Latvijas—Baltkrievijas robeža

Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)

Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju. Mūsdienu robeža ietver agrāko Latvijas—Polijas robežu, kas bija 105 km gara, un agrākās Latvijas—PSRS robežas dienvidu daļu.

Vēsture

Poļu—padomju kara laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija Ilūkstes apriņķī ieņēma Grīvas pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko Aizlauces draudzes novadu), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Latgales atbrīvošanas operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī Daugavpils apriņķa dienvidu daļu un Drisas apriņķa daļu līdz Osvejas ezeram.

1920. gada 30. janvāra Latvijas-Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. 1920. gada martā Latvijas Bruņoto spēku 1. Kurzemes kājnieku divīzija nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz Daugavas labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no Drisas, vienīgi Piedrujas un Pustiņas (Robežnieku) pagastus iekļāva Latvijas teritorijā.

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

Mūsdienu robeža

Robežpunkts Silene—Urbāni (2009)

Robežpunkts Pāternieki—Hriharouščina (2017)

Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc COVID-19 pandēmijas sākšanās.

Nr.	Latvijas—Baltkrievijas robeža	robežkontroles veids	pašreizējais statuss
1.	Indra—Bihosava (Бігосава)	dzelzceļš	darbojas
2.	Pāternieki—Hriharouščina (Грыгароўшчына)	autoceļš	darbojas
3.	Silene—Urbāni (Урбаны)	autoceļš	slēgts
4.	Meikšāni—Hauriļina (Гаўрыліна)	pāreja	slēgts
5.	Piedruja—Druja (Друя)	pāreja (pārceltuve)	slēgts
6.	Vorzova—Ļipauka (Ліпаўка)	pāreja	slēgts
7.	Kaplava—Pļusi (Плюсы)	pāreja	slēgts

Robežas infrastruktūras izbūve

Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms pārbūves (2009)

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem sakarā ar apšaubāmo Aļaksandra Lukašenkas pārvēlēšanu 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai. Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex". 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un Zemessardzi, bet situācija uz robežas esot mierīga.

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu žogu 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.

8. novembrī LR Iekšlietu ministrija ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija. 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA Citrus Solutions plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Piedrujas robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "Hesco" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Pāternieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.

2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja rokādes ceļu. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro. 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.

Migrantu krīze

Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu Skrudalienas pagastā aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 Irākas pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti Piedrujas pagastā. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "Mucenieki". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji. Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā (Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam, marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto bēgļu krīzi Polijā. 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā Kaplavas robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas, bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.

Militārā drona ielidošana Latvijā

2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais bezpilota lidaparāts un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie Foļvarkas ciema Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, pārlidojot pāri Audriņu lokatoram. 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas ir ar sprāgstvielu aprīkots "Šahed" tipa drons.

Ārējās saites

• Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands
• Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.