Henrijs IV Lankasters

Henrijs IV; Henry IV
	Anglijas karalis
	Amatā; 1399. gada 30. septembrī — 1413. gada 20. martā
Priekštecis	Ričards II
Pēctecis	Henrijs V
Dzimšanas dati	1367. gada 3. aprīlī; Bolingbrokas pils, Linkolnšīra, Anglija; Apvienotā Karaliste
Miršanas dati	1413. gada 20. martā; Vestminstera, Londona, Anglija; Apvienotā Karaliste
Apglabāts	Kenterberijas katedrāle, Kenta, Apvienotā Karaliste
Dinastija	Lankasteru dinastija
Tēvs	Ģentes Džons
Māte	Lankasteras Blanša
Dzīvesbiedrs(-e)	Marija d'Bouna (1369-1394), Navarras Žanna (1403-1413)
Bērni	1. sieva - 4 dēli un 2 meitas, to skaitā Henrijs V, Tomass Lankasters, Džons Lankasters, Hamfrijs Lankasters, Anglijas Filipa; 2. sieva - viens dēls, agri miris
Reliģija	katolisms
Paraksts

Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis 1366. gada 3. aprīlī, miris 1413. gada 20. martā), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas. Henrijs IV bija arī pirmais Anglijas karalis, kuram vienīgā dzimtā valoda bija angļu.

Henrija tituli

Francijas karalis (angļu: King of France, franču: Roi de France, no 1399. gada, pretenzija uz troni, faktiski Francijas karalis bija Šarls VI Trakais)
Lankasteras hercogs (Duke of Lancaster, no 1399. gada)
Herefordas hercogs (Duke of Hereford, no 1397. līdz 1399. gadam)
Northemptonas grāfs (Earl of Northampton, no 1384. līdz 1399. gadam)
Augstais lords stjuarts (Lord High Steward, no 1399. gada)
Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine, no 1399. gada)
Īrijas lords (Lord of Ireland, no 1399. gada)
Anglijas karalis (King of England, no 1399. gada)

Biogrāfija

Jaunībā aktīvi līdzdarbojies aristokrātu opozīcijā karalim Ričardam II, nolūkā ierobežot karaļa varu un paplašināt pēru privilēģijas. 1388. gadā pameta opozīciju un pievienojās karaļa atbalstītājiem.

Laikā no 1390. gada līdz 1392. gadam kā klejojošais bruņinieks ceļoja pa kontinentālo Eiropu un Palestīnu. Cita starpā 1390. un 1392. gadā kopā ar Vācu ordeni Vītauta Dižā pusē piedalījās Lietuvas pilsoņu karā.

1397. gadā saņēma no karaļa Herefordas hercoga titulu, taču visai drīz karalis, kā iemeslu minot Henrija strīdu ar Norfolkas hercogu Tomasu Moubreju, izraidīja abus strīdniekus uz kontinentu.

1399. gadā, pēc Ģentes Džona nāves, karalis pārņēma tā valdījumus, nenododot tos nevienam Džona pēcnācējam. Hercogs Henrijs atgriezās Anglijā un izsludināja sacelšanos, kuras rezultātā karalis Ričards II tika gāzts no troņa, un Henrijs tika kronēts par karali, aizsākot Lankasteru dinastiju Anglijas tronī.

Literatūra

Peter McNiven. "The Problem of Henry IV's Health, 1405–1413". / English Historical Review. 100, 1985, pp 747–772
Ian Mortimer. The Fears of Henry IV: the Life of England's Self-Made King. - Jonathan Cape, 2007