Mājas sesks
| Mājas sesks Mustela putorius furo (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Ģints | Sermuļi (Mustela) |
| Suga | Meža sesks (Mustela putorius) |
| Pasuga | Mājas sesks (Mustela putorius furo) |
 Mājas sesks Vikikrātuvē | |
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no poļu: fretka) ir meža seska domesticēta pasuga. Tas parasti ir neliela auguma (līdz 50 cm) dzīvnieks ar garenu, lokanu ķermeni un pagaru asti. Ķermenis ir klāts ar biezu apmatojumu.
Uzskata, ka mājas seska jeb fretkas senči ir meža seski vai, iespējams, Eiropas meža seska un stepes seska (Mustela eversmanni) hibrīdi. Par fretku dzimteni tiek uzskatīta Ēģipte.[1] Tā kā meža sesks pamatā medī grauzējus, tad šī īpašība kļuva par noteicošo, kādēļ cilvēki pieradināja meža sesku. Senatnē to izmantoja peļu, žurku, trušu un citu saimniecībās kaitīgo dzīvnieku izķeršanai. Pastāv uzskats, ka sesks tika pieradināts pirms 2500 gadiem.[2]
Latvijā fretka ir samērā jauns dzīvnieks. Par pilntiesīgiem mājdzīvniekiem tās Latvijā uzskata apmēram kopš 2000. gada, un to popularitāte strauji aug.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaudzis mājas sesks sasniedz vidēji 40—50 cm garumu. Mātītes parasti ir mazākas, vidēji 30—40 cm; savukārt tēviņi var sasniegt 70 cm. Tie var būt pat 2 reizes lielāki par mātītēm. Tēviņiem ir daudz platāks purns un masīvākas ķepas nekā mātītēm. Arī apmatojums var būt biezāks nekā mātītēm. Fretkas vidējā masa ir 1 kg; mātītēm vidēji 0,8—1 kg, tēviņiem 1,2—2,5 kg. Mājas seska apmatojuma krāsas ir dažādas — no baltas līdz pat melnai. Populārākās krāsas ir:
- albīns — balts apmatojums un sarkanas acis;
- pasteļkrāsas — gaišs krēmkrāsas apmatojums ar gaiši brūnu akotu (akots var būt ar dūmakaini zilu nokrāsu), fretkas raksturīgais purniņa matu krāsojums (maskas veida) nav izteikts vai ļoti vāji izteikts;
- zeltainā — apmatojums no zeltaini dzeltena līdz oranžam tonim ar brūnu vai melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa matu krāsojums spilgti izteikts;
- sudrabkrāsas — apmatojums pelēcīgi gaišs (sudrabains) ar brūnu vai melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa matu krāsojums spilgti izteikts;
- sabuļkrāsas — gaiši līdz tumši krēmkrāsas apmatojums ar brūnu vai melnu akotu, fretkas raksturīgais purniņa matu krāsojums spilgti izteikts.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā meža seski, arī mājas seski ir aktīvi nakts laikā. Kopumā veselīgs mājas sesks diennakts laikā noguļ 18—20 stundas.[2] Kad sesks ir nomodā, tam jābūt aktīvam. Tas nedrīkst baidīties no cilvēkiem un būt agresīvs pret tiem. Agrīnajā vecuma posmā, saskaroties ar cilvēku, sesks iemācās būt labvēlīgi noskaņots, sabiedrisks un pierod izrādīt interesi.
Fretkas īpatnība, ka dzīvnieks no bailēm vai stresa mēdz izmantot anālos dziedzerus un izdalīt smaku. Tas nebūt nenozīmē, ka zvēriņš ikdienā nepatīkami smirdētu. Kā jau visiem dzīvniekiem, tam ir tikai sava specifiskā medainā smarža. Tēviņiem smaka ir izteiktāka nekā mātītēm.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājas sesks var sasniegt dzimumbriedumu 7—8 mēnešu vecumā, bet reizēm tas notiek arī ātrāk. Meklēšanās var ilgt no februāra līdz septembrim. Grūsnība ilgst 6—7 nedēļas. Fretkai var piedzimt 1—13 mazuļi. Vidēji dzimst 5—7 mazuļi. Dzīves ilgums mājas seskam ir aptuveni 10 gadi.
Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka mājas (istabas) dzīvniekus (t.sk. mājas sesku) pavairot drīkst tikai personas, kuras ir apmācītas mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un saņēmušas apmācību apliecinošu dokumentu vai tām ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. [3]
Aprūpēšana mājas apstākļos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labākais vecums, kad fretkas mazuli atšķirt no mātes un pārvietot uz citu mājvietu, ir 4 mēneši, kad tas kļuvis pietiekami patstāvīgs. Tas ir pacietīgi jāpieradina pie apstākļiem un režīma, kāds pastāvēs pie jaunajiem saimniekiem.
Turēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājas sesku parasti tur būrī, kura izmērs ir ne mazāks (vienam dzīvniekam) kā 100 x 50 x 70 cm. Būris jānovieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm, to pasargājot no caurvēja un tiešiem saules stariem. Būrī jābūt barības un ūdens trauciņiem, kā arī vietai gulēšanai un tualetei, kurai jābūt nostāk no citām zonām. Būris ir regulāri jātīra un reizi nedēļā jādezinficē. Vēlams, lai tajā būtu kādas spēļmantiņas, un būris būtu aprīkots ar mājiņu un tuneļiem. Vēlams dzīvniekam ļaut vismaz stundu dienā atrasties ārpus būra fiziskai aktivitātei un ziņkārības apmierināšanai. Fretku var arī pieradināt un turēt dzīvoklī savā vaļā, kā arī vest pastaigās ārā svaigā gaisā.
Uzturs un dzirdīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājas seska uzturā jābūt 33—40% olbaltumvielu, 20—30% tauku, ne vairāk kā 2% šķiedrvielu, kā arī nepieciešamajam vitamīnu un minerālvielu daudzumam. Kā pamatbarība ir jādod premium klases kaķēniem vai speciāli seskiem izstrādāta sausā barība. Papildus var dot jēlu, liesu gaļu (vislabāk putnu gaļu), paipalu olas. Būrī vienmēr jābūt pieejamam svaigam ūdenim.
Vadlīnijas mājas seska uzturam:[4]
- Mājas sesks ir gaļēdājs, kas nozīmē, ka tā uzturs sastāv lielākoties no gaļas produktiem (vistas, liellopa, truša, bet nav ieteicama cūkgaļa).
- Mājas seska organisms nav paredzēts šķiedrvielu pārstrādāšanai. Tas nozīmē, ka dārzeņi un augļi seskam ir potenciāli nāvējoši, jo var izraisīt zarnu trakta aizsprostojumu.
- Pieaudzis mājas sesks nevar uzturā lietot laktozi saturošus produktus (govs piens u.c. piena produkti).
- Mājas seskam ir ātra vielmaiņa, tādēļ vienmēr jābūt pieejamai barībai un ūdenim.
- Ļoti kaitīgs seskam ir cukurs un visi produkti, kas satur cukuru, jo var novest pie aizkuņģa dziedzera slimības insulinomas.
Kopšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājas seskam ir regulāri jātīra ausis, bet ne biežāk kā reizi mēnesī. Fretkai ar laiku ausīs veidojas sērs, kas ir tumši brūnā krāsā. Tas ir jāiztīra ar vates kociņa un dzīvnieku auss tīrīšanai paredzēta šķidruma palīdzību, kuru var iegādāties veterinārajās klīnikās. Uzmanīgi jātīra tikai auss gliemežnīca, nevajag mēģināt iztīrīt dziļāk grūti pieejamas vietas, jo tas var traumēt ausi. Dzīvniekam šāda veida procedūras var nepatikt, tāpēc labāk to veikt divatā; viens pietur fretku, bet otrs iztīra ausis. Pēc procedūras nomierināšanas nolūkā var pacienāt dzīvnieku ar kādu kārumu. Ausis regulāri jāapskata, arī lai pārliecinātos par kādas slimības neesamību. Ja ir aizdomas par ausu ērcītēm vai kādu sēnīšu slimību, fretka nekavējoties jāved pie veterinārārsta uz apskati. Tāpat arī jāpārbauda fretkas zobi. Uz zobiem veidojas zobakmens un, lai no tā izvairītos, jādod grauzt kaut kas ciets. Ja neseko līdzi sava mājdzīvnieka zobu stāvoklim, zobi var sākt bojāties, un no mutes nākt nepatīkama smaka, kā rezultātā būs jādodas pie veterinārārsta. Lai fretka justos ērti, aptuveni reizi 2 nedēļās (pēc vajadzības) ir jāapgriež nagi. Nagi ir jāgriež uzmanīgi, lai neiegrieztu fretkas dzīvnadzī (veikalos ir pieejamas speciālas šķērītes). Lai mājdzīvnieka apmatojums būtu tīrs un kopts, fretku var mazgāt.
Veselība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai nodrošinātu labu fretkas veselību un labklājību, regulāri jākonsultējas ar veterinārārstu. Jau mātītes grūsnības laikā ir ieteicams konsultēties ar ārstu par uztura un kopšanas specifiku (ja saimnieks pats nav kompetents šajā jomā), lai mazuļi veidotos veseli, bez iedzimtiem defektiem vai kaitēm. Pēc mazuļu piedzimšanas arī ir ieteicama vizīte pie speciālista, lai varētu novērtēt mazuļu veselības stāvokli un problēmu gadījumā censties tās savlaicīgi novērst.
Nākamā vizīte pie veterinārārsta ir obligāta 6 nedēļu vecumā, jo fretka tiek vakcinēta. Nākamās potes ir 9 nedēļu vecumā, tad 12 nedēļu vecumā. Tālākā fretkas vakcinācija notiek reizi gadā. Fretkai tiek potēta kompleksā pote, kas ir pret vairākām slimībām (piemēram, kā gaļēdāju mēris, hepatīts, paragripa, leptospiroze, trakumsērga, parvovīruss). Jāuzmanās, vai fretka nav saslimusi ar parazītiem, un profilakses nolūkos reizi pusgadā var iedot attārpošanas zāles. Ja saimnieki neplāno pavairot savas fretkas, ieteicams veikt sterilizācijas operāciju. Tas īpaši attiecas uz fretku mātītēm, jo meklēšanās laikā var rasties ļoti nopietnas veselības problēmas, ja operācija nav veikta. Savukārt, sterilizējot tēviņu, mazinās viņa smaka. Šāda operācija veicama aptuveni 10—12 mēnešu vecumā.
Lai mazinātu neērtības mājas seska specifiskās smakas dēļ, veterinārārsti piedāvā operāciju, kur smaku dziedzeri tiek izņemti. Šādas operācijas mēdz būt ļoti bīstamas seska veselībai, dažās valstīs tās pat ir aizliegtas. Šis lēmums ir jāpieņem saimniekam pašam, taču pēc operācijas dzīvnieka smaka ir ievērojami mazāka. Rūpējoties par savu mājdzīvnieku, gadījumā, ja rodas aizdomas par tā saslimšanu, nekavējoties ir jādodas pie veterinārārsta.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Meža sesks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. septembrī. Skatīts: 2010. gada 21. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 «European Polecat :: Saint Louis Zoo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. februārī.
- ↑ Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
- ↑ Ferrets For Dummies, Kim Schilling, 118. lpp., ISBN 978-0-470-13943-1
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mājas sesks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Kas ir sesks?
- Teklas Šaiteres raksts “Dziļa meža mājas augstākā pilotāža” avīzē Diena 2016. gada 27. novembrī
- Sesks mājās: jā vai nē?
- Biedrība "Klubs "Seskumīlis""
| ||||||||||||||||||
|