Eduards Laursons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Laursons
Eduards Laursons
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 24. februārī
Jaunvāles pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1950. gada 1. jūlijā (74 gadi)
Javitinskas rajons, Amūras apgabals, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās skolotājs, sabiedrisks darbinieks

Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdes loceklis (1917), viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs, Centrālās savienības "Konzums" valdes un padomes priekšsēdētāja biedrs, Savstarpējās ugunsapdrošināšanas centrālās savienības valdes priekšsēdētājs.

Daudz rakstīja par kooperācijas un saimnieciskiem jautājumiem "Dzimtenes Vēstnesī", "Kooperatorā", "Līdumā", "Brīvajā Zemē", "Savienībā", "Kopdarbībā", "Latvijas Lauksaimniekā", "Ekonomistā", "Balsī", "Kooperatīvā Kredītā" un citos izdevumos.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1876. gada 24. (11. pēc VS) februārī Jaunvāles pagasta Mailēs zemnieku ģimenē. Mācījās Jaunvāles pagasta skolā, Trikātas draudzes skolā un Pleskavas skolotāju seminārā, bija Turaidas un Bīriņu pagasta skolotājs (1897—1909). Kā eksterns nolika Maskavas Praktiskās akadēmijas gala eksāmenu, studēja Maskavas komercinstitūtā (1909—1913) un ieguva I. šķiras komercinženiera grādu, aizstāvot diplomdarbu "Kooperācija Latvijā".

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā Maskavā organizēja Centrālo savienību "Konzums", bija par tirdzniecības instruktoru un revidentu. Organizēja arī Latvijas Lauksaimnieku Centralbiedrības Maskavas nodaļas un birojus, kuri palīdzēja paglābt Latvijas kooperatīvo centrālo organizāciju mantas, lopus un iestādes. Karam ieilgstot, 1916. gadā Laursons pārcēlās atpakaļ uz Latviju, kur Valkā 1917. gadā kļuva par "Konzuma" valdes un padomes priekšsēdētāja biedru, bez tam ņēma dzīvu dalību bēgļu apgādāšanas organizācijās.

LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.

Kopīgi ar M. Valteru un K. Ulmani 1917. gadā nodibināja Latviešu zemnieku savienību un ņēma dzīvu dalību pie pirmās Vidzemes zemes sapulces organizēšanas Valmierā 1917. gada martā, kurā tika ievēlēts par pirmās Vidzemes Zemes padomes locekli, novembrī Valkā ievēlēts par pirmās Latviešu Nacionālās Padomes un tās valdes locekli. Iskolata laikā darbojās Vidzemes guberņas pārtikas komitejā un vēlāk Rīgas apgādāšanas komitejā. 1918. gadā vācu okupācijas laikā rediģēja žurnālu "Savienība", kuru izdeva C. S. "Konzums".

Arī Latvijas SPR laikā 1919. gada ziemā un pavasarī mēģināja glābt, kas vēl bija glābjams kooperācijas laukā, atmeta piedalīšanos politiskā dzīvē, jo nevarēja ciest un saprast politisko "andeli", piegriezās vienīgi iemīļotam kooperācijas darbam. Centās Latvijas sabiedrisko un saimniecisko dzīvi iekārtot pēc godīguma un kopdarbības principiem.[1]

1949. gada marta deportācijas laikā 25. martā apcietināts[2] un deportēts uz Amūras apgabalu, kur 1950. gada 1. jūlijā Javitinskas rajonā kopā ar sievu izdarījis pašnāvību.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]