Ernests Vācietis

Ernests Jāņa dēls Vācietis Personīgā informācija Dzimis 1894. gada 5. martā Tukums, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1961. gada 12. augustā (67 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)

Militārais dienests Dienesta laiks no 1914. gada Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija Padomju milicija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš

LPSR padomju saimniecību Tautas komisārs (ministrs) Amatā 1944 — 1956

LPSR Augstākās Padomes II—IV sasaukuma deputāts Amatā 1947 — 1959

Ernests Vācietis (1894—1961) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.

Dzīvesgājums

Piedzima 1894. gadā Tukumā.

Kopš 1914. gada dienēja Krievijas Impērijas armijā. 1917. gadā sasniedza praporščika pakāpi, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada februāra dienēja Sarkanajā armijā. Bija Padomju Krievijas Bruņoto spēku virspavēlnieka Jukuma Vācieša, sava radinieka, adjutants. 1919. gada pavasarī E. Vācieti apsūdzēja "nelikumīgā nenormētu priekšmetu ievešanā ar spekulatīviem nolūkiem" — 1919. gada martā Padomju Latvijas armijas štāba komandants Augusts Uhenbergs un Revolucionārās kara padomes (RKP) Politiskās nodaļas sekretārs Jānis Ķīsis, veikdami apskati padomju virspavēlnieka rīcībā esošā vagonā, kas bija atgādāts no Rīgas uz Dvinsku un kurā brauca E. Vācietis, atrada lielu daudzumu pārtikas preču, kuru apjoms pārsniedza no LSPR uz KSFPR izvešanai atļauto. E. Vācietis sniedza pretrunīgas liecības, kurās noliedza savu vainu, pēc tam E. Vācieša attaisnošanā piedalījās J. Vācietis. Tā paša gada augustā izmeklēšana izbeigta, E. Vācieti šajā lietā nesodīja. Pēc tam E. Vācietis kļuva par 15. armijas RKP locekli, tā paša gada jūlijā viņu līdz ar J. Vācieti arestēja Ārkārtas komisija KSFPR RKP Lauka štāba lietas ietvaros (kopā ar E. un J. Vācieti citus štāba darbiniekus apsūdzēja apvērsuma gatavošanā).

1921. gadā E. Vācietis iecelts par 2. kavalērijas armijas bruņu daļu priekšnieku, bijis Irkutskas guberņas milicijas kriminālās izmeklēšanas priekšnieks, Nikolajevskas apriņķa (Tālo Austrumu novads) administratīvās nodaļas pārzinis.

LPSR padomju saimniecību Tautas komisāra amatā no 1944. līdz 1956. gadam (1946. gadā Tautas komisariāti pārdēvēti par ministrijām), ievēlēts par LPSR AP deputātu II—IV sasaukumā.

Nomira Rīgā 1961. gadā.

Apbalvojumi

Par kara dienestu:

• Jura medaļa, 4. šķira (1916)
• Svētā Jura krusts, 4. šķira (1917)
• Sarkanā Karoga ordenis (1921)

Par valsts darbu:

• Sarkanās Zvaigznes ordenis (1945)

Ģimene

Dēls Ernests Vācietis, dzimis 1919. gadā, sākoties Lielajam Tēvijas karam, studēja Maskavas Arhitektūras institūtā. Atrodoties evakuācijā Čkalovā, 1942. gada janvārī iesaukts armijā. 1944. gada februārī 9 cilvēku partizānu vienības sastāvā iesūtīts Latvijas teritorijā, vienība pilnībā iznīcināta.