Eduards Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Bērziņš
Eduards Bērziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 7. februārī
Rīga, Krievijas impērija, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 1. augustā (44 gadi)
Komunarkas masu kapi, Krievijas PFSR
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta laiks 1915. — 1917.
1917. — 1922.
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas impērija
Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg Krievijas PFSR
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Svētā Jura krusts
Ļeņina ordenis
Izglītība Berlīnes mākslas akadēmija

Eduards Bērziņš (07.02.1894.-01.08.1938.) bija latviešu izcelsmes padomju militārais un saimnieciskais darbinieks. Pirmais Kolimas Daļstroj tresta priekšnieks Magadanā, kam pakļāvās arī reģionālās Gulaga nometnes.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eduards Bērziņš dzimis 1894. gada 7. februārī Rīgā. Beidzis Cēsu pilsētas skolu. Mācījies Freiburgas mākslas skolā un no 1912. līdz 1914. gadam, studējis Berlīnes mākslas akadēmijā. Vācijā apprecējies ar latviešu mākslinieci Mirdzu Mittenbergu. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma atgriezās Rīgā. 1915. gadā mobilizēts armijā. Ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem kaujās apbalvots ar Sv. Jura krustu. Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par Latviešu strēlnieku divīzijas, 1. vieglās artilērijas diviziona komandieri.

1918. gadā iestājās boļševiku partijā un tika nosūtīts uz Maskavu. Tur kļuvis par padomju valdības apsardzes priekšnieku, palīdzējis novērst kreiso eseru dumpi un atklājis angļu aģenta Brūsa Lokarta nodomu iznīcināt vairākus boļševiku partijas līderus. Šajā laikā, pamatā Rietumeiropā, ticis dēvēts par Dzelzs boļševiku. Krievijas pilsoņu kara laikā piedalījies kaujās sarkanās armijas sastāvā Rietumu, Dienvidrietumu un austrumu frontē. Strādājis padomju drošības iestādēs.

1930. gadu sākumā vadījis Višeras celulozes un papīra kombināta celtniecību Ziemeļurālos. Bērziņa vadībā kombināta celtniecība pabeigta triecientempā - 15 mēnešos. 1931. gada 13. novembrī tiek dibināts Tālo austrumu apgūšanas trests Daļstroj, kas kļuva par PSRS lēģeru sistēmas aizmetni. Par šī tresta pirmo vadītāju tika iecelts Eduards Bērziņš. 1932.gada 19.janvārī Maskavā tika izdota slepena pavēle, kas paredzēja “Daļstroj” vajadzībām nākamajā gadā izveidot 40 tūkstošus lielu ieslodzīto kontingentu. 1. aprīlī nodibināja Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometni ar centru Magadanā. Arī šīs nometnes priekšnieks bija pakļauts tieši Bērziņam. Lai viņš varētu operatīvi pārvietoties pa pakļauto teritoriju, Bērziņam tika piešķirts kuģis “Zvezda”, lidmašīna un starptautiskas klases dzelzceļa vagons. Ikdienā pārvietojies ar Rolls Royce automašīnu. 1935. gadā, par ieguldījumu Kolimas reģiona attīstībā Bērziņam piešķirts Ļeņina ordenis.

1937. gada nogalē Eduards Bērziņš tika izsaukts uz Maskavu, kur 19. decembrī tika arestēts dzelzceļa stacijā netālu no Maskavas. Līdzīgi kā Lielā terora citos procesos, Bērziņam tika inkriminēta trockistu organizācijas vadība Kolimas novadā un spiegošana Japānas un Lielbritānijas labā. Tika atzīts par vainīgu un nošauts Komunarkas masu kapos 1938. gada 1. augustā. VDK ilgstoši slēpa patiesos viņa nāves iemeslus un par miršanas dienu uzdeva 1940. gada 3. septembri.

1988. gadā Eduardam Bērziņam Magadanas centrā tika uzstādīts piemineklis.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]