XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
Cieņa. Kopība. Tagadnīgums.
XXVIdziesmuSvetki.png
Logotips
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Deju lieluzvedums "Māras zeme"
Daugavas Stadions
Noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā"
Mežaparka Lielā estrāde
Svinību laiks 2018. gada 30. jūnijs — 8. jūlijs

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.[1] Tie tika svinēti Latvijas valsts simtgades zīmē, un tos rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Svētkos piedalījās ap 43 000 dalībnieku no Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm.[2]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu un Deju svētku atklāšana notika 2018. gada 1. jūlijā ar tradicionālo garīgās mūzikas koncertu "ES esmu..." Doma baznīcā un Svētku dalībnieku gājienu, kurš, atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem, notiek svētku atklāšanas dienā.

Deju lieluzvedums "Māras zeme" Daugavas stadionā notika 2 reizes – 6. jūlijā un 7. jūlijā. Tajā piedalījās vairāk nekā 18 tūkstoši dejotāju no visas pasaules.

Noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā" Mežaparka Lielajā estrādē notika 8. jūlijā. Tajā piedalījās gan kori, gan deju kolektīvi, gan folkloras ansambļi u.c.

Pasākumi[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētkos piedalījās 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas novadiem, kā arī citām pasaules valstīm. Ap 17 000 dejotāju un 12 000 dziedātāju un citi kolektīvu pārstāvji piedalījās vairākos svētku pasākumos. Tika plānots, ka svētkus apmeklēs ap 500 000 skatītāju.

Virsdiriģenti un virsvadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koru virsdiriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koru goda virsdiriģenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deju virsvadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deju goda virsvadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu un Deju svētku logo ir pilns svētku nosaukums, kas izvijas cauri Latvijas simtgades zīmes veidolam, parādot to, ka šie svētki notiek valsts simtgades ietvarā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]