Galviņkāposti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Galviņkāposti
Brassica oleracea var. capitata
Galviņkāposti
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaKrustziežu rinda (Brassicales)
DzimtaKrustziežu dzimta (Brassicaceae)
ĢintsKāposti (Brassica)
SugaDārza kāposts (B. oleracea)
PasugaGalviņkāposti (B. o. var. capitata)
Galviņkāposti Vikikrātuvē

Galviņkāposti (Brassica oleracea var. capitata) ir divgadīga dārza kāposta pasuga. Atšķirībā no citām dārza kāposta pasugām, galviņkāpostiem ir raksturīgas lielas lapas, kas saaugušas cieši blakus viena otrai un veido apaļu "bumbu". Tā atrodas uz kacena. Galviņkāposti parasti sver no 0,5 līdz 4 kilogramiem, un var būt zaļi, violeti vai balti.

Galviņkāpostus kā kultūraugus sāka audzēt aptuveni 1000 gadus p.m.ē. Salīdzinājumam, Savojas kāpostus audzē kopš 16. gadsimta. Viduslaikos kāpostiem bija liela nozīme Eiropas tautu virtuvēs. Uzturā lieto auga vasas daļu pēc pirmā gada. Kāpostu sēklas var iegūt, ja tos turpina audzēt vēl vienu gadu.

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, 2014. gadā tika iegūtas 71,8 miljoni tonnas galviņkāposti un citu kāpostu raža.[1] 33,4 miljoni tonnas (gandrīz pusi no pasaules ražas) no ražas ieguva Ķīnā.[1] Lielu daļu no Ķīnā izaudzētajiem kāpostiem veido Ķīnas kāposti, nevis galviņkāposti. Galviņkāpostus izmanto dažādiem mērķiem. Tos lieto sautējumos, zupās, salātos un citur.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «FAOSTAT» (angļu valodā). Skatīts: 2017. gada 26. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]