Raimonds Bergmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raimonds Bergmanis
Raimonds Bergmanis 2014. gadā
Raimonds Bergmanis 2014. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1966. gada 25. jūlijā (51 gads)
Tautība Valsts karogs: Padomju Savienība Pļaviņas, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās Sportists, TV raidījumu vadītājs, politiķis
Vecāki Oļģerts Bergmanis[1]
Augstskola RTU
LSPA
Svars 133 kg[2]
Profesionālā informācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids
Amatā 2015. gada 8. jūlijs — pašlaik
Partija Latvijas Zaļā partija

Raimonds Bergmanis (dzimis 1966. gada 25. jūlijā Pļaviņās)[3] ir bijušais latviešu svarcēlājs, spēkavīru sacensību dalībnieks,[4] televīzijas raidījumu vadītājs,[5] sabiedriskais un politiskais darbinieks. Kā sportists piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs. Bijis Latvijas Olimpiešu kluba prezidents un viens no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem. Pēc sportista karjeras beigām līdztekus sabiedriskajai darbībai pievērsies arī politikai, ievēlēts 12. Saeimā, kur pārstāv Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību. Kopš 2015. gada ir Latvijas aizsardzības ministrs.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā pabeidzis mācības Rīgas 49. vidusskolā. 1991. gadā ieguvis maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, iegūta inženiera ķīmiķa kvalifikācija. 2003. gadā iegūts maģistra grāds sporta pedagoģijā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Svarcēlāja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarcēlāja karjeras laikā 1997. gadā izcīnījis Eiropas čempionāta sudraba medaļu supersmagajā svara kategorijā, zaudējot vienīgi Tiboram Starkam no Ungārijas (vēlākais supersmagsvars Viktors Ščerbatihs tolaik startēja zemākā svara kategorijā, kur izcīnīja bronzas medaļu). Tā paša gada Pasaules čempionātā R. Bergmanis ierindojās 6. vietā, kopumā piedalījies piecos Pasaules čempionātos.

Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1996, 2000). 1992. gadā Barselonā R. Bergmanis bija Latvijas delegācijas karognesējs atklāšanas ceremonijā, sacensībās viņš izcīnīja 14. vietu supersmagsvaru kategorijā. 1996. gadā Atlantā ar rezultātu 402,5 kg izcīnīja 9. vietu, bet 2000. gadā Sidnejā pirmās disciplīnas pirmajā mēģinājumā viņš guva savainojumu un no sacensībām izstājās. Desmit reizes izcīnījis Latvijas čempiontitulu, 21 reizi labojis Latvijas rekordus.[6] Pēc Sidnejas Olimpiskajām spēlēm R. Bergmanis arī beidza svarcēlāja karjeru.

Spēkavīru sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc svarcēlāja karjeras uzsāka dalību spēkavīru sacensībās. Ar panākumiem startējis World's Strongest Man sacensībās. 2002. gadā izcīnīja trešo vietu, vēl vairākkārt ir bijis pirmajā sešiniekā. Arnold Strongman Classic sacensībās ir izcīnījis divas trešās vietas (2003, 2004). Kopš 2011. gada notiek "Raimonda Bergmaņa kausa izcīņas" sacensības.[7]

Pēc sportista karjeras beigām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sportista karjeras beigām R. Bergmanis ir vadījis vairākus televīzijas raidījumus. Bijis raidījumu "Laimīgā ģimene" un "Karaliskais anekdošu turnīrs" vadītājs.[8] Vada Latvijas spēkavīru čempionāta sacensības, kā arī ir šo sacensību komentētājs televīzijā. 2011. gadā R. Bergmanis tika ievēlēts par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu, iepriekš bijis tā valdes loceklis un viceprezidents.[9] 2013. gada martā ticis ievēlēts par vienu no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem.[10]

Strādājis Latvijas Bruņotajos spēkos, rekrutēšanas un atlases centrā,[11] Bergmanim ir dižkareivja pakāpe.[12]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības (pārstāv Latvijas Zaļo partiju). 2015. gadā jūnijā pēc Raimonda Vējoņa ievēlēšanas Latvijas Valsts prezidenta amatā ZZS R. Bergmani izvirzīja kā kandidātu Latvijas aizsardzības ministra amatam.[13] 2015. gada 8. jūlijā ievēlēts aizsardzības ministra amatā Laimdotas Straujumas valdībā,[14] amatu saglabājis arī Kučinska valdībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Koļeda, Romāns (2013. gada 17. maijā). "Aktīvais pensionārs". Sestdiena: 33. lpp.
  2. «Vīrs un vārds». Sporto.lv. 2011-10-19. Skatīts: 2011-11-04.
  3. «Spotnet profils». Spotnet.lv. 1966-07-25. Skatīts: 2011-11-04.
  4. «Meistars atvadās». Sporto.lv. 2011-10-19. Skatīts: 2011-11-04.
  5. «Spēkavīrs Bergmanis atkal vada televīzijas šovu». Spotnet.lv. Skatīts: 2011-11-04.
  6. Staģis, Andris (2011. gada 26. jūlijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 30 (805): 23. lpp. ISSN 1691-0451.
  7. «Novembrī notiks pirmā "Raimonda Bergmaņa kausa izcīņa" spēkavīriem». Sportacentrs.com. 2011-10-28. Skatīts: 2011-11-04.
  8. «Spēkavīrs Bergmanis atkal vada televīzijas šovu». Kasjauns.lv. 2011-03-16. Skatīts: 2011-11-04.
  9. DELFI. «Par jauno Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu ievēlēts Raimonds Bergmanis». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2011-11-04.
  10. «LOK Ģenerālā asambleja apstiprina izmaiņas LOK statūtos un ievēl trešo viceprezidentu». Olimpiade.lv. Skatīts: 2013. gada 22. martā.
  11. «Stiprinieks Raimonds Bergmanis kļuvis par pensionāru». Kasjauns.lv. Skatīts: 2011-11-04.
  12. Vīrs un vārds - Sporto.lv
  13. «Koalīcija neiebilst pret Bergmaņa virzīšanu par aizsardzības ministru». LSM.lv. 2015. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 8. jūnijā.
  14. «Ar Saeimas atbalstu par aizsardzības ministru kļūst Bergmanis». LSM.lv. Skatīts: 2015. gada 11. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimonds Vējonis
Latvijas aizsardzības ministrs
2015. gada 8. jūlijs — pašlaik
Pēctecis: