Halovīns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Helovīns)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par svētkiem. Par Džona Kārpentera filmu skatīt rakstu Helovīns (filma).
Halovīns
Jack-o'-Lantern 2003-10-31.jpg
Izgrebts Halovīnu ķirbis ar gaismu vidū
Datums 31. oktobris
Biežums katru gadu
Saistīts ar Visu svēto dienu

Halovīns[1] (angļu: Halloween) ir Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, kas tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā. Halovīns liturģiskajā gadā ievada trīs dienu ciklu, kuru veido ne tikai Halovīns, bet arī Visu svēto diena (1. novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Halovīnā sāk pieminēt mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās.

Halovīna vakarā cilvēki (galvenokārt bērni) pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, prasot saldumus. Tā ir amerikāņu tradīcija, taču globalizācijas rezultātā izplatījusies arī citās valstīs, arī Latvijā. Latvijā tradīcijai nav vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus. Tāpat tiek veicināts vandalisma pieaugums, jo izjokošana bieži pārvēršas par vienkāršu demolēšanu vai, piemēram, jēlu olu sviešanu. Halovīnā pārģērbjas un grebj ķirbjus, arī lai aizbiedētu ļaunos garus.[2][3]

Vēsture

Seno ķeltu un baltu skatījumā

Tradīcija svinēt šos svētkus ir radusies pirms mūsu ēras. Šo tradīciju iekopuši senie ķelti un balti.[nepieciešama atsauce] Ķelti šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, tajos esot ziedojuši dažādus upurus nāvei (ķelti uzskatīja, ka it viss rodas no nāves). Pēc dažādām ugunskurā atrodamajām zīmēm zīlēja nākotni. No ugunskura esot katrs paņēmis pa oglītei, ko mājās pavardā nolikt, tādējādi, pēc to uzskatiem, uguns pavardā dodot lielāku siltumu un degot ilgāk. Pēc ugunskura nodzišanas katrs druīds esot atstājis tam blakus mazu akmentiņu, ja no rīta kāds neatrodas vecajā vietā, tā nolicējs ilgāk par gadu nenodzīvos. Pastāvēja uzskats, ka šajā laikā atveroties vārti uz viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti esot atstājuši ēdienu ārpus mājām un uz ceļiem, lai mirušie un dēmoni nenāktu mājā ēst.

Gan ķeltiem, gan senajiem baltiem esot bijis likums uguni nededzināt pēc pusnakts.[nepieciešama atsauce] Balti šo laiku sauc par veļu laiku,[4] kad mirušo gari apciemojuši savus tuviniekus. Tiem par godu kaut kur ārpusē esot ticis klāts galds ar ēdieniem, ar kuriem tiem mieloties. Šādi galdi klāti pat vēl 19. gadsimtā. Šajā laikā arī aktuāla bija zīlēšana. Cilvēki, novērojot dabu, centās paredzēt, kāds būs nākamais gads. Balti ticēja, ja pie ugunskura nolikti divi rieksti blakus mierīgi viens pie otra deg, cilvēkiem, kuri tos nolikuši, tāda būšot arī kopdzīve. Tāda pati tradīcija sastopama ķeltiem. Tieši šajā laikā raganas rīko vienu no 4 galvenajiem sabatiem gadā.

Tradīcijas izplatīšanās

Tradicionāla īru halovīna laterna, kas grebta no kāļa

1850. gadā, kad Īrijā bija bads, daudzi bija spiesti doties uz Ameriku, amerikāņiem šī viņu tradīcija iepatikusies, bet sākumā visa svinēšana īstenībā bijusi huligānisms, viņi esot dedzinājuši kokus, demolējuši apkārtni. Tas ar katru gadu izvērties arvien plašāk, līdz valdībai apnika šis huligānisms, un viņi to "pārtaisījuši" par izklaides pasākumu bērniem. Tāds tas ASV ir vēl šodien, reti kurš aizdomājas par svētku īsto nozīmi. Mūsdienās bērni šajā laikā pārģērbjas par visādiem spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem, staigā pa mājām, prasot saldumus, citādi solot izjokot. Gandrīz katrā amerikāņu mājā šajā laikā top izgrebts ķirbis. Nosaukums sākumā esot bijis Visu svēto diena (angļu: All Saints` day), vēlāk to sāka dēvēt par "Allhallowmas" (the mass of all hallows), nakts pirms šīs dienas nosaukta par "All Hallows Eve" — Visu svēto dienas priekšvakars, no tā tad arī radies nosaukums "halovīns".

Simboli

Visu svēto dienas ķirbis

Tradicionāls Halovīna simbols ir izgrebts ķirbis ar sveci iekšpusē. Tradīcija esot radusies, pateicoties īru leģendai par kādu vīru, vārdā Džeks (angļu: Jack), kas visu mūžu uzdzīvojis un grēku dēļ nav ņemts debesīs, tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus — laternas tagad sauc par Jack` o Lantern. Parasti greba baisu vai smieklīgu seju un ķirbi tumsā nolika pie mājas durvīm.

Skatīt arī

Atsauces

  1. «Halovīns pret Helovīns». Skrivanek. Skatīts: 2017. gada 30. oktobrī.
  2. «Kādēļ mēs svinam Helovīnu?» (latviešu). Svetkulaiks.lv. 2009. gada 15. oktobris.
  3. «Helovīna svētki» (latviešu).[novecojusi saite]
  4. «Folklora - Veļu laiki» (latviešu).

Ārējās saites