Eiropas čempionāts vieglatlētikā

Vikipēdijas lapa
Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Aktuāla sezona vai čempionāts 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Sports vieglatlētika
Dibināta 1934

Eiropas čempionāts vieglatlētikā ir vieglatlētikas sacensības, ko organizē Eiropas Vieglatlētikas asociācija. Sacensības notika ik pēc četriem gadiem, vasaras olimpisko spēļu cikla pusē. Pēc 2010. gada Eiropas čempionāta vieglatlētikā, kas norisinājās Barselonā, čempionāts tiek organizēts ik pēc 2 gadiem.

Čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Gads Pilsēta Valsts Datumi Stadions Disciplīnu skaits Valstu skaits Sportistu skaits
1. 1934 Turīna Karogs: Itālija ITA 7.—9. septembris Benito Musolīni satdions 22 23 226
2. 1938 (vīriešiem) Parīze Karogs: Francija Francija 3.—5. septembris Stade Olympique de Colombes 23 23 272
1938 (sievietēm) Vīne Karogs: Vācija Vācija[a] 17.—18. septembris Prātera stadions 9 14 80
3. 1946 Oslo Karogs: Norvēģija Norvēģija 22.—25. augusts Bisletas stadions 33 20 353
4. 1950 Brisele Karogs: Beļģija Beļģija 23.—27. augusts Heizela stadions 34 24 454
5. 1954 Berne Karogs: Šveice Šveice 25.—29. augusts Stadion Neufeld 35 28 686
6. 1958 Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija 19.—24. augusts Stokholmas olimpiskais stadions 36 26 626
7. 1962 Belgrada Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija 12.—16. septembris JNA stadions 36 29 670
8. 1966 Budapešta Karogs: Ungārija Ungārija 30. augusts — 4. septembris Népstadion 36 30 769
9. 1969 Pireja Karogs: Grieķija Grieķija 16.—21. septembris Karaiskaki stadions 38 30 674
10. 1971 Helsinki Karogs: Somija Somija 10.—15. augusts Helsinku olimpiskais stadions 38 29 857
11. 1974 Roma Karogs: Itālija Itālija 2.—8. septembris Romas olimpiskais stadions 39 29 745
12. 1978 Prāga Karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija 29. augusts — 3. septembris Evžena Rošicka stadions 40 29 1004
13. 1982 Atēnas Karogs: Grieķija Grieķija 6.—12. septembris Atēnu olimpiskais stadions 41 29 756
14. 1986 Štutgarte Karogs: Rietumvācija Rietumvācija 26.—31. augusts Neckarstadion 43 31 906
15. 1990 Split Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija 26. augusts — 2. septembris Stadion Poljud 43 33 952
16. 1994 Helsinki Karogs: Somija Somija 7.—14. augusts Helsinku olimpiskais stadions 44 44 1113
17. 1998 Budapešta Karogs: Ungārija Ungārija 18.—23. augusts Népstadion 44 44 1259
18. 2002 Minhene Karogs: Vācija Vācija 6.—11. augusts Minhenes olimpiskais stadions 46 48 1244
19. 2006 Gēteborga Karogs: Zviedrija Zviedrija 7.—13. augusts Ullevi 47 48 1288
20. 2010 Barselona Karogs: Spānija Spānija 27. jūlijs — 1. augusts Estadi Olímpic Lluís Companys 47 50 1323
21. 2012 Helsinki Karogs: Somija Somija 27. jūnijs — 1. jūlijs Helsinku olimpiskais stadions 42 50 1230
22. 2014 Cīrihe Karogs: Šveice Šveice 12.—17. augusts Letzigrund stadions 47 50 1439
23. 2016 Amsterdama Karogs: Nīderlande Nīderlande 6.—10. jūlijs Amsterdamas olimpiskais stadions 46 50 1329
24. 2018 Berlīne Karogs: Vācija Vācija 7.—12. augusts Berlīnes olimpiskais stadions 50 49[b] 1439
2020 Parīze Karogs: Francija Francija 26.—30. augusts Stade Sébastien Charléty Atcelts COVID-19 pandēmijas dēļ
25. 2022 Minhene Karogs: Vācija Vācija 15.—21. augusts Minhenes olimpiskais stadions 48 48 1495
26. 2024 Roma Karogs: Itālija Itālija 27. augusts — 1. septembris Romas olimpiskais stadions
27. 2026 Birmingema Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 4.—9. augusts Alexander Stadium
28. 2028 Hožova Karogs: Polija Polija 22.—27. augusts Silēzijas stadions
29. 2030 Parīze Karogs: Francija Francija 20.—25. augusts Stade Sébastien Charléty
  1. Nacistiskā Vācija anektēja Austriju 1938. gada martā
  2. Neskaitot Atļautos neitrālos sportistus (ANA).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]