Igors Kazanovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Igors Kazanovs Athletics pictogram.svg
Personas dati
Dzimis 1963. gada 24. septembrī (56 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Daugavpils, Latvijas PSR, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Augums 186 cm
Svars 81 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Barjersprints
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (1992, 1996)
Personiskie rekordi
110 m/b 13,26 s

Igors Kazanovs (krievu: Игорь Яковлевич Казанов, dzimis 1963. gada 24. septembrī[1][2] vai pēc citiem avotiem 29. septembrī[3] Daugavpilī) ir bijušais PSRS un Latvijas vieglatlēts, startējis barjersprinta distancēs. Viens no panākumiem bagātākajiem latviešu vieglatlētiem.

Viņa personiskais rekords 110 m barjerskrējienā ir 13,26 s, kas tika uzstādīts 1993. gada Pasaules čempionāta pusfinālā. Šajās sacensībās I. Kazanovs ieņēma 6. vietu. Viņš ir otra ātrākā skrējiena autors Latvijas vieglatlētikas vēsturē pēc Staņislava Olijara.

I. Kazanova tēvs Jakovs arī bija vieglatlēts, viens no labākajiem skrējējiem 800 m distancē Latvijas vieglatlētikas vēsturē (1:56,5 min).[4]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1996). 1992. gadā Barselonā viņš izcīnīja dalītu 11.—13. vietu, savukārt pēc četriem gadiem Atlantā — 16. vietu.[1]

Piedalījies četros Pasaules čempionātos. Lielākos panākumus guva 1987. gadā Romā, kad ar rezultātu 13,48 s ierindojās 5. vietā. Eiropas čempionātā nav guvis lielus panākumus. Ar panākumiem startējis Pasaules čempionātos telpās 60 m/b distancē. 1989. gadā Budapeštā izcīnījis bronzas medaļu (7,59 s), 1991. gadā Seviljā — sudraba medaļu (7,47 s). Četras zelta medaļas izcīnījis Eiropas čempionātā telpās (1990, 1992, 1996, 1998).

Vairākas uzvaras guvis PSRS un Latvijas čempionātos gan stadionā, gan telpās. Vairākas reizes labojis Latvijas rekordus dažādās barjerotajās distancēs. 1989. gada 25. februārī uzstādījis Eiropas rekordu 60 m/b distancē (7,42 s), tomēr jau nākamajā dienā to par vienu sekundes simtdaļu pārspēja brits Kolins Džeksons.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «LOK profils». Olimpiade.lv. Skatīts: 2012. gada 28. augustā.
  2. 2,0 2,1 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 193.—194. lpp. ISBN 9984558657.
  3. Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 357.—358. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  4. Āzens, Dainis (2011. gada 19. jūlijā). "Ģimenes padarīšana". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 29: 38.—41.. lpp. ISSN 1691-0451.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]