Igaunijas Dabas muzejs

Igaunijas Dabas muzejs
Eesti Loodusmuuseum
Ieeja muzejā
Dibināts	1941. gada 241. janvāris
Atrašanās vieta	Lai iela 29a, Tallina, Igaunija
Koordinātas	59°26′27″N 24°44′43″E
Tips	Dabas muzejs
Kolekcija	ap 300 000 vienību
Apmeklētāji	50 000
Direktors	Uladzimirs Prakapcovs
Pārzinis	Vides ministrija
Īpašnieks	valsts
Mājaslapa	www.loodusmuuseum.ee

Igaunijas Dabas muzejs (igauņu: Eesti Loodusmuuseum) ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs. Tas atrodas Tallinas vecpilsētā, taču ir plāni par muzeja pārcelšanu uz modernāku ēku Ostas rajonā.

Muzejs koncentrējas uz dabas vēsturi un dabas izglītību, piedāvājot apmeklētājiem ekskursiju pa Igaunijas salīdzinoši neskartajām vietām.

Vēsture

Muzeja pirmsākumi meklējami Igaunijas Literatūras biedrības muzejā, kas dibināts 1842. gadā un 1864. gadā pārdēvēts par Provinces muzeju. Šis muzejs aktīvi darbojās dabaszinātņu izpētē — joma, kuras nozīme muzejā pieauga 1872. gadā, kad Aleksandrs fon der Pālens (1820—1895) sāka sniegt savu ieguldījumu kolekcijā. Pālens vēlāk tika ievēlēts par priekšsēdētāju, un viņa vadībā kolekcija turpināja augt. Kolekcijai augot, 1911. gadā tika iegādāta jauna ēka Kohtu ielā, kur to novietot.

Pirmā pasaules kara laikā pasīvās pretestības dēļ muzeja kolekcija netika pārvietota uz Krieviju. Provinces muzejs turpināja darboties Izglītības un pētniecības ministra Mākslas un mantojuma departamenta pakļautībā, bet 1926. gadā mainīja nosaukumu uz Igaunijas Literatūras biedrības muzeju.

Pēc Molotova—Ribentropa pakta un vācu izceļošanas baltvācu institūcijas, tostarp Igaunijas Literatūras biedrība, tika slēgtas. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā ar Igaunijas PSR Tautas komisāru padomes nolikumu padomju varas iestādes nacionalizēja visus muzejus, kas ļāva Tallinā 1941. gada 1. janvārī izveidot Nacionālo Dabas muzeju. Par pirmo direktoru kļuva Ēriks Kumari. No provinces muzeja krājumiem dabas muzejs saņēma aptuveni 19 500 ģeoloģisko materiālu, 55 500 botānisko un 15 000 zooloģisko paraugu. 1942. gadā bombardēšana iznīcināja daļu muzeja eksponātu.

Kolekcija

Igaunijas Dabas muzeja krājumos ir gandrīz 300 000 vienību. Kolekcijās ir pārstāvēti aptuveni 90% no Igaunijā sastopamajām augu, vaboļu, tauriņu un kožu, putnu un zīdītāju sugām. Ļoti vērtīgu kolekciju daļu veido tipveida eksemplāri — eksemplāri, kas izmantoti, lai sniegtu pirmo jauna taksona aprakstu un kalpotu kā šī taksona galīgs piemērs.

Igaunijas Dabas muzeja izstādes sastāv no pastāvīgās ekspozīcijas un pagaidu izstādēm. Pastāvīgā ekspozīcija ir izvietota divos muzeja stāvos. Otrajā stāvā atrodas jūru un upju zāle un ģeoloģijas zāle. Trešajā stāvā ir meža zāle un atklājumu telpa. Eksponātu vidū ir, piemēram, store Marija – lielākā Igaunijā noķertā zivs.

Turklāt Dabas muzejs katru gadu piedāvā vairākas lielākas un mazākas pagaidu izstādes, kuru tēmas ir no dzīviem zirnekļiem līdz ēdamajām un indīgajām sēnēm un minerāliem. No pavasara līdz rudenim Dabas muzeja pagalmā ir arī pagaidu izstādes.

Botānika

Galvenā botāniskā kolekcija satur aptuveni 122 000 augu paraugu. Vaskulāro augu herbārijā ir 90 000 paraugu, no kuriem 88 700 ir lapas, bet pārējie augļi, sēklas un strobili. Lielākā daļa materiāla ievākta Igaunijā un kolekcijā ir dominējošas vietējās floras — 1600 taksonu — eksemplāri. Kolekcijas vecākie eksemplāri ir datēti ar 1930. gadiem.

Mikoloģija

Mikoloģiskajā herbārijā ir aptuveni 2450 sēņu paraugi. Neķērpjoto sēņu kolekcijā ir 250 paraugi. No vairāk nekā 2200 ķērpju, t.i., lihenizēto sēņu kolekcijā iekļautajiem eksemplāriem, aptuveni 1600 tika savākti Igaunijā un 600 nākuši no ārvalstīm (galvenokārt Skandināvijas un citām Eiropas daļām).

Zooloģija

Zooloģiskajās kolekcijās ir aptuveni 1330 000 eksemplāru. Kolekcijās ir plaša gan mugurkaulnieku, gan bezmugurkaulnieku sugu izvēle no Igaunijas, kā arī citām pasaules daļām.

Zooloģiskajās kolekcijās ietilpst:

• Ornitoloģiskā kolekcija
• Zīdītāju kolekcija
• Gliemju čaulu, koraļļu un adatādaiņu kolekcija
• Entomoloģiskā kolekcija

Ģeoloģija

Muzeja ģeoloģiskajā kolekcijā ir aptuveni 3500 paraugu. Gandrīz trīs ceturtdaļas eksemplāru veido paleontoloģisku materiālu, kura vecākie paraugi savākti 19. gadsimta vidū. Paleontoloģiskās kolekcijas dominējošo daļu veido Igaunijas pamatiežos atrastās paleozoja fosilijas. Saglabātajā materiālā daudzskaitlīgākie paraugi ir jūras bezmugurkaulnieku fosilijas no ordovika un silūra perioda. Paleontoloģiskajās kolekcijās ir arī kvartāra perioda zīdītāju kaulu un skeleta fragmenti, no kuriem lielākā daļa nāk no Krievijas ziemeļu teritorijām. Litoloģiskajās kolekcijās glabājas tipiski Igaunijas pamatiežu nogulumieži: kaļķakmens, merģelis un smilšakmens. Petroloģiskās kolekcijas ir nelielas, un galvenie eksemplāri ir Igaunijas ledāju laukakmeņi, metamorfo iežu un magmatisko iežu paraugi, kas savākti no bijušās Padomju Savienības teritorijas. Muzeja mineraloģisko eksemplāru skaits pēdējā desmitgadē ir ievērojami pieaudzis, pateicoties pašmāju un ārvalstu ziedojumiem. Ja iepriekšējos gados kolekcijās ievietotie minerāli pārsvarā nāk no Krievijas, Austrumeiropas un Vācijas, tad mūsdienu kolekcijā ir minerāli no Austrālijas, Dienvidamerikas un Āfrikas. Daži no ievērojamākajiem mineraloģiskajiem paraugiem ir lielās kvarca, ametista un fluorīdu drūzas.

Zinātnes vēstures kolekcija

Zinātnes vēstures krājumā ir aptuveni 1050 ar dabas izpēti un starpniecību saistītu arhīvu materiālu un vēsturisku priekšmetu.

Fotogrāfiju kolekcija

Fotogrāfiju kolekcijā ir fotogrāfijas, negatīvi un krāsu diapozitīvi, kopumā 28 000 vienību, kas atspoguļo muzeja ikdienu, izstādes, lauku darbus un notikumus laika gaitā. Muzeja fotogrāfiju kolekcija ir digitalizēta bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā PlutoF ar akronīmu TAMF.

Kolekcijas attēli

• 
  Izstādē "Pirmatnējās jūras noslēpumi"
• 
  Izbāzeņi
• 
  Pārakmeņojušies brahiopodi
• 
  Dūmu kvarcs
• 
  Sūkļa datormodelis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igaunijas Dabas muzejs.