Edvards Steihens

Edvards Steihens Edward Steichen Edvards Steihens 1901. gadā (autors Freds Holands Dejs) Personīgā informācija Dzimis 1879. gada 27. martā Bivanža, Luksemburga Miris 1973. gada 25. martā (93 gadi) Vestredinga, Konektikuta, ASV Nodarbošanās Fotogrāfs, gleznotājs

Edvards Steihens (angļu: Edward Jean Steichen; dzimis 1879. gada 27. martā, miris 1973. gada 25. martā) bija gleznotājs, fotogrāfs, mākslas galerijas un muzeja kurators. Steihens bija piktoriālisma, simbolisma un modernisma pārstāvis, slavenību portretists, reklāmu un dokumentālo fotogrāfiju autors.

Steihens dzimis Luksemburgā, divu gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrējis uz ASV. 1894. gadā, 15 gadu vecumā Steihens uzsāka litogrāfijas mācības. Viņš arī zīmēja un gleznoja, sāka interesēties par fotogrāfēšanu. No 1903. līdz 1917. gadam kā fotogrāfs darbojās Alfrēda Štiglica (1864–1946) fotogrāfiju žurnālā Camera Work. Kopā ar Štiglicu darbojās arī mākslas galerijā "291", kurā tika rīkotas fotogrāfiju izstādes.

Steihena uzņemtās fotogrāfijas 1911. gadā žurnālam Art et Décoration tiek uzskatītas par pirmajām mūsdienu modes fotogrāfijām. No 1923. līdz 1938. gadam Steihens bija žurnālu Vogue un Vanity Fair galvenais fotogrāfs. Šajā laikā Steihens tika uzskatīts par pazīstamāko un labāk atalgoto fotogrāfu pasaulē. 1944. gadā Steihens uzņēma dokumentālo filmu The Fighting Lady, kas saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma.

Pēc Otrā pasaules kara Steihens kļuva par Fotogrāfiju nodaļas direktoru Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, kur strādāja līdz 1962. gadam. Steihens bija fotoizstādes "Cilvēku dzimta" (The Family of Man, 1955) veidotājs un kurators.

Biogrāfija

Edvards Steihens piedzima 1879. gada 27. martā Bivanžā (luksemburgiešu: Béiweng), Luksemburgā. Žana Pjēra un Marijas Kempas Steihenas ģimenē. 1880. gadā Žans Pjērs Steihens emigrēja uz ASV, 1881. gadā viņam sekoja sieva ar dēlu Edvardu. Ģimene apmetās Čikāgā. 1889. gadā, kad Edvardam bija 10 gadu, ģimene pārcēlās uz Milvoki. 15 gadu vecumā Steihens uzsāka savu karjeru kā māceklis vietējā litogrāfijas uzņēmumā American Fine Art Company of Milwaukee Pēc darba viņš zīmēja, skicēja un mācījās gleznot. Savu pirmo fotoaparātu — lietotu Kodak ražotu fotoaparātu, — viņš iegādājās 1895. gadā veikalā netālu no savas darba vietas.

1900. gadā Steihens naturalizācijas kārtībā kļuva par ASV pilsoni.

1903. gadā Steihens salaulājās ar Klēru Smitu (Clara Smith). Viņiem bija divas meitas Keita un Mērija. 1922. gadā Klēra un Edvards izšķīrās. 1923. gadā Steihens apprecējās ar Danu Desboro Gloveri, ar ko nodzīvoja līdz 1957. gadam, kad viņa mira no leikēmijas. 1960. gadā, kad Edvardam Steihenam bija 80 gadu, viņš salaulājās ar Džoenu Tobu, ar ko nodzīvoja kopā līdz savai nāves 1973. gadā 93 gadu vecumā. Savukārt Džoena nodzīvoja līdz 2010. gadam, kad nomira 77 gadu vecumā.

No kreisās uz labo: Jūdžins, Štiglics, Kūns un Steihens apskata Jūdžina darbu (autors Frenks Jūdžins, 1907)

Sadarbība ar Štiglicu

Steihens uzsāka savu sadarbību ar Alfrēdu Štiglicu (Alfred Stieglitz) 1900. gadā. Pirmo reizi satiekoties, Štiglics no Steihena iegādājās trīs fotografijas, katru par 5 dolāriem. Vēlāk Steihens veidoja dizainu Štiglica žurnālam Camera Work, tajā visbiežāk reproducēja tieši Steihena darbus - vairāk kā 70 reizes. 1904. gadā Steihens sāka eksperimentēt ar krāsu fotogrāfiju, viens no pirmajiem ASV izmantoja autohromo procesu (Autochrome Lumière). 1905. gadā Štiglics kopā ar Steihenu Ņujorkā atvēra Little Galleries of the Photo-Secession, kura vēlāk kļuva pazīstama kā mākslas galerija "291". Šī sadarbība beidzās, jo viņu viedokļi par Pirmo pasaules karu nesakrita. 25 gadus viņi viens ar otru nekontaktējās.

Steihena pašportrets, 1903. gads

Steihena pazīstamākie darbi

20. gadsimta sākumā Steihens veidojis slavenu cilvēku fotoportretus. Starp tiem ir tādi kā Ogists Rodēns, Anatols Franss, Džordžs Bernards Šovs, Dž. P. Morgans, Rihards Štrauss, Anrī Matiss un daudzi citi.

Attēlu "Ezers mēness gaismā" (The Pond—Moonlight) Steihens uzņēma 1904. gadā Ņujorkā, netālu no sava drauga, mākslas kritiķa Čārlza Kafina (Charles Henry Caffin) mājas. Viens no Steihena iecienītākajiem motīviem līdz Pirmajam pasaules karam bija mežs mēnessgaismā vai krēslā, gan fotogrāfijā, gan glezniecībā. 2006. gadā šo attēlu pārdeva izsolē par 2,9 miljoniem dolāru.

"Ezers mēness gaismā", 1904. gads

1911. gadā Steihenu uzrunāja modes žurnālu īpašnieks Lisjēns Vogels (Lucien Vogel), aicinot modes fotogrāfijas pārvērst par mākslu. Steihens sāka fotogrāfēt franču modes mākslinieka Pola Puare (Paul Poiret) tērpus, kas tika publicēti žurnālā Art et Décoration.

Pirmā pasaules kara laikā Steihens vadīja fotogrāfu nodaļu Amerikas Ekspedīcijas spēkos, uzņēma kara fotogrāfijas. Pēc kara Steihens atgriezās pie modes fotogrāfijas. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem ir 1928. gadā uzņemtais aktrises Grētas Garbo attēls.

Otrā pasaules kara laikā Steihens bija ASV Jūras aviācijas Fotogrāfijas nodaļas direktors. Viņa kara dokumentālā filma The Fighting Lady (1944) ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma.

Pēc kara Steihens kļuva par Fotogrāfiju nodaļas direktoru Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, kur nostrādāja līdz pat 1962. gadam. Viens no nozīmīgākajiem Steihena darbiem bija fotoizstādes "Cilvēku dzimta" (The Family of Man, 1955) izveidošana. Izstāde sastāvēja no vairāk nekā 500 fotogrāfijām, atlasītām no 68 valstīm. Izstādes fotogrāfijas parāda cilvēkus, notikumus un emocijas, sekojot cauri visiem cilvēka dzīves posmiem, no piedzimšanas līdz nāvei. Steihens novēlēja šo izstādi savai dzimtajai Luksemburgai. Tā atrodas Klervo pilsētā, Luksemburgas ziemeļos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards Steihens.
• The Edward Steichen Archive in The Museum of Modern Art Archives

• IMDb profils (angliski)