Pāriet uz saturu

Elkoņa kauls

Vikipēdijas lapa
Elkoņa kauls
Elkoņa kaula (kreisajā pusē) priekšējā virsma
Detaļas
Identifikatori
Latīņu Ulna
MeSH D014457
TA98 A02.4.06.001
TA2 1230
FMA 23466
Anatomiskā terminoloģija

Elkoņa kauls (latīņu: ulna) ir apakšdelma kauls. Tas ir pāra, garais kauls un novietojas apakšdelma iekšpusē - mazā pirkstiņa pusē, paralēli spieķkaulam. Kaulam ir 3 daļas:

  • Proksimālais gals
  • Spieķkaula ķermenis
  • Distālais gals

Proksimālais gals

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elkoņa kaula proksimālais gals (epiphysis proximalis) ir masīvāks par distālo un pamatā veido elkoņa locītavu. Uz mugurpusi ir vērsts spēcīgs elkoņa paugurs (olecranon), kas artikulē ar augšdelma kaula distālo daļu., bet uz priekšpusi ir vērsts vainagizaugums (procesus coronoideus). Starp abiem izaugumiem veidojas veltņa ierobs (incisura trochlearis). Uz sāniem no vainagizauguma ir spieķkaula ierobs (incisura radialis), kas artikulē ar spieķkaulu, bet zem vainagizauguma ir elkoņa kaula nelīdzenums (tuberositas ulnae), pie kura stiprinās muskuļi.

Elkoņa kaula ķermenis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elkoņa kaula ķermenim (corpus ulnae), jeb diafīzei ir trīsšķautņu prizmas forma. Diafīzei ir 3 virsmas - priekšēja virsma (facies anterior), kas ir ieliekta, mugurējā virsma (facies posterior) un mediālā virsma (facies medialis). Uz robežas starp virsmām ir malas: priekšējā mala (margo anterior), mugurējā mala (margo posterior) un asa, uz ārpusi vērsta starpkaulu mala (margo interosseus). Starp abiem apakšdelma kauliem ir iestiepta apakšdelma starpkaulu membrāna (membrana interosseus antebrachii).

Elkoņa kaula distālais gals (epiphysis distalis) ir mazāks un tievāks kā proksimālais gals. Tas veido elkoņa kaula galviņu (caput ulnae) ar īlenveida izaugumu (processus styloideus) tā mediālajā un locītavas apmali (circumferentia articularis) laterālajā pusē, kas artikulē ar spieķkaulu. Distālais gals ar plaukstas pamatu nesaskaras.