenskas kara (1632—1634) laikā maskavieši atkal nopostīja Drujas cietoksni. 1643. gadā pilsētā uzcēla bernardīniešu klosteri. 1812. gada kara laikā 2.—3. jūlijā pie Drujas notika kauja ar Napoleona armiju.

Pēc Rīgas miera līguma noslēgšanas Druja atradās Viļņas apgabala, vēlāk Polijas Republikas teritorijā, 1933. gadā līdz Drujai uzbūvēja dzelzceļa līniju. Polijas kampaņas laikā to 1939. gada septembrī ieņēma Sarkanā armija.

Attēli

Viens no Drujas Borisa akmeņiem Daugavas krastā (1896) ar izkaltu krustu, kas agrāk atradies Daugavā
Borisa akmens mūsdienās. Skats no Baltkrievijas Drujas ciema pāri Daugavai uz tālumā esošo Piedruju.
Druja un Piedruja Lielā Ziemeļu kara laikā (1705)
Skats uz Drujas (pa kreisi) un Piedrujas (pāri Daugavai) baznīcām un akmeņiem Daugavā (Napoleona Ordas zīmējums)
Skats uz Piedruju 1893. gadā.

Atsauces

↑ «Leto-braslav.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. septembrī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

[1] «Leto-braslav.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. septembrī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

[1]