Evija Dāboliņa

Evija Dāboliņa Personīgā informācija Dzimusi 1973. gada 21. oktobrī (51 gads) Rīga Dzīves vieta Rīga, Latvija Pilsonība Latvijas Tautība latviete Nodarbošanās Tērpu māksliniece un stiliste

Evija Dāboliņa (dzimusi 1973. gada 21. oktobrī) ir profesionāla tērpu māksliniece un stiliste. Viens no darbības pamatvirzieniem — laikmetīgais etnostils. Radošais kredo: skatuves tēls kā mākslasdarbs. Evija veidojusi tērpus ērģelniecei Ivetai Apkalnai, pianistam Reinim Zariņam, dzejniecei Mārai Zālītei, dziedātājai Ievai Paršai, horeogrāfam Jānim Purviņam, Baibai Sipeniecei-Gavarei, komponistam Jēkabam Jančevskim, dziedātājai Marinai Rebekai, diriģentam Ivaram Cinkusam, komponistei Lolitai Ritmanis, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” un citiem ievērojamiem māksliniekiem.

Biogrāfija

Evija Dāboliņa dzimusi 1973. gada 21. oktobrī Rīgā. Vectēvs — mākslinieks-noformētājs Indulis Rudzītis, vecmāmiņa — māksliniece Izolde Pļavniece.

Izglītība

Pamatskolas gadi Evijai pagāja Rīgas 64. vidusskolā, un viņa jau 1. klasē vēlējās kļūt par modes mākslinieci. Mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (absolvēja 1993. gadā ar meistara grādu trikotāžas apģērbu modelēšanas specialitātē) sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, ko Evija absolvēja 1998. gadā ar bakalaura grādu modes dizaina specialitātē. Spēcīgu māksliniecisku ietekmi Evija guvusi no pasniedzējiem Oļega Dzjubenko un Borisa Bērziņa

Māksliniece papildinājusi prasmes Londonas Sv. Mārtiņa Mākslas un dizaina koledžā (patlaban Central Saint Martins) un Hamburgas Modes augstskolā (1996) pie profesores Aleksandras Albrantas.

No 2006. līdz 2008. gadam Evija mācījās Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un latviešu folkloras programmā un, piedaloties ekspedīcijās, izzināja aeroarheoloģiju kopā ar Juri Urtānu.

Profesionālā darbība

1993 — 1999

Evija Dāboliņa bijusi modes lapu redaktore nedēļrakstā “Tev” (1993—1994), nedēļraksta “Fokuss” modes lapu redaktore (1997—1999), stila lapu autore žurnālos “Una” un “Pastaiga” sadarbībā ar fotogrāfiem Māri Bogustovu un Māri Ločmeli (1997—2000). Veidojusi iknedēļas “Modes apskatu” “Radio 2” (1993—1994).

1994. gadā “Nepieradinātās modes asamblejā” Evija rādīja kolekciju “Krēslas stundā”. Māksliniece piedalījusies BT1, Latvijas Modeļu asociācijas, aģentūru “Mis Latvija” un “Misis Latvija”, reklāmas aģentūras “Virus Art” rīkotajos konkursos un pasākumos, Kaspara Bindemaņa 30 gadu jubilejas svinību koncertizrādē “Piritona Šmeketē atgriešanās” un modes skatē “Baltijas baleta festivāls” (1997, Rīga). Veidojusi tērpus pseidogrupas FLY izgājienam Mūzikas gadabalvas 2003 pasniegšanas ceremonijā. Par nozīmīgu savā 90. gadu karjerā uzskata tērpu kolekciju “Mute” modes skatei Red Hot Southern Comfort (1998, Rīga). Veidojusi grupas Odis stilu, radījusi skatuves tērpus Olgai Rajeckai, Janai Kay, Igo, Ainaram Virgam.

Evija saņēmusi Grand Prix Baltijas valstu festivālā “Mode. Māksla. Mūzika” kategorijā “Karnevāls” (1997, Kauņa), kategorijā “Džezs” (1997, Rīga) un kategorijā “Parīze, XVII—XIX gadsimts” (1998, Rīga).

Bijusi stiliste SIA “Mēmais šovs” producētajiem raidījumiem “Mēmais šovs 2x2”, “Prāta banka” (2002—2009), “Ak, kungs” (2003—2004), “Zelta drudzis”, “Zelta ģimene”, “Brīnumzemes lielais šovs”, “Atklāj īsto”. Sadarbojusies ar raidījumiem “TV3 ziņas” un “Nekā personīga”.

2000 — 2006

1999. gadā Evija Dāboliņa nodibināja radošo darbnīcu “DBL”. Mākslinieces logotipa idejas un veidola autors ir Ēriks Stendzenieks.

Evijas veidotā stila firmaszīme savulaik bija mati ragu veidolā (modes skate “Stils nr. 2”, 1997, Rīga) un svārkbikses (personiskā modes skate PEACE, 2002, Rīga). 2005. gada IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā skatītāji varēja novērtēt 200 baltu kleitu, ko Evija radīja Renāra Kaupera “Manas dziesmas” pirmatskaņojumam.

2007 — mūsdienas

Spēcīgs pašas izveidotā etnostila pieteikums bija modes skate “Krustdūriens”, kas notika 2007. gada 12. jūlijā Spīķeru koncertzālē un ko līdzveidoja komponists Valts Pūce, horeogrāfe Rūta Nordmane, grima māksliniece Baiba Grīna un matu sakārtojuma meistars Pērs Bogomazovs. Izrādē piedalījās Lelde Apsīte, Kaspars Zvīgulis, Agris Daņiļevičs, Jānis Vimba, Edmonds Labanovskis, Andrejs Filipovs, Kristaps Ceļmalnieks, Kārlis Božs, Raivis Dzjamko un Ģirts Bisenieks.

2008. gadā Evija Dāboliņa radīja solistu tērpus XXIV Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertam “Dziedot dzimu, dziedot augu”.

Tajā pašā 2008. gadā ar tērpiem uzvedumam “Latvijai 90” sākās Evijas Dāboliņas sadarbība ar režisoru Uģi Brikmani. Kopīgo veikumu desmit gadu garumā 2018. gadā vainagoja XXVI Latviešu vispārējie dziesmu un deju svētki. Evija bija Lielās balvas, laureātu balvas un virsdiriģentu un virsvadītāju goda rozešu autore. Viņa veidoja arī solistu un vadītāju tērpus pūtēju orķestru Dižkoncertam, radīja skatuves tērpu noformējuma koncepciju un pirmās daļas “Māras atnākšana” dejotāju tērpus deju lieluzvedumam “Māras zeme”, kā arī skatuves tērpu koncepciju un tērpus virsdiriģentiem, solistiem, instrumentālistiem, koncerta vadītājiem. 2013. gadā Evijas Dāboliņas veikums bija redzams Rīgas svētku lieluzvedumā “Lielpilsētas sapņi” un Latvijas Radio kora koncertuzvedumā “Imants un Ziedonis”.

Evija darināja vadītāju tērpus Lielās mūzikas balvas 2014 un Mūzikas gadabalvas 2014 pasniegšanas ceremonijai.

Spožs Latvijas tēla starptautiskās reprezentācijas brīdis bija 2014. gada Pasaules koru olimpiādes atklāšanas un noslēguma koncerts, kam Evija veidoja pasākuma vadītāju, solistu un diriģentu tērpus.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2015) lielkoncertam “Līdz varavīksnei tikt” Evija Dāboliņa modelēja krāsainus tērpus individuāli katram no 1049 dejotājiem; viņas pārziņā bija arī noslēguma koncerta “Manā dziesmā tu…” vadītāju tērps.

2016. gadā Evija veidoja pasākuma vadītāju tērpus VIII Starptautiskā tautas deju festivāla “Sudmaliņas“ atklāšanas un noslēguma ceremonijai.

2017. gadā Evija Dāboliņa radīja goda rozetes un uzraudzīja virsdiriģentu tērpu stilistisko vienotību Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmusvētkiem (2015) un 3. Eiropas koru olimpiādei un “Nāciju Grand Prix Rīga 2017”.

2018. gadā atzīmējām Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” 30. jubileju, tai par godu tika veidots jaunuzvedums, un Evija Dāboliņa bija tērpu māksliniece. 2018. gadā notika deju uzveduma “Kal mani no jauna. Rīgas leģenda” pirmizrāde, un dejotāji bija ģērbušies Evijas Dāboliņas tērpos.

Ērģelniece Iveta Apkalna uzstājas tikai Evijas Dāboliņas radītajos tērpos, un šie tērpi redzami arī to albumu noformējumā, ko ieskaņojusi mūsu ievērojamākā ērģelniece. 2023. gada janvārī Iveta Apkalna vilka Evijas darinātu tērpu Katovices (Polija) jauno ērģeļu inaugurācijas koncertā.

Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātājiem Evija Dāboliņa modelējusi oriģinālus koncertmēteļus, kas aukstākos gadalaikos piemēroti dziedāšanai baznīcās. Mākslinieces klientu lokā ir arī “Auļi”, “Raxtu raxti” un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas koklētāju ansamblis.

Evija strādājusi reklāmu nozarē un pie Jura Pakalniņa filmas “Glābiet bērnus” (2015).

2022. gadā Evija Dāboliņa pievērsās glezniecībai, viņas darbi bijuši redzami Barselonā, un 2022. gada rudenī notika Evijas retrospektīva tērpu un gleznu personālizstāde “Ierakstīts” Latgales vēstniecībā GORS.

2022. gada novembrī un decembrī Evija Dāboliņa piedalījās Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu ciklā “Vai zini?” ar stāstiem par tērpiem.

2023. gadā Evija Dāboliņa veidoja diriģentu, solistu, Rīgas Doma zēnu kora un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kora tērpus dziesmusvētku koncertiem, kā arī goda rozetes virsdiriģentiem un virsvadītājiem.

Žurnāls "Pastaiga" 2023. gadā ierindoja Eviju Dāboliņu latviešu sieviešu sasniegumu Topā-2023 "Viņas ir izcilas!".

2023. gada novembrī notika operstudijas "Figaro" producētā Žana Krasa operas “Polifēms. Versija” iestudējuma pirmizrāde, un Evija Dāboliņa radīja šim inscenējumam tērpus.

Darbi

Kolekcijas festivālā “Mode. Māksla. Mūzika”:

• "Atļautās blēņas" (1996, Rīga)
• "Karnevāls" (1997, Kauņa)
• "Basa atslēga" (1997, Viļņa un Rīga)
• "Parīze, XXVII-XIX gadsimts" (1998, Rīga)

Tērpi deju studijas “Dzirnas” izrādēm:

• "Mazā nāriņa” (1999)
• “Valsis” (2002)
• “Karalis” (2005)
• “Apstājies!” (2008)
• “Sīzifs” (2011)
• “O, Fortūna” (2012)

Tērpi teātra izrādēm:

• ''Momo” (VEF, 2007);
• “Cilvēks Karamazovs” (Latvijas Nacionālais teātris, 2010)

Tērpi JVLMA operstudijai “Figaro” izrādēm:

• Astors Pjacolla “Buenosairesas Marija” (2011);
• Moris Materlinks “Zilo putnu meklējot” (2012);
• Žaks Ofenbahs ”Orfejs pazemē“ (2017);
• Feručo Buzoni ”Arlekīns” (2017);
• Džovanni Paizjello “Dzirnavniece” (2019)

Tērpi deju lieluzvedumiem:

• ''No zobena saule lēca” (2010);
• “Lec, saulīte“ (2014);
• “Gredzenus mijot“ (2016);
• “Brīdis pirms“ (2017)
• “Vēstījums rakstos“ (2018)

Ārējās saites

• Evija Dāboliņa izrades.lv