Pāriet uz saturu

Elvīra Ozoliņa

Vikipēdijas lapa
Elvīra Ozoliņa
Elvīra Ozoliņa
Personas dati
Dzimusi 1939. gada 8. oktobrī (85 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna šķēpa mešana
Treneris Levans Sulijevs, Oto Jurģis[1]
Sasniegumi un apbalvojumi

  • 5× PSRS čempione (1961, 1962, 1964, 1966, 1973)
  • 2× Latvijas PSR čempione (1971, 1973)

Elvīra Ozoliņa (dzimusi 1939. gada 8. oktobrī)[1] ir bijusī latviešu[1] vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanas sacensībās.

Dzimusi 1939. gada 8. oktobrī Ļeņingradā Krievijas latvieša Anatolija Ozoliņa un viņa sievas Zinaidas ģimenē. Studēja Lesgafta fiziskās kultūras institūtā, no 1956. līdz 1969. gadam bija sporta biedrības “Burevestņik” sporta instruktore.

1967. gadā apprecējās ar šķēpa metēju Jāni Lūsi un 1969. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[2] Strādāja par ārstnieciskās fizkultūras metodisti Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā (1970—1971), tad par Armijas centrālā sporta kluba sporta instruktori (1971—1975), par vieglatlētikas treneri Augstākās sporta meistarības skolā (1975—1978).

No 1980. līdz 1984. gadam strādāja viesnīcā “Latvija”. Viņas vīrs Jānis Lūsis strādāja par treneri Madagaskarā (1987-1990). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā pensionējās. Arī viņu dēls Voldemārs Lūsis bija šķēpmetējs.[3]

Piedalījās divās olimpiskajās spēlēs (1960, 1964). 1960. gadā Romā izcīnījusi zelta medaļu ar rezultātu 55,98 m, pārspējot Ineses Jaunzemes pirms četriem gadiem Melburnā uzstādīto olimpisko rekordu.[1] 1964. gadā Tokijā ieņēma 5. vietu ar rezultātu 54,81 m.[1] 1962. gadā izcīnījusi uzvaru Eiropas čempionātā, 1959. gadā — Universiādē.[1] Piecas reizes uzvarējusi PSRS čempionātā un divas reizes — Latvijas PSR čempionātā.[1] Trīs reizes labojusi pasaules rekordu, no kuriem pēdējais bija 1963. gadā sasniegtais 59,78 m.[1] Viņa ir pirmā sieviete, ka šķēpu raidījusi tālāk par 60 metriem (1964. gadā sasniegusi rezultātu 61,38 m), tomēr šis rezultāts oficiālajā pasaules rekordu sarakstā netiek minēts.[1][2] Tāpat trīs reizes labojusi Latvijas rekordu.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personiskie rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Disciplīna Rezultāts Datums Vieta
Šķēpa mešana 63,96 m 1973. gads Valsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS
Gads Sacensības Norises vieta Vieta Rezultāts
1959 Universiāde Valsts karogs: Itālija Turīna, Itālija Zelts 49,65 m
1960 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Itālija Roma, Itālija Zelts 55,98 m
1962 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Dienvidslāvija Belgrada, Dienvidslāvija Zelts 54,93 m
1963 Universiāde Valsts karogs: Brazīlija Portualegri, Brazīlija Sudrabs 47,00 m
1964 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Japāna Tokija, Japāna 5. vieta 54,81 m
1966 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija 5. vieta 55,52 m
1971 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija 12. vieta

Pasaules rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rezultāts Datums Vieta
57,92 m 1960. gada 3. maijs Valsts karogs: Padomju Savienība Leselidze, Gruzijas PSR, PSRS
59,55 m 1960. gada 4. jūnijs Valsts karogs: Rumānija Bukareste, Rumānija
59,78 m 1963. gada 3. jūlijs Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 12.—13. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Elvīra Ozoliņa». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. martā. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
  3. «Jānis Lūsis: Arī man pirms olimpiskās debijas bija mandrāža». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-08.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]