Valdis Pavlovskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par bijušo Latvijas aizsardzības ministru. Par citām jēdziena Pavlovskis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Valdis Pavlovskis
Latvijas aizsardzības ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Priekštecis Tālavs Jundzis
Pēctecis Jānis Arveds Trapāns

Dzimšanas dati 1934. gada 29. aprīlī (83 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs(-e) Dace Pavlovska
Augstskola Portlendas Valsts universitāte

Valdis Vilnis Pavlovskis (dzimis 1934. gada 29. aprīlī) ir latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs. Viņa dvīņubrālis Oļģerts Pavlovskis arī ir bijis ministrs Latvijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie gadi un dzīve trimdā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Pavlovskis un viņa brālis Oļģerts piedzima Rīgā 1934. gada 29. aprīlī. 1944. gada 10. oktobrī, trīs dienas pirms padomju iebrukuma Rīgā, Pavlovsku ģimene pameta valsti un devās bēgļu gaitās.[1] Sākotnēji viņi ieradās Eslingenes latviešu nometnē. Tur Valdis pabeidza latviešu pamatskolu. 1949. gadā ģimene devās uz ASV.[1]

1957. gadā viņš pabeidza Portlendas Valsts universitāti ar bakalaura grādu sabiedriskajās zinātnēs, specializējoties politiskajās zinātnēs un tautsaimniecībā.[1] Darbojies studentu padomē, bijis Oregonas štata Jauno Republikāņu valdē, arī štata Republikāņu studentu līgā. Divreiz pēc kārtas viņu ievēlēja par Oregonas Republikāņu studentu līgas priekšsēdi. Viņš bija arī viens no Portlendas latviešu jauniešu pulciņa dibinātājiem. Pulciņa galvenie mērķi bija uzturēt latviskumu, palīdzēt atbrīvot Latviju un graut Padomju Savienību.[1] Pēc augstākās izglītības iegūšanas iestājies ASV Jūras desantnieku korpusā. Sasniedza kapteiņa pakāpi desmit gadu laikā.[1]

1968. gadā pametis militāro dienestu un atsācis mācības. Ieguva grādu pilsētu plānošanā.[1] Turpmākos divdesmit gadus strādājis par pilsētu plānotāju vairākās Kalifornijas dienvidu pilsētās: Azusā, Santamonikā un Sautgeitā. Vairākkārt ievēlēts par Dienvidkalifornijas Pilsētu plānotāju apvienības priekšsēdētāju un Kalifornijas štata Pilsētu plānotāju apvienības valdes locekli. Par izciliem sasniegumiem pilsētu plānošanā divreiz saņēmis Pilsētu plānotāju apvienības balvu.[1]

Darbība Amerikas baltiešu biedrībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā Valdis Pavlovskis kopā ar astoņiem trimdas baltiešu aktīvistiem dibināja Amerikas baltiešu brīvības līgu (angļu: Baltic American Freedom League jeb BAFL). Gadu vēlāk BAFL panāca to, ka ASV kongress un prezidents pasludināja 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu.[1] 1983. gada 13. jūnijā prezidents Ronalds Reigans uzaicināja 200 baltiešus uz šīs dienas proklamēšanas parakstīšanas ceremoniju. Ik gadu BAFL rīkoja Cilvēktiesību semināru, kas piesaistīja preses un politiķu uzmanību.[1]

1985. gadā Pavlovskis kļuva par Amerikas latviešu asociācijas (ALA) Ārzemju informācijas biroja vadītāju. Amatā bija trīs gadus.[1] Ārzemju informācijas birojs Valda Pavlovska vadībā sniedza atbalstu brīvības cīnītājiem Latvijā, gatavojot dažādus informācijas materiālus gan latviešu, gan cittautiešu un ASV žurnālistu vajadzībām. Notika vēstuļu akcijas un demonstrācijas latviešiem nozīmīgos datumos un notikumos.[1] 1986. un 1987. gada ALA kongresos Pavlovskis tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku. Viņš sagatavoja iesniegumu ASV prezidentam Reiganam un citiem ASV valstsvīriem. Tas tika iesniegts sakarā ar ASV un PSRS "galotņu konferenci" Vašingtonā. Tajā bija atgādināti PSRS pārkāpumi pret Baltijas valstīm un izteikts aicinājums Ronalda Reigana un Mihaila Gorbačova tikšanās laikā pārrunāt padomju okupācijas izbeigšanu Latvijā.[1]

No 1988. līdz 1992. gadam Valdis Pavlovskis bija ALA priekšsēdētājs.[1] Neilgi pēc ievēlēšanas viņš tika uzaicināts piedalīties Latvijas Tautas frontes kongresā Rīgā. Viņš to neapmeklēja, jo nesaņēma vīzu. To noraidīja četras reizes, līdz ASV Ārlietu ministrija un kongress pieprasīja PSRS vēstniecībai Vašingtonā paskaidrojumu sakarā ar vīzas neizsniegšanu. 1990. gadā V. Pavlovskis saņēma vīzu, lai iebrauktu Latvijā uz kārtējo LTF kongresu.[1]

Darbība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gada 25. februārī Latvijas valdība aicināja Valdi Pavlovski uzņemties Latvijas aizsardzības ministra Tālava Jundža vietnieka amatu.[1][2] 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta Vidzemes apgabalā.[1] 8. martā kļuvis par aizsardzības ministru Birkava valdībā. Amatu zaudējis 1994. gada 19. septembrī, kad valdība demisionēja.[1] Vēlāk darbojies Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupā.[3]

Atgriešanās ASV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā Valdim Pavlovskim sākās veselības problēmas un 1995. gada pavasarī viņš cieta satiksmes negadījumā un ieguva smagu gūžas traumu, tādēļ pameta Latviju. ASV pārcieta sirds operāciju.[1] Pēc veselības uzlabošanās 1996. gadā ievēlēts par BAFL prezidentu. Organizācija mobilizē baltiešus ASV, lai tā panāktu atbalstu Baltijas valstīm ASV kongresā un valdībā.[1] 1998. gadā bijis 13. Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas vadītājs. V. Pavlovskis ir Latvijas Brīvības Fonda loceklis, korporācijas "Tervetia" goda filistrs. Ar sievu Daci ir ALA "Dzintara" mūža biedri.[1]

1997. gadā Valdim Pavlovskim ir piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[1] 2009. gadā viņam piešķira III šķiras Atzinības krustu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Tālavs Jundzis
Latvijas aizsardzības ministrs
1993. gada 3. augusts1994. gada 19. septembris
Pēctecis:
Jānis Arveds Trapāns