Mūsdienu fotona jēdzienu pakāpeniski attīstīja (1905—1917) Alberts Einšteins, izskaidrojot eksperimentālus novērojumus, kuri neatbilda gaismas klasiskajam viļņu modelim. Konkrētāk, fotona modelis noteica saistību ar gaismas enerģiju un izskaidroja vielas un starojuma iespējamību, atrodoties siltuma līdzsvarā. Citi fiziķi tiecās izskaidrot šos anomālos novērojumus ar pusklasiskajiem modeļiem, kuros gaisma joprojām tika aprakstīta ar Maksvela vienādojumiem, bet materiālie priekšmeti, kuri emitēja un absorbēja gaismu, ir kvantēti. Kaut arī šie pusklasiskie modeļi sekmēja kvantu fizikas attīstību, tālāki eksperimenti pierādīja Einšteina hipotēzi, ka gaisma pati ir kvantēta; gaismas kvants ir fotons.