Pāriet uz saturu

Karpa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Eiropas karpa)
Karpa
Cyprinus carpio (Linnaeus, 1758)
Karpa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspurzivis (Actinopterygii)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaKarpu dzimta (Cyprinidae)
ApakšdzimtaĪstās karpas (Cyprininae)
ĢintsKarpas (Cyprinus)
SugaKarpa (Cyprinus carpio)
Karpa Vikikrātuvē

Karpa, Eiropas karpa[1] jeb sazāns[2] (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai ).[1][3] Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.[4] Par karpas izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Donavas delta.[4]

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā karpa audzēta dīķsaimniecībās jau no 13. gadsimta.[5] Lielā skaitā tā ir arī bijusi izlaista vai izkļuvusi savvaļas ūdenstilpēs pati. Tomēr pastāvīga, vairotiesspējīga populācija nav izveidojusies, tāpēc sastopama samērā reti. Ir novērots dabisks nārsts un mazuļu attīstība nelielā dīķī.[5]

Mājas karpas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savvaļas karpa Eiropā ir reti sastopama zivs

Karpa ir introducēta visā pasaulē, izņemot Vidējos Austrumus un Antarktīdu. Kādreiz valdīja uzskats, ka karpa Eiropā ienākusi no Āzijas, tomēr jaunākie ģenētiskie pētījumi liecina, ka tā ir Eiropas zivju suga.[6] Donavas deltā savvaļas karpas mājoja jau vairāk kā pirms 2000 gadiem.

Senie romieši karpas sāka audzēt lielos, speciāli šim nolūkam ierīkotos dīķos. Karpu audzēšana kļuva par ienesīgu biznesu, un drīz vien zivsaimniecības sāka specializēties mazuļu pavairošanā un karpu nobarošanā.[7] Savvaļas karpu izplatība 12. gadsimtā jau bija sasniegusi Reinas deltu, iespējams to veicināja arī cilvēki. Pasaulē mājas karpu selekcijai izmantotas divas karpu sugas: Eiropas karpa un Amūras sazāns.[8] Eiropā karpu selekciju uzsāka mūki klosteru dīķos laikā no 13. līdz 16. gadsimtam. Karpas kļuva par iecienītu produktu kristīgās reliģijas noteiktajās gavēņa dienās, tāpēc nav nejaušība, ka karpu audzēšana tika pilnveidota tieši klosteros.[9] Selekcijas rezultātā tika iegūtas spēcīgas, lielas, ar mīkstumu bagātas zivis. Vācijā tika selekcionēta spoguļkarpa, kurai ir lielas zvīņas, kas atgādina spogulīšus. Turklāt tām ir neliels zvīņu skaits. Ir selekcionētas arī karpas, kurām zvīņu nav pilnībā.

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savvaļas karpa ir slaidāka nekā mājas karpa

Savvaļas karpa, salīdzinot ar mājas karpām, ir slaidāka. Ķermeņa proporcija — ķermeņa garums apmēram 4 ķermeņa augstumi. Tām ir zeltaini pelēkdzeltena ādas un zvīņu krāsa, bet gaļa sārta. Karpai pie augšlūpas ir 2 pāri taustekļi. Bet biezajām un lielajām zvīņām raksturīgs tīklveida raksts. Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars ir ar zobiņiem.[5] Savvaļas karpa sver apmēram 2 reizes mazāk nekā mājas karpa.[10] Mājas karpa var sasniegt 110 cm garumu un svaru — 40 kg.[4] Lielākā jebkad zināmā karpa ir bijusi 125 cm gara, ar svaru 45 kg.[11] Visvecākā zināmā karpa ir sasniegusi 65 gadu vecumu.[11]

Īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī karpa labi piemērojas jebkādiem dzīves apstākļiem, tai patīk lielas ūdenskrātuves ar lēni plūstošu vai stāvošu ūdeni, un dūņainu pamatu. Karpām patīk dzīvot nelielos baros, kas sastāv vismaz no 5 karpām. Lielākas koncentrācijas veido nārsta un ziemošanas laikā.[5] Savvaļas karpas mājo mērenā klimata saldūdens vai viegli sāļās ūdenstilpēs, kura ūdens pH līmenis ir 6,5—9,0, sāls daudzums līdz 0,5%,[12] ūdens temperatūra 3—35°C.[4] Karpām ideālā ūdens temperatūra ir 23—30°C. Tās nārsto, kad ūdens temperatūra ir 17—18°C. Karpas labi pārziemo zem aizsalušo ūdenskrātuvju ledus.[12] Karpa spēj izdzīvot ūdenstilpē ar zemu skābekļa daudzumu, jo nepieciešamības gadījumā tā spēj gaisu ierīt ar muti, to izbāžot laukā.[3] Karpa veido hibrīdus ar karūsu un sudrabkarūsu.[5]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karpas spēj izdzīvot ekstrēmos apstākļos — ūdenī ar zemu skābekļa saturu — skābekli uzņemot, rijot gaisu ar muti

Karpa ir visēdāja. Tā var baroties ar dažādiem ūdensaugiem, bet tai labāk patīk rakņāties pa dūņaino tilpnes dibenu, meklējot kukaiņus, vēžveidīgos un tārpus. Karpas kāpuri barojas ar zooplanktonu.[9]

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpai dzimumgatavība iestājas 1—6 gadu vecumā, sasniedzot 10-53 cm.[5] Lai arī nārsts parasti ir pavasarī, karpa var nārstot vairākas reizes gadā atkarībā no ūdens temperatūras. Tās auglība sezonā ir 4000—300 0000 ikru.[13] Latvijā karpa nārsto maijā un jūnijā, kad ūdens temperatūra ir 10—30°C. Nārsta dziļums 5 cm—3 m. Raksturīgs porciju nārsts 2—3 piegājienos ar apmēram 20 dienu starplaiku. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2—7 tēviņi. Ikri pielīp pie augiem, kur to attīstība ilgst 2—13 dienas atkarībā no temperatūras. Pēc izšķilšanās kāpuri 2—10 dienas pavada, piestiprinājušies pie augiem.[5] Audzētavās, lai iegūtu vairāk karpu, ar hormonu preparātu palīdzību stimulē vairākkārtēju nārstošanu.

Viena karpa dabīgos apstākļos gada laikā iznērš vairāk nekā 1 miljonu ikru.[3] Lielākā daļa ikru un mazo zivju kāpuru kļūst par barību citiem ūdenstilpju iemītniekiem. Mazās karpas ir iecienījusi, piemēram, līdaka un lielmutes asaris. Karpas medī arī dažādi putni, piemēram, jūras krauklis, zivju gārnis, lielā gaura un zivjērglis,[14] kā arī zīdītāji, piemēram, ūdrs un ūdele.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 IUCN: Cyprinus carpio
  2. ↑ «Karpa - Cyprinus carpio» (latviski). Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2012-04-16.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «ARKive: Common carp (Cyprinus carpio)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 2. maijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Cyprinus carpio carpio Linnaeus, 1758
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Karpa Cyprinus carpio (L.)
  6. ↑ IUCN: Cyprinus rubrofuscus
  7. ↑ «Carp Fishing Science». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. aprīlī.
  8. ↑ Jian Feng Zhou, Qing Jiang Wu, Yu Zhen Ye & Jin Gou Tong (2003). Genetic divergence between Cyprinus carpio carpio and Cyprinus carpio haematopterus as assessed by mitochondrial DNA analysis, with emphasis on origin of European domestic carp Genetica 119: 93–97
  9. ↑ 9,0 9,1 Karpa
  10. ↑ Wilt, R.S. de, Emmerik W.A.M. «Kennisdocument Karper Sportvisserij Nederland», 2008-31-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. janvārī. Skatīts: decembris 13, 2011.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Karpfenteichwirtschaft». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 13. decembrī.
  12. ↑ 12,0 12,1 Fisheries andAquaculture Department: Cyprinus carpio
  13. ↑ «Carp Fishing and Tackle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. februārī. Skatīts: 2012. gada 3. maijā.
  14. ↑ Cramp, S. (ed.). The Birds of the Western Palearctic volumes 1 (1977) & 2 (1980). OUP.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karpa
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Karpa&oldid=3817560"