Galisija

Galisija
	Galisija; Galicia
	— Spānijas autonomais apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
	Administrācija
- Prezidents	Alberto Núñez Feijóo
	Platība
- Kopējā	29 574,4 km²
	Iedzīvotāji (2015)
- Kopā	2 734 915
- Blīvums	92,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti	1981. gada 28. aprīlī
Likumdevēja vara	Galisijas parlaments
Vietas kongresā	25 deputāti (no 350)
Vietas senātā	19 senatori (no 264)
	Mājaslapa: www.xunta.es/portada
	Galisija Vikikrātuvē

Galisija (spāņu: Galicia, galisiešu: Galicia) ir autonoms apgabals un vēsturisks novads Spānijas ziemeļrietumos. Tas ir viens no septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, kā arī viens no astoņiem, kuriem piešķirts nācijas nosaukums. Robežojas ar Portugāli dienvidos, ar Kastīliju un Leonu un Astūriju austrumos. To rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas kopējais garums ir 1660 km, iekļaujot piecas Galisijai piederošās salas Atlantijas okeānā.

Apgabala kopējā platība ir 29 574 km², pēc 2015. gada datiem apgabalā dzīvo 2 734 915 iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tā ir septītais lielākais Spānijas autonomais apgabals. Kopējā platība ir 29 574,4 km², tā ir septītā lielākā Spānijas province pēc platības (5,8% no kopējās Spānijas teritorijas).

Galisija administratīvi sīkāk dalās četrās provincēs: Akoruņas province, Lugo province, Ourenses province un Pontevedras province. Administratīvais centrs ir Santjago de Kompostela, bet lielākā pilsēta ir Bigo, nākamās lielākās pilsētas ir Akoruņa, Ourense un Lugo.

Etimoloģija

Galisijas nosaukums radies no latīņu vārda Gallaecia, kā senatnē sauca ķeltu cilti, kas dzīvojusi šajā teritorijā.

Vēsture

2. gadsimtā pirms mūsu ēras uz tagadējo Galisiju atnāca romiešu leģioni. Nedaudzie saglabājušies Romas impērijas laika pieminekļi ir Lugo aizsargmūris, romiešu tilts un Herkulesa tornis. Tornis ir vienīgā romiešu bāka pasaulē, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

No 5. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Galisijas teritorijā, bijušās svēbu valsts vietā, atradās Galisijas Karaliste. Sākotnēji tā bija viena no Astūrijas Karalistes provincēm.

9. gadsimta sākumā mūsdienu Galisijas galvaspilsētā Santjago de Kompostelā atklāja Apustuļa Jēkaba apbedījuma vietu. Pateicoties šim faktam, pilsēta kļuva par vienu no trīs svētajām pilsētām. Miljoniem svētceļnieku no visas Eiropas devās svētceļojumos, lai to apskatītu. Izveidojās vairākus simtus kilometrus garais Svētā Jēkaba ceļš. Grūtā un ilgā ceļa mērķis bija sasniegt Santjago de Kompostelas katedrāli. Mūsdienās ir izveidojušies vēl daudzi citi svētceļnieku maršruti, tomēr pats senākais un interesantākais ir Franču ceļš, kas sākas Francijā un stiepjas cauri visiem Spānijas ziemeļu rajoniem.