Georgs fon Meijendorfs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Georgs fon Meijendorfs
Georg von Meyendorff
Georgs fon Meijendorfs
Personīgā informācija
Dzimis 1795. gada 10. jūnijā
Mazstraupes pils, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1863. gada 12. oktobrī (68 gadi)
Vircburga, Bavārijas karaliste (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Vecāki Kazimirs fon Meijendorfs, Anna Katrīna fon Fēgezaka
Brāļi Kazimirs (1794—1854), Pēteris (1796—1863), Aleksandrs (1798—1865)

Georgs fon Meijendorfs (vācu: Georg Wolter Konrad von Meyendorff, krievu: Егор Казимирович Мейендорф; 1795—1863) bija vācbaltiešu izcelsmes Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks. Napoleona karu dalībieks, Centrālāzijas pētnieks. Vidzemes landrāts (1837-1847).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Meijendorfu dzimtas. Dzimis Mazstraupes pilī 1795. gada 10. jūnijā Krievijas impērijas ģenerāļa un Rīgas vietniecības pārvaldnieka Kazimira fon Meijendorfa (1749—1813) ģimenē.[1]

Kopā ar saviem brāļiem Kazimiru un Pēteri viņš mācījās Mecas licejā (Lycee Impériale), 1811. gadā iestājās Pēterburgas karaskolā, ko 1812. gadā beidza praporščika pakāpē. 1812. gada kara laikā viņš kā podporučiks piedalījās kaujās pie Polackas un Barisavas, vēlāk kā poručiks Napoleona karu 1813. gada kaujās pie Licenes, Baucenes un Kulmas, "Tautu kaujā" pie Leipcigas un Parīzes ieņemšanā 1814. gadā.

1819. gadā viņš uzsāka studijas Getingenes universitātē, tomēr jau 1820. gadā devās diplomātiskā ekspedīcijā no Orenburgas uz Buhāru un Hivu. Pēc atgriešanās Krievijā viņu paaugstināja par pulkvedi. 1824. gadā viņu nosūtīja vest tirdzniecības sarunas ar Ķīnu. 1827. gadā viņu atvaļināja no militārā dienesta un līdz 1835. gadam viņš darbojās Pēterburgas ķeizara galmā. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš apmetās uz dzīvi savā Mazstraupes pilī, no 1837. līdz 1847. gadam darbojās kā viens no 12 Vidzemes landrātiem.

Miris 1863. gada 12. oktobrī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barona fon Meijendorfa "Ceļojums no Orenburgas uz Buhāru 1820. gadā" (vāciskais tulkojums).
  • Voyage d’Orenbourg à Boukhara fait en 1820, à travers les steppes qui s`etendent a l`est de la mer d`aral et au-dela de l`ancien jaxartes. Paris: Dondey-Dupré 1826 (franciski); Reise von Orenburg nach Buchara im Jahre 1820. Jena: Bran 1826 (vāciski); Путешествие из Оренбурга в Бухару. Главная редакция восточной литературы издательства "Наука", 1975 (krieviski).
  • Мейендорф Е. К. Краткое начертание путешествия Российского посольства из Оренбурга в Бухарию в 1820 году.- Северный Архив, 1822, ч. 1, № 2, с. 184-193

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]