Raimonds Bergmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raimonds Bergmanis
Raimonds Bergmanis 2018. gadā
Raimonds Bergmanis 2018. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1966. gada 25. jūlijā (56 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Pļaviņas, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās Sportists, TV raidījumu vadītājs, politiķis
Vecāki Oļģerts Bergmanis[1]
Augstskola RTU
LSPA
Valsts amati
Amatā 2015. gada 8. jūlijs — 2019. gada 23. janvāris
Partija Latvijas Zaļā partija
Svars 133 kg[2]
Sportista informācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids

Raimonds Bergmanis (dzimis 1966. gada 25. jūlijā Pļaviņās)[3] ir bijušais latviešu svarcēlājs, spēkavīru sacensību dalībnieks,[4] televīzijas raidījumu vadītājs,[5] sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš ir piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs, bijis viens no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem, Latvijas Olimpiešu kluba prezidents un Latvijas Šaušanas federācijas prezidents. Pēc sportista karjeras beigām līdztekus sabiedriskajai darbībai Bergmanis pievērsās arī politikai; bija ievēlēts 12. un 13. Saeimā, pārstāvot Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību. No 2015. līdz 2019. gadam viņš bija Latvijas aizsardzības ministrs.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā Raimonds Bergmanis absolvēja Rīgas 49. vidusskolu. 1991. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē viņš ieguva inženiera ķīmiķa kvalifikāciju. 2003. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā viņš ieguva maģistra grādu sporta pedagoģijā.

Svarcēlāja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā R. Bergmanis izcīnīja Eiropas čempionāta sudraba medaļu supersmagajā svara kategorijā, zaudējot vienīgi Tiboram Starkam no Ungārijas (vēlākais supersmagsvars Viktors Ščerbatihs tolaik startēja zemākā svara kategorijā, kur izcīnīja bronzas medaļu). Tā paša gada Pasaules čempionātā R. Bergmanis ierindojās 6. vietā, kopumā piedalījies piecos Pasaules čempionātos.

Piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs (1992, 1996, 2000). 1992. gadā Barselonā R. Bergmanis bija Latvijas delegācijas karognesējs atklāšanas ceremonijā, sacensībās viņš izcīnīja 14. vietu supersmagsvaru kategorijā. 1996. gadā Atlantā ar rezultātu 402,5 kg izcīnīja 9. vietu, bet 2000. gadā Sidnejā pirmās disciplīnas pirmajā mēģinājumā viņš guva savainojumu un no sacensībām izstājās. Desmit reizes izcīnījis Latvijas čempiontitulu, 21 reizi labojis Latvijas rekordus.[6] Pēc Sidnejas olimpiskajām spēlēm R. Bergmanis beidza svarcēlāja karjeru.

Spēkavīru sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc svarcēlāja karjeras uzsāka dalību spēkavīru sacensībās. Ar panākumiem startējis World's Strongest Man sacensībās. 2002. gadā izcīnīja trešo vietu, vēl vairākkārt ir bijis pirmajā sešiniekā. Arnold Strongman Classic sacensībās ir izcīnījis divas trešās vietas (2003, 2004). Kopš 2011. gada notiek "Raimonda Bergmaņa kausa izcīņas" sacensības.[7]

Pēc sportista karjeras beigām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sportista karjeras beigām R. Bergmanis ir vadījis vairākus televīzijas raidījumus, bijis raidījumu "Laimīgā ģimene" un "Karaliskais anekdošu turnīrs" vadītājs.[8] Vada Latvijas spēkavīru čempionāta sacensības, kā arī ir šo sacensību komentētājs televīzijā. 2011. gadā R. Bergmanis tika ievēlēts par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu, iepriekš bijis tā valdes loceklis un viceprezidents.[9] Vadījis Latvijas Olimpiešu klubu līdz 2015. gadam, kad kļuvis par tā valdes locekli. 2019. gadā ievēlēts par Olimpiešu kluba prezidentu atkārtoti.

2013. gada martā Bergmani ievēlēja par vienu no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem.[10] 2020. gadā šo amatu viņš atstāja.

Raimonds Bergmanis dienēja Latvijas Bruņotajos spēkos rekrutēšanas un atlases centrā,[11] viņam ir dižkareivja pakāpe.[12]

2021. gada 15. martā Bergmanis kļuva par Latvijas Šaušanas federācijas prezidentu.[13]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā Raimondu Bergmani ievēlēja 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiskās apvienības (pārstāvot Latvijas Zaļo partiju).

2015. gadā jūnijā pēc Raimonda Vējoņa ievēlēšanas Latvijas Valsts prezidenta amatā ZZS R. Bergmani izvirzīja kā kandidātu Latvijas aizsardzības ministra amatam Laimdotas Straujumas valdībā.[14] 2015. gada 8. jūlijā viņu apstiprināja aizsardzības ministra amatā.[15] Šo amatu viņš saglabāja arī Kučinska valdībā.

2018. gada rudenī Bergmani ievēlēja 13. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. 2019. gadā R. Bergmanis kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču ZZS saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu.

2022. gada 10. maijā Zaļā partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, Liepājas partiju un Ulda Pīlēna veidoto biedrību startētu 14. Saeimas vēlēšanās. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā R. Bergmanis kopā ar Edgaru Tavaru un Māri Kučinski atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Koļeda, Romāns (2013. gada 17. maijā). "Aktīvais pensionārs". Sestdiena: 33. lpp.
  2. «Vīrs un vārds». Sporto.lv. 2011-10-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2011-11-04.
  3. «Spotnet profils». Spotnet.lv. 1966-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-29. Skatīts: 2011-11-04.
  4. «Meistars atvadās». Sporto.lv. 2011-10-19. Skatīts: 2011-11-04.[novecojusi saite]
  5. «Spēkavīrs Bergmanis atkal vada televīzijas šovu». Spotnet.lv. Skatīts: 2011-11-04.[novecojusi saite]
  6. Staģis, Andris (2011. gada 26. jūlijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 30 (805): 23. lpp. ISSN 1691-0451.
  7. «Novembrī notiks pirmā "Raimonda Bergmaņa kausa izcīņa" spēkavīriem». Sportacentrs.com. 2011-10-28. Skatīts: 2011-11-04.
  8. «Spēkavīrs Bergmanis atkal vada televīzijas šovu». Kasjauns.lv. 2011-03-16. Skatīts: 2011-11-04.
  9. DELFI. «Par jauno Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu ievēlēts Raimonds Bergmanis». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2011-11-04.
  10. «LOK Ģenerālā asambleja apstiprina izmaiņas LOK statūtos un ievēl trešo viceprezidentu». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. martā. Skatīts: 2013. gada 22. martā.
  11. «Stiprinieks Raimonds Bergmanis kļuvis par pensionāru». Kasjauns.lv. Skatīts: 2011-11-04.
  12. «Vīrs un vārds - Sporto.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 9. jūnijā.
  13. «Raimonds Bergmanis kļūst par Latvijas Šaušanas federācijas prezidentu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-15.
  14. «Koalīcija neiebilst pret Bergmaņa virzīšanu par aizsardzības ministru». LSM.lv. 2015. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 8. jūnijā.
  15. «Ar Saeimas atbalstu par aizsardzības ministru kļūst Bergmanis». LSM.lv. Skatīts: 2015. gada 11. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimonds Vējonis
Latvijas aizsardzības ministrs
2015 — 2019
Pēctecis:
Artis Pabriks