Drang nach Osten

Poļu izdzīšana no zemēm, ko 1939. gadā Polijas kampaņas laikā bija iekarojis Vērmahts, lai atbrīvotu vietu vācu kolonistiem

Drang nach Osten (no vācu valodas — 'dzīšanās uz austrumiem') ir 19. gadsimta otrajā pusē vācu nacionālistu vidū radies izteiciens par Vācijas Impērijas paplašināšanos uz tās austrumos dzīvojošo kaimiņtautu, galvenokārt rietum- un austrumslāvu rēķina. 20. gadsimta pirmajā pusē saukli pārņēma un savā propagandā sāka lietot nacisti.

Šim iztiecienam bija liela ideoloģiska nozīme Pirmā pasaules kara laikā, kad to plaši lietoja Tomāšs Masariks un Romāns Dmovskis. Pēc tam, kad Trešais reihs 1941. gadā uzbruka Padomju Savienībai, to kritiski sāka izmantot padomju propagandā, bet pēc tam to pārņēma nacistu propaganda, kas Drang nach Osten pārvērta par saukli. Pēc Otrā pasaules kara Drang nach Osten bija viens no galvenajiem saukļiem Austrumeiropas sociālistisko valstu historiogrāfijā, tostarp Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Turpretī Rietumvācijas historiogrāfijā tas netika lietots.

Skatīt arī

• Vāciešu apmešanās uz austrumiem

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)