EEZ un Norvēģijas dotācijas
EEZ un Norvēģijas dotācijas ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ieguldījums sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un divpusēju attiecību stiprināšanā ar 15 ES valstīm Centrāleiropā un Dienvideiropā. Dotācijas palīdz stiprināt arī tādas Eiropas pamatvērtības kā demokrātija, iecietība un tiesiskums.
Vēsture[1][2]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]EEZ un Norvēģijas dotāciju pamats ir EEZ līgums. Saskaņā ar šo līgumu Islande, Lihtenšteina un Norvēģija piedalās Eiropas vienotajā tirgū, kas nodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū. EEZ līgumā ir noteikti kopīgi mērķi mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropā un stiprināt Eiropas valstu sadarbību.
Kopš EEZ līguma stāšanās spēkā Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ir sniegušas ieguldījumu sociālā un ekonomiskā progresa veicināšanā vairākās ES un EEZ valstīs. Ieguldījums ir sniegts, izmantojot finanšu mehānismu (1994—1998), finanšu instrumentu (1999—2003) un EEZ un Norvēģijas dotācijas (2004—2009, 2009—2014, 2014—2021). Laikposmā no 1994. līdz 2014. gadam Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ar secīgām dotāciju shēmām ir piešķīrušas kopumā 3,3 miljardus eiro. Plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam pieejamā summa ir 2,8 miljardi eiro. Trīs donorvalstis veic iemaksas atbilstoši to lielumam un IKP. Tādējādi Norvēģija nodrošina 97,7 %, Islande 1,6 % un Lihtenšteina 0,7 % no EEZ un Norvēģijas dotāciju kopējā finansējuma 2014.—2021. gadam.
Kopš 2004. gada darbojas divi atsevišķi mehānismi — EEZ dotācijas un Norvēģijas dotācijas. EEZ dotācijas finansē trīs donorvalstis, t. i., Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, bet Norvēģijas dotācijas — tikai Norvēģija.
Tiesības uz atbalstu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]EEZ un Norvēģijas dotācijas tāpat kā ES Kohēzijas fonda finansējums ir paredzētas dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Valstīm, kas Eiropas Savienībā iestājās pirms 2004. gada, nevar piešķirt Norvēģijas dotācijas, tāpēc Grieķija un Portugāle saņem tikai EEZ dotācijas.[3]
Kā tas darbojas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vispirms ES un trīs donorvalstis paraksta saprašanās memorandu par kopējo ieguldījumu un finansējuma sadali starp saņēmējvalstīm. Piešķīrumi katrai valstij ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita un IKP uz vienu iedzīvotāju, līdz ar to lielākā saņēmējvalsts ir Polija, kam seko Rumānija. Vismazākā saņēmējvalsts ir Malta.
Tad Islande, Lihtenšteina un Norvēģija risina sarunas ar katru saņēmējvalsti, lai vienotos par programmām, kas tiks īstenotas, par to mērķiem un katrai atsevišķai programmai piešķiramo līdzekļu apjomu. Vienošanās pamatā ir saņēmējvalstu nacionālās vajadzības un prioritātes un sadarbības apjoms ar donorvalstīm. Sarunu procesā notiek konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu, ka finansējums tiek novirzīts tur, kur no tā ir vislielākais ieguvums. Programmām, ko īsteno, izmantojot EEZ un Norvēģijas dotācijas, ir jāatbilst ES noteikumiem un standartiem cilvēktiesību, labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības jomā.
ES finansējums un EEZ un Norvēģijas dotācijas papildina viens otru, un parasti līdzekļu pārvaldību nodrošina viena un tā pati vadošā iestāde valsts līmenī. Ar EEZ un Norvēģijas dotācijām bieži tiek finansēti projekti jomās, kurās reti ir pieejams ES vai valsts finansējums.
Katrā saņēmējvalstī ir vadošā iestāde (nacionālais kontaktpunkts), kas atbild par programmu vispārējo pārvaldību attiecīgajā valstī. Programmu apsaimniekotāji, kas bieži sadarbojas ar donorvalstu partnerorganizācijām, izstrādā un pārvalda programmas un piešķir finansējumu projektiem. Projekti lielākoties tiek atlasīti pēc atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina programmu apsaimniekotāji.[4]
Divpusējas sadarbības stiprināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viens no EEZ un Norvēģijas dotāciju diviem galvenajiem mērķiem ir stiprināt saņēmējvalstu un donorvalstu sadarbību un attiecības. Būtisks dotāciju aspekts ir saņēmējvalstu organizāciju un līdzīgu Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas organizāciju partnerības, kas piedāvā unikālu iespēju risināt kopīgas Eiropas problēmas.
Tiek plaši atbalstītas divpusējas partnerības, kurās piedalās publiskas un privātas iestādes no donorvalstīm un saņēmējvalstīm. Sadarbība starp cilvēkiem un iestādēm administratīvā un politiskā līmenī un sadarbība, kurā iesaistās privātais sektors, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība, ir divpusēju attiecību stiprināšanas priekšnoteikums.
EEZ un Norvēģijas dotācijas 2014—2021
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikposmam no 2014. līdz 2021. gadam dotācijām ir atvēlēti 2,8 miljardi eiro. EEZ dotācijas (1,55 miljardi eiro) kopīgi finansē Islande (3 %), Lihtenšteina (1 %) un Norvēģija (96 %), un tās ir pieejamas visās 15 valstīs. Norvēģijas dotācijas (1,25 miljardi eiro) finansē tikai Norvēģija, un tās ir pieejamas 13 valstīs, kas pievienojās ES pēc 2003. gada. Katras donorvalsts ieguldījuma pamatā ir tās iekšzemes kopprodukts (IKP).
Atbalsta virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieci prioritārie virzieni un ar tiem saistītās 23 programmu jomas, kas saņem finansējumu laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam, atspoguļo stratēģijā “Eiropa 2020” (Eiropas Savienības desmit gadu stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei) noteiktās prioritātes un ES kohēzijas politikas 11 mērķus. To mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, cīnīties pret klimata pārmaiņām un energoatkarību, vienlaikus mazinot nabadzību un sociālo atstumtību. Tie veicina arī divpusēju un starptautisku sadarbību.
1. prioritārais virziens. Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
1. Uzņēmējdarbības attīstība, inovācija un MVU
2. Pētniecība
3. Izglītība, stipendijas, māceklības un jauniešu uzņēmējdarbībp
4. Darba un privātās dzīves līdzsvars
5. Sociālais dialogs — pienācīgs darbs
2. prioritārais virziens. Sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība un nabadzības mazināšana
6. Eiropas sabiedrības veselības problēmas
7. Romu integrācija un tiesību nostiprināšana
8. Apdraudēti bērni un jaunieši
9. Jauniešu dalība darba tirgū
10. Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana
3. prioritārais virziens. Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika
12. Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, energoapgādes drošība
13. Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām
4. prioritārais virziens. Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība un pamattiesības un pamatbrīvības
14. Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā
16. Laba pārvaldība, atbildīgas iestādes, pārredzamība
17. Cilvēktiesības — īstenošana valstu līmenī
5. prioritārais virziens. Tieslietas un iekšlietas
19. Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums
20. Starptautiska policijas sadarbība un noziedzības apkarošana
21. Tiesu sistēmas efektivitāte, tiesiskuma stiprināšana
22. Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība
23. Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām
EEZ un Norvēģijas dotāciju 2014—2021 jaunums ir Jaunatnes nodarbinātības fonda (65,5 miljoni eiro) un Reģionālās sadarbības fonda (34,5 miljoni eiro) izveide. Šie fondi atbalsta pārrobežu un transnacionālu projektu iniciatīvas Eiropā, lai rastu risinājumus dažām kopīgām Eiropas problēmām.
Visas programmas saskaņā ar EEZ un Norvēģijas dotācijām 2014—2021 darbosies līdz 2024. gada 30. aprīlim.
Sadarbība un ārējie partneri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Donorprogrammu partneriem (DPP) ir stratēģiska nozīme programmu plānošanā un īstenošanā, kā arī projektu partnerību veicināšanā. Plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam programmās piedalās 21 DPP[novecojusi saite] (divi no Islandes, viens no Lihtenšteinas un 18 no Norvēģijas).
Donorprogrammu partneri lielākoties ir publiskas iestādes ar valsts pilnvarojumu attiecīgajās jomās un plašu starptautisku pieredzi. Šie partneri ir izraudzīti pēc donorvalstu iniciatīvas.
EEZ un Norvēģijas dotāciju īstenošanā svarīga nozīme ir starpvaldību organizācijām un dalībniekiem, kas uzrauga starptautisku konvenciju un līgumu ievērošanu visā Eiropā. Šīs organizācijas sniedz palīdzību ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saistītos jautājumos. Lai nodrošinātu EEZ un Norvēģijas dotāciju programmu un projektu atbilstību Eiropas un starptautiskiem standartiem, donorvalstis ir izveidojušas stratēģiskas partnerības ar trim Eiropas partneriem, kas 2014.—2021. gada plānošanas periodā darbojas kā starptautiskas partnerorganizācijas (SPO):
- Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) ir iesaistīta vairākās ar romu integrāciju un pamattiesībām saistītās programmās un projektos. Donorvalstis sadarbojas ar FRA arī pamattiesībām veltītu augsta līmeņa pasākumu organizēšanā;
- Eiropas Padome (EP) ir vispusīgākā donorvalstu ārējā partnerorganizācija, kas piedalās vairākās programmās. Šī organizācija sniedz stratēģiskas konsultācijas un tehnisku atbalstu ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saistītos jautājumos;
- Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) piedalās vairākās programmās un projektos kā stratēģiska donorvalstu partnerorganizācija labas pārvaldības jomā.
EEZ un Norvēģijas dotācijas 2009—2014[3]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam dotācijām bija atvēlēti 1,8 miljardi eiro. EEZ dotācijas (993,5 miljoni eiro) kopīgi finansēja Islande (3 %), Lihtenšteina (1 %) un Norvēģija (96 %), un tās bija pieejamas 16 valstīs. Norvēģijas dotācijas (804,6 miljoni eiro) finansēja tikai Norvēģija, un tās bija pieejamas 13 valstīs, kas pievienojās ES pēc 2003. gada. Spānija 2009.—2014. gada periodā saņēma tikai pārejas finansējumu. Pēc pievienošanās ES 2013. gadā Horvātija 2014. gadā kļuva par ES un EEZ dalībvalsti un līdz ar to par EEZ un Norvēģijas dotāciju saņēmējvalsti.
1. tabula. EEZ un Norvēģijas dotācijas 2009—2014
| Valsts | EEZ dotācijas | Norvēģijas dotācijas | Kopējais piešķīrums | Radušies izdevumi % * |
| Bulgārija | 78 600 000 euro | 48 000 000 eiro | 126 600 000 eiro | 79,49% |
| Horvātija | 5 000 000 eiro | 4 600 000 eiro | 9 600 000 eiro | 63,33% |
| Kipra | 3 850 000 eiro | 4 000 000 eiro | 7 850 000 eiro | 96,38% |
| Čehija | 61 400 000 euro | 70 400 000 euro | 131 800 000 euro | 84,13% |
| Igaunija | 23 000 000 eiro | 25 600 000 eiro | 48 600 000 eiro | 97,12% |
| Grieķija | 63 400 000 euro | 0 eiro | 63 400 000 euro | 86,28% |
| Ungārija | 70 100 000 eiro | 83 200 000 eiro | 153 300 000 eiro | 57,76% |
| Latvija | 34 550 000 eiro | 38 400 000 euro | 72 950 000 eiro | 87,66% |
| Lietuva | 38 400 000 euro | 45 600 000 eiro | 84 000 000 eiro | 95,26% |
| Maltā | 2 900 000 eiro | 1 600 000 eiro | 4 500 000 eiro | 98,76% |
| Polija | 266 900 000 eiro | 311 200 000 euro | 578 100 000 eiro | 91,69% |
| Portugāle | 57 950 000 eiro | 0 eiro | 57 950 000 eiro | 90,51% |
| Rumānija | 190 750 000 euro | 115 200 000 eiro | 305 950 000 eiro | 82,21% |
| Slovākija | 38 350 000 000 euro | 42 400 000 euro | 80 750 000 eiro | 79,80% |
| Slovēnija | 12 500 000 eiro | 14 400 000 eiro | 26 900 000 eiro | 91,37% |
| Spānija | 45 850 000 eiro | 0 eiro | 45 850 000 eiro | 89,46% |
| Kopā | 993 500 000 eiro | 804 600 000 eiro | 1 798 100 000 euro | 85,11% |
* Radušos attiecināmo izdevumu apmērs (%). Dati iegūti 2019. gada 5. septembrī un var mainīties.
Avots: EEZ un Norvēģijas dotāciju 2009—2014 noslēguma pārskats, ātrais novērtējums: galīgais ziņojums, 2019. gada marts.
Atbalsta virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam EEZ un Norvēģijas dotāciju atbalsts tika piešķirts 2. tabulā minētajiem deviņiem prioritārajiem virzieniem un 32 programmu jomām. Katram prioritārajam virzienam piešķirtie līdzekļi ir redzami 3. attēlā.
2. tabula. EEZ un Norvēģijas dotāciju 2009—2014 prioritārie virzieni un programmu jomas
| EEZ dotācijas | Norvēģijas dotācijas |
| Vides aizsardzība un pārvaldība
Integrēta jūras un iekšējo ūdeņu apsaimniekošana Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Vides monitorings un integrēta plānošana un kontrole Bīstamu vielu samazināšana |
Oglekļa uztveršana un uzglabāšanaOglekļa uztveršana un uzglabāšana |
| Klimata pārmaiņas un atjaunojamo energoresursu enerģija
Energoefektivitāte Atjaunojamo energoresursu enerģija Pielāgošanās klimata pārmaiņām Jūrlietu joma Ar vidi un klimata pārmaiņām saistīta pētniecība un tehnoloģijas |
Rūpniecības ekoinovācijaRūpniecības ekoinovācija |
| Pilsoniskā sabiedrība
Līdzekļi nevalstiskām organizācijām |
Pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšana
Globālais fonds pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanai |
| Tieslietas un iekšlietas
Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība Šengenas sadarbība un cīņa pret pārrobežu un organizēto noziedzību, tostarp cilvēku tirdzniecību un ceļojošiem organizētiem noziedzīgiem grupējumiem Tiesu iestāžu spēju veidošana un sadarbība Labošanas dienesti, tostarp ar brīvības atņemšanu nesaistītas sankcijas Tieslietas un iekšlietas | |
| Humānā un sociālā attīstība
Apdraudēti bērni un jaunieši Vietējas un reģionālas iniciatīvas ar mērķi mazināt nevienlīdzību sabiedrībā un veicināt sociālo iekļaušanu Iniciatīvas sabiedrības veselības jomā Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana Institucionāls satvars patvēruma un migrācijas politikas jomā |
Humānā un sociālā attīstība
Spēju veidošana un institucionāla sadarbība starp saņēmējvalstu un Norvēģijas publiskajām iestādēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām Pārrobežu sadarbība Iniciatīvas sabiedrības veselības jomā Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana |
| Kultūras mantojuma aizsardzība
Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un revitalizācija Daudzveidības veicināšana kultūrā un mākslā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā | |
| Pētniecība un stipendijas
Pētniecība prioritārās nozarēs Stipendijas |
Pētniecība un stipendijas
Divpusēja sadarbība pētniecības jomā Divpusēja stipendiju programma |
Avots: Zilā grāmata 2009—2014
Sadarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sadarbība, izmantojot divpusējas programmas un projektus, dod iespēju apmainīties ar zināšanām, savstarpēji mācīties no paraugprakses un izstrādāt kopīgas rīcībpolitikas. Plānošanas periodā no 2009. līdz 2014. gadam programmās piedalījās 23 donorprogrammu partneri Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. (DPP) (20 no Norvēģijas, divi no Islandes, viens no Lihtenšteinas). Vairākās programmās DPP statusā piedalījās arī Eiropas Padome.
Vairāk nekā 30 % no šajā periodā finansētajiem 7000 projektiem bija iesaistīti donorprojektu partneri. Projektos piedalījās gandrīz 1000 donorvalstu partneru (185 no Islandes, 11 no Lihtenšteinas un 780 no Norvēģijas).
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izvērtējums par dotāciju atbalstu 16 ES valstīs ir sniegts EEZ un Norvēģijas dotāciju 2009—2014 noslēguma pārskatā. Par 2009.—2014. gada plānošanas periodu ir sagatavoti šādi neatkarīgi novērtējumi un pārskati:
- Romu integrācijas uzlabošanas programmu ātrais novērtējums
- Dzimumu līdztiesības programmu ātrais novērtējums
- Atbalsta programmu divpusēju attiecību stiprināšanai vidusposma novērtējums
- Pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanas programmas novērtējums — galīgais ziņojums
- Kultūras mantojuma programmu vidusposma novērtējums — galvenais ziņojums
- NVO programmu vidusposma novērtējums — galvenais ziņojums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2009-2014: pārskats par riska pārvaldību
EEZ un Norvēģijas dotāciju rezultātu un datu portālā ir sniegta plašāka informācija par 2009.—2014. gada periodā finansētajām programmām un projektiem.
EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009[2]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz ar ES paplašināšanos 2004. gadā ES un Eiropas Ekonomikas zonai (EEZ) pievienojās desmit jaunas valstis — Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Paplašināšanās nozīmēja, ka būtiski jāpalielina Eiropas kohēzijas finansējums. Lielākā daļa jauno dalībvalstu sociālās un ekonomiskās attīstības ziņā ievērojami atpalika no ES vidējā līmeņa.
Laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam EEZ un Norvēģijas dotācijām bija atvēlēti 1,3 miljardi eiro. EEZ dotācijas (672 miljoni eiro) bija pieejamas 15 saņēmējvalstīm Centrāleiropā un Dienvideiropā. Norvēģijas dotācijas nodrošināja papildu 567 miljonus eiro desmit valstīm, kas pievienojās ES 2004. gadā.
Papildus šiem diviem mehānismiem Norvēģija piešķīra 68 miljonus eiro Norvēģijas divpusējās sadarbības programmām ar Bulgāriju un Rumāniju, kad abas šīs valstis 2007. gadā pievienojās ES.
Norvēģija kā lielākā donorvalsts 2004.—2009. gadā nodrošināja gandrīz 97 % no kopējā finansējuma.
Atbalsta virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismu starpniecību 2004.—2009. gadā finansējumu saņēma 1250 projekti. Projekti tika finansēti šādos atbalsta virzienos:
- vide un ilgtspējīga attīstība
- Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana,
- pilsoniskā sabiedrība,
- Šengena un tiesu sistēma,
- veselības un bērnu aprūpe,
- institucionālo spēju veidošana un cilvēkresursu attīstība,
- akadēmiskā pētniecība un stipendijas,
- reģionālā un pārrobežu sadarbība,
- institucionālo spēju veidošana.
Sadarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk nekā piektdaļa atbalstīto projektu bija saņēmējvalstu un Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas organizāciju partnerības projekti.
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]EEZ un Norvēģijas dotāciju 2004—2009 noslēguma pārskatā ir secināts, ka “EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009 ir palīdzējušas mazināt atšķirības Eiropā [..] un vietējie ieguvumi ir bijuši nozīmīgi” (Nordic Consulting Group galīgais ziņojums, 2012. gada janvāris).
Par 2004.-2009. gada plānošanas periodu ir sagatavoti šādi neatkarīgi novērtējumi un pārskati:
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: Norvēģijas partnerības projektu pārskats
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: NVO fondu novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: pārskats par finansējumu energotaupībai un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai Polijā
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: vidusposma novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: pārskats par finansējumu bioloģiskās daudzveidības atbalstam
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: atbalsta Šengenas acquis un tiesu sistēmas stiprināšanai novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: pārskats par atbalstu kultūras mantojumam Čehijā
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma bērnu un veselības aprūpei Rumānijā novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma bērnu un veselības aprūpei Lietuvā novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma bērnu un veselības aprūpei Ungārijā novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma bērnu un veselības aprūpei Čehijā novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma bērnu un veselības aprūpei novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: pārskats par atbalstu reģionālajai attīstībai un pārrobežu sadarbībai
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma kultūras mantojuma jomā novērtējums
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: noslēguma pārskats
- EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009: finansējuma akadēmiskās pētniecības jomā novērtējums
Finanšu instruments 1999—2003[2]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam Grieķija, Īrija, Ziemeļīrija, Portugāle un Spānija no EEZ EBTA valstīm (Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas) saņēma 119,6 miljonus eiro. Atbalstīti tika projekti tādās jomās kā vides aizsardzība, pilsētvides atjaunošana, piesārņojums pilsētās, kultūras mantojuma aizsardzība, transports, izglītība un apmācība un akadēmiskā pētniecība. Aptuveni 93 % finansējuma tika novirzīti projektiem vides aizsardzības jomā.
Lejupielādējiet galīgo ziņojumu par finanšu instrumentu 1999—2003.
Finanšu mehānisms 1994—1998[2]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Finanšu mehānisms 1994—1998 aptvēra Grieķiju, Īriju, Ziemeļīriju, Portugāli un Spāniju. Atbalstu saņēma projekti vides aizsardzības, izglītības un apmācības un transporta jomā. Papildus projektu atbalstam paredzētajiem 500 miljoniem eiro tika piešķirtas procentu atlaides aizdevumiem 1,5 miljardu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas (EIB).
Somija, Zviedrija un Austrija, kas līdz 1994. gadam bija EBTA valstis, izstājās no asociācijas un pievienojās ES. Eiropas Komisija pārņēma atbildību par šo trīs valstu iemaksām finanšu mehānismā 1994—1998.
Lejupielādējiet galīgo ziņojumu par finanšu mehānismu 1994—1998.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ministry of Foreign Affairs. «The European Economic Area Agreement». Government.no (en-GB), 2015-04-07. Skatīts: 2020-03-26.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «History | EEA Grants». eeagrants.org. Skatīts: 2020-03-26.
- ↑ 3,0 3,1 regjeringen.no. «Which countries benefit?». Government.no (en-GB), 2020-02-05. Skatīts: 2020-03-26.
- ↑ regjeringen.no. «About the EEA and Norway Grants». Government.no (en-GB), 2020-02-05. Skatīts: 2020-03-26.
- "Agreement between Norway and EU on EEA and Norway Grants and tariff-free quotas for fish". Government.no. Skatīts 2020. gada 15. februārī.
- "Suspension of EEA and Norway Grants to Hungary". Government.no. Skatīts 2020. gada 15. februārī.
- "The Office of the Auditor General's investigation of the EEA and Norway Grants".Arhivēts no 2020. gada 15. februārī.
Citas saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2017./2018. gada pārskats Arhivēts 2020. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Rezultātu un datu portāls
- EEZ un Norvēģijas dotāciju oficiālā tīmekļa vietne
- EEZ un Norvēģijas dotāciju Instagram lapa
- EEZ un Norvēģijas dotāciju tvitera lapa
- EEZ un Norvēģijas dotāciju LinkedIn lapa[novecojusi saite]
- EEZ un Norvēģijas dotāciju Facebook lapa
- Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA)
- EBTA Uzraudzības iestāde
- EEZ un Norvēģijas dotāciju lapa Norvēģijas valdības tīmekļa vietnē