Staņislavs Olijars

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Staņislavs Olijars Athletics pictogram.svg
Staņislavs Olijars
Staņislavs Olijars 2007. gada Pasaules čempionātā Osakā
Personas dati
Dzimis 1979. gada 22. martā (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Čeļabinska, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Augums 191 cm[1]
Svars 88 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids Vieglatlētika
Disciplīna 110 m barjerskrējiens
Treneris Ludmila Olijare
 
Medaļas
Eiropas čempionāts
Zelts Gēteborga 2006 110 m/b
Sudrabs Minhene 2002 110 m/b
Pasaules čempionāts telpās
Bronza Valensija 2008 60 m/b
Eiropas čempionāts telpās
Bronza Vīne 2002 60 m/b
Pasaules čempionāts junioriem
Zelts Ansī 1998 110 m/b
Eiropas čempionāts junioriem
Sudrabs Ļubļana 1997 110 m/b
Eiropas U23 čempionāts
Sudrabs Gēteborga 1999 110 m/b

Staņislavs Olijars (dzimis 1979. gada 22. martā Čeļabinskā, Krievijā) ir bijušais Latvijas vieglatlēts, kas pārsvarā startēja 110 metru barjerskrējienā. Viņš ir 2006. gada Eiropas čempions un 2002. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļnieks šajā distancē. Kopš 2003. gada S. Olijaram pieder pasaules klases Latvijas rekords 110 m barjerskrējienā — 13,08 sekundes. Kopš 2015. gada decembra sāka strādāt kā FK Liepāja fiziskās sagatavotības treneris.[2] Pēc tam darbojies līdzīgā lomā citās futbola komandās, ieskaitot arī Latvijas futbola izlasi (kopš 2017. gada vasaras).

S. Olijara māte un trenere Ludmila Olijare savulaik arī ir bijusi vieglatlēte, Latvijas rekordiste.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie lielie starptautiskie panākums S. Olijara karjerā bija sudraba medaļa 1997. gada Eiropas junioru čempionātā Ļubļanā un uzvara 1998. gada Pasaules junioru čempionātā Ansī ar rezultātu 13,51 sekundes.

2001. gadā S. Olijaram bija pozitīva dopinga pārbaude, kurā tika konstatēts aizliegtais preparāts nandrolons, tomēr sportistam diskvalifikācija netika piespriesta, jo veicot pārbaudes nebija ievērota formālā kārtība.[3]

2002. gada Eiropas čempionātā Minhenē S. Olijars izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties vien Kolinam Džeksonam, savukārt pēc četriem gadiem Gēteborgā pārliecinoši kļuva par čempionu ar rezultātu 13,24 sekundes, kas ir augstākais sasniegums sportista karjerā. Lielisko Latvijas rekordu 13,08 sekundes viņš uzrādīja 2003. gada 1. jūlijā Lozannā un šis rezultāts ierindo viņu dalītā 25. vietā starp visu laiku ātrākajiem barjersprinteriem (piektajā vietā starp Eiropas sportistiem).[4]

Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs. 2004. gada Atēnu Olimpiādē viņš izcīnīja 5. vietu, kas ir S. Olijara lielākais sasniegums pasaules mēroga sacensībās, jo Pasaules čempionātos viņam nav izdevies sasniegt finālu.

2010. gada Eiropas čempionātā S. Olijars tika diskvalificēts pēc pāragra starta veikšanas sacensību pirmajā kārtā.[5] Pēc neveiksmīgā starta Eiropas čempionātā viņš pieļāva iespēju par profesionāļa karjeras beigšanu.[6] S. Olijars tika pieteikts startam 2013. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās, taču neilgi pirms tā sākuma paziņoja par karjeras beigšanu.[7]

Personiskie rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Rezultāts Gads Piezīmes
100 metri 10,42 s 2002. gads
200 metri 20,91 s 2003. gads
110 m/b 13,08 s 2003. gads Latvijas rekords

Lielākie sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Sacensības Norises vieta Vieta Disciplīna
Pārstāvētā valsts: Karogs: Latvija Latvija
1997 Eiropas junioru čempionāts Valsts karogs: Slovēnija Ļubļana, Slovēnija 2 110 m/b
1998 Pasaules junioru čempionāts Valsts karogs: Francija Ansī, Francija 1 110 m/b
2000 Eiropas čempionāts telpās Valsts karogs: Beļģija Ģente, Beļģija 1 60 m/b
2002 Eiropas čempionāts telpās Valsts karogs: Austrija Vīne, Austrija 3 60 m/b
Eiropas čempionāts Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija 2 110 m/b
Pasaules kauss Valsts karogs: Spānija Madride, Spānija 3 110 m/b
2003 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Birmingema, Lielbritānija 6 60 m/b
2003 Pasaules vieglatlētikas fināls Valsts karogs: Monako Montekarlo, Monako 3 110 m/b
2004 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija 4 60 m/b
2004 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija 5 110 m/b
2004 Pasaules vieglatlētikas fināls Valsts karogs: Monako Montekarlo, Monako 3 110 m/b
2006 2006. gada Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija 4 60 m/b
2006 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Zviedrija Gēteborga, Zviedrija 1 110 m/b
2008 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Spānija Valensija, Spānija 3 60 m/b

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]