Volfi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fon Volfi)
Jump to navigation Jump to search
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis.

Fon Volfu dzimta (vācu: Reichsfreiherren von Wolff) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Anglijā un Krievijā, 20. gadsimtā izceļojusi uz Vāciju. Volfu dzimtas ģimenes parasti bija ļoti kuplas, līdz ar to liecības par Volfu ģimeni var atrast visā Vidzemē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas pirmsākumi Baltijā, tostarp arī Latvijā, meklējami 17. gadsimtā, kad tās priekšteči ieceļojuši no Silēzijas.[1] Viens no dzimtas atzariem 18. gadsimta sākumā izceļoja uz Angliju un tur ieguva baronetu titulu. Tomēr tiešas ziņas par tās piederīgajiem ir tikai no 18. gadsimta sākuma, kad Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karavadonis Aleksandrs Meņšikovs pieņēma iekarotās Narvas pilsētas notāru Sigismundu Ādamu Volfu (1675—1752) par savu bērnu mājskolotāju, vēlāk viņš kļuva par Pēterburgas Justīckolēģijas viceprezidentu un 1747. gadā ieguva Svētās Romas impērijas brīvkunga titulu. Viņa dēls kļuva par Vidzemes galma tiesas priekšsēdētāju un tika uzņemts Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet mazdēls Johans Gotlībs fon Volfs (1756–1817) kļuva par Valkas apriņķa maršalu (1783—1789) un Vidzemes guberņas landrātu (no 1798). 1857. gadā Krievijas valsts padome atļāva visiem fon Volfu dzimtas piederīgajiem lietot mantojamu impērijas brīvkungu jeb baronu titulu.

Šī muižnieku dzimta pamatoti tika uzskatīta par vienu no bagātākajām: 17.-20. gs. Volfu dzimtas īpašumos ietilpa 29 muižas, pilis vai kungu mājas, neskaitot dažādas saimniecības ēkas. Viņi bija Vecgulbenes, Litenes, Stāmerienas, Kalnamuižas (Kalnienas), Lizuma un Druvienas muižu īpašnieki.[2] Pēc 1920. gada zemes reformas fon Volfu dzimtas īpašumi tika nacionalizēti un sadalīti jaunsaimniecībām, dažus no tiem savā pārvaldē pārņēma Latvijas armija.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barons Boriss fon Volfs (1850—1917).
Barons Nikolajs Boriss Ernests fon Volfs (1866—1940).

Ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fon Volfu dzimtas simbols ir vilks, jādomā, tam par pamatu ir dzimtas uzvārds, kas vācu valodā nozīmē vilku. Pretēji heraldikā iecienītajai melnajai krāsai, kas simbolizē zemi, aukstumu, pieticību, skumjas un izglītību, fon Volfu ģerboņa vilks ir pelēkā krāsā. Simboliski vilks tiek saistīts ar spēju redzēt tumsā, ar spēku un varenību, kā negatīvās vilka tēla iezīmes ir zaglīgums, nesātība un skopums. Kopā ar vilku ģerbonī ir atainots sudrabkrāsas franču lilijas zieds, kas apzīmē karaļa varu, dižciltību un šķīstumu. Pēc ģimenes leģendas lilijas ziedu dzimtas ģerbonim esot piešķīris karalis Šarls Anžū.[3]

Baronu fon Volfu dzimtas īpašumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alsviķu muiža
  • Stāmerienas pils (Stomersee), Johana Gotlība fon Volfa (1781—1859), Rūdolfa Gotlība fon Volfa (1809—1847), Johana Heinriha Gotlība fon Volfa (1843—1897), Borisa fon Volfa (1850—1917), Aleksandras fon Volfas (1894—1982) valdījums
  • Vecgulbenes pils (Alt-Schwanenburg), Johana Gotlība fon Volfa (1781 — 1859), Rūdolfa Gotlība fon Volfa (1809—1847) un Johana Heinriha Gotlība fon Volfa (1843 — 1897) valdījums
  • Ziemeru muiža (Semershof), Benitas un Gotfrīda fon Volfu valdījums
  • Jaunlaicenes muiža (Neu-Laitzen), Edītes un Ralfa fon Volfu valdījums
  • Lizuma muiža (Lysohn)
  • Druvienas muiža (Druween)
  • Valmes (Tuges) muiža (Walmeshof)
  • Litenes muiža (Lettin)
  • Kalna muiža (Kalnemoise)
  • Zaķumuižas kungu māja (Waldenrode), Frīdriha fon Volfa valdījums
  • Gulbenes iesala dedzinātava (šobrīd Gulbenes alus darītava)

Citi īpašumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunlaicenē atrodas fon Volfu dzimtas kapi un kapliča, kas ir iesvētīti 1814.gadā un tie ir vienīgie šīs dzimtas kapi Latvijā. Kapliča restaurēta ar fon Volfu ziedotajiem līdzekļiem.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada oktobrī Gulbenes alusdarītavā tika uzsākta "Barona" gaišā alus ražošana. Alus ir darīts, godinot baronu fon Volfu, "kurš 1811.gadā izveidoja Gulbenē iesala dedzinātavu, ko varam uzskatīt par Gulbenes alus darītavas pirmsākumu."

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zeibārte I., (2007), Ceļvedis Gulbene, Vecgulbenes muiža, Jumava, 16.lpp
  2. Zeibārte I., (2007), Ceļvedis Gulbene, Vecgulbenes muiža, Jumava, 17.lpp
  3. Baron de Wolff, von Wolff in Livland, de Wolff from Holland